Izmeklē 80 miljonu ASV dolāru Ukrainas valsts naudas atmazgāšanu caur Latviju

Kriminālprocess sākts par faktu un pagaidām aizdomās turēto nav

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē faktus par, iespējams, aptuveni 80 miljonu ASV dolāru (74 927 414 eiro) Ukrainas valsts naudas atmazgāšanu caur Latviju bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča administrācijas valdīšanas laikā, vēsta LETA.

Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sniegto informāciju, pērn Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai to izdarījusi organizēta grupa.

No plašākiem komentāriem Sadovskis atturējās, taču apstiprināja, ka runa ir par aptuveni 80 miljoniem ASV dolāru.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns aģentūrai LETA šonedēļ pastāstīja, ka Janukoviča administrācijas laikā tika piesavināti valsts līdzekļi lielos apmēros Ukrainā un pēc tam atmazgāti caur citām valstīm, un šeit cita starpā jāmin arī Latvija.

Burkāna vadītais dienests par šiem gadījumiem sagatavoja materiālus un nodeva Valsts policijai, lai tā veiktu attiecīgus izmeklēšanas pasākumus. Toreiz viņš precīzas summas atturējās minēt, taču uzsvēra, ka “tur ir lielas summas un ir iesaldētā nauda”.

Burkāns apgalvoja, ka lietas kursā ir arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), taču konkrētu banku nosaukumus viņš atturējās minēt. FKTK pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka FKTK nevar komentēt informāciju par konkrētiem kriminālprocesiem.

FKTK pārstāve atzīmēja, ka cits virziens ir Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Krievijas un Ukrainas amatpersonām un uzņēmumiem, kuru rezultātā arī Latvijā ir iesaldēti līdzekļi. ES sankciju sarakstos kopumā ir iekļautas vairāk nekā 100 personas – gan augstas amatpersonas, gan finanšu pakalpojumu sniedzēji, gan uzņēmumi. Banku uzdevums ir raudzīties, lai šīs personas nesaņem nekādus finanšu pakalpojumus, un tāpēc iesaldēt jeb nobloķēt tām piederošos vai kontrolētos līdzekļus banku kontos. FKTK apstiprina, ka, ieviešot sankcijas, Latvijā sakritība bijusi trīs gadījumos. Kopējā Latvijas bankās nobloķētā summa ir “ap padsmit miljoniem eiro”, liecina FKTK dati.

Jau ziņots, ka arī vairākas ārvalstu varasiestādes sākušas kriminālizmeklēšanu pret Janukoviču un viņa dēlu Aleksandru, kuri tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu. Piemēram, Šveicē pagājušā gada vasarā iesaldēti aktīvi 137 miljonu eiro vērtībā, kas saistīti ar Janukoviču un viņam tuvu stāvošām personām. Arī Lihtenšteina pērn paziņoja par Janukoviča un viņa sabiedroto līdzekļu iesaldēšanu 22 miljonu eiro apmērā, vienlaikus uzsākot izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

Kijeva jau secinājusi, ka Janukoviča režīms nozadzis valstij aktīvus vismaz 2,1 miljarda eiro vērtībā, pērn aprīlī paziņoja Ukrainas ģenerālprokurors, piebilstot, ka kopējā summa, visticamāk, būs ievērojami lielāka.