Kilometra izmaksas nekur Latvijā nepārsniedz vienu eiro
Rīgas kilometrs nav kaut kāds lauku kilometrs. Rīgas kilometrs ir pamatīgs galvaspilsētas kilometrs. Un kā Latvijā īpašam kilometram tam arī jāmaksā īpaši. Acīmredzot tā domā „Rīgas satiksmē”, rēķinot viena km izmaksas sabiedriskajā transportā.
Sabiedriskā transporta Rīgas kilometrs 2015.gadā maksās 3,79 eiro. Uzzinot šo skaitli, rodas loģisks jautājums, vai summa ir pieņemama, nav pārspīlēta, bet varbūt pārāk maza un neprecīzi aprēķināta. Lai būtu iespēja viena km izmaksas Rīgā novērtēt, vislabāk ir salīdzināt ar tādiem pašiem rādītājiem citur Latvijā. Vai patiess ir apgalvojums, ka Rīgas kilometrs ir īpašs?
Kā izrādās, tad kilometra izmaksas nekur Latvijā nepārsniedz vienu eiro un plānošanas reģionos Latvijā ir:
Kurzemes plānošanas reģionā – 0,762 eiro
Latgales plānošanas reģionā – 0,864 eiro
Vidzemes plānošanas reģionā – 0,962 eiro
Zemgales plānošanas reģionā – 0,967 eiro
Rīgas plānošanas reģionā – 0,927 eiro
Pat atšķirība starp Rīgas pilsētu un Rīgas plānošana reģionu ir vairāk nekā četras reizes. Kādēļ tieši Rīgā ir tik dārgs kilometrs? Ja pieņemam, ka 1 km izmaksas rēķina, dalot kopējos izdevumus ar kilometru skaitu, tad ir acīmredzami, ka salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem Rīgā nesamērīgi liels ir skaitlis virs daļsvītras, tātad „Rīgas satiksmes” 2015.gadā plānotie izdevumi. Šogad, balstoties uz mūsu rīcībā esošo, ar 2014.gada 24.septembri datēto „Rīgas satiksmes” 2015.gada budžeta projektu, izdevumi ir plānoti 160 miljoni eiro.
Izdevumus veido dažādas pozīcijas – gan tādas, kas rīdziniekiem svarīgas, gan tādas kas varēja būt mazākas, piemēram, katru gadu augošie procentu maksājumi, kas jāmaksā par kredītiem. Pieaugums no 4,4 miljoniem 2013.gadā un 5,8 miljoniem 2014.gadā līdz 6,6 miljoniem eiro, kas plānoti šogad. 2015.gadā procentu maksājumi pieaugs par 722,2 tūkstošiem eiro, jo pieaugs aizdevumu apjoms jaunu trolejbusu un autobusu iegādei. Ir labi, ka Rīgā ir jauns sabiedriskais transports tikai, kādēļ vieni un tie paši trolejbusi Rīgā ir divreiz dārgāki nekā Slovākijā?
Jāatgādina, ka jau aizvadītajā gadā asi iebildumi pret „Rīgas satiksmes” izdevumu daļu bija Valsts kontrolei, kura revīzijas laikā atklāja vairāk nekā 16 miljonu eiro nelietderīgu izlietojumu. Toreiz tika pārbaudīta tikai neliela daļa no finanšu dokumentiem. Arī šogad Valsts kontrole uzskata, ka „Rīgas satiksme” nav novērsusi revīzijas laikā atklātos trūkumus. Krāšņi „Rīgas satiksmes” tikumus atklāja nesenais “nanoūdeņu” skandāls. Zinot to, kādēļ, lai rīdzinieki tic, ka 2015.gada „Rīgas satiksmes” izdevumu daļa ir adekvāta un tātad aprēķins par kilometra pašizmaksu ir pamatots? Un rīdziniekiem tas rūp, jo 88,6 miljoni, tātad vairāk nekā puse no uzņēmuma apgrozījuma ir rīdzinieku – nodokļu maksātāju – nauda!
Joprojām neapsīkst rīdzinieku neapmierinātība ar gandrīz divreiz palielināto braukšanas maksu Rīgas sabiedriskajā transportā. Rīgas domes vadība stāsta, ka rīdzinieki pat esot ieguvēji, jo viena brauciena pašizmaksa esot 1,175 eiro, bet biļetes cena tikai nieka 1,15 eiro. Tomēr, salīdzinot ar citām lielajām Latvijas pilsētām atklājas, ka Rīgas viena brauciena pašizmaksa atkal ir krietni lielāka:
Daugavpilī – 0,46 eiro
Jūrmalā – 0,60 eiro
Ventspilī – 0,86 eiro
Jelgavā – 1,09 eiro
Liepājā – 0,42 eiro
Sabiedriskā transporta tarifu noteikšanas nodošana no Rīgas domes Licencēšanas komisijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai dotu lielāku ticību tarifu objektīvam aprēķinam.
Skaitļi liecina, ka „Rīgas satiksmes” finanšu kuģis, slikti vadīts un slikti pārvaldīts, tuvojas klintīm. Kuģa kapteinis, stūrmanis un daži citi vadībai pietuvinātie, iespējams, paspēs ielēkt glābšanas laivās, atrodot sev “siltas” vietas „Saskaņas centra” un „Gods kalpot Rīgai” paspārnē, bet uzņēmumu nāksies glābt uz rīdzinieku – nodokļu maksātāju rēķina.
Autore ir Rīgas domes „Vienotības” deputātu frakcijas priekšsēdētāja
Komentāri (13)
Absints 17.03.2015. 10.28
Nu bet tak skaidrs- nanoūdens tak ir jāapmaksā.
Man visskumjākais šķiet fakts, ka absolūti visi zin, ka Rīgas Satiksmē sēž blēži un zagļi, kas to vien dara kā bāž savā kabatā, kā Rīgas domē ir misters 20%, kas var sev pakļautā iestādē nospekulē 3 miljonus eiro, un viņam nekas par to nav. Un visi ar to samierinās. Pieņem par normu.
Noziegumu brīvība darbībā. Nesodāmība, tiesiskais nihilisms ir mūsu laiku iezīmes. Latvija nesakarības gados ir degradējusies. Paši nesodam slepkavas, pārvēlām zagļus, korumpantus un malu medniekus. Un pat tagad lasot šo daudzi teiks, ka pārspīlēju, Esam PIERADUŠI pie melīguma, divkosības. negodīguma, “optimizācijas”…
Man tas šķiet satraucoši. Vairumam ne, un vairums saka man – “esi nu reālists”
1
andrejs > 17.03.2015. 10.46
Noziegumu brīvība darbībā. Nesodāmība, tiesiskais nihilisms ir mūsu laiku iezīmes
—————————————-
Runā, ka LVRTC ar valdības svētību bēdīgi slavenajā krievu Krājbankā pakāsis trīs reizes lielāku summu nekā Ušakovs ar savu Rīgas Domes 10 milj. depozītu. Varbūt tāpēc tāds klusums…
0
vvilums 17.03.2015. 14.51
Sauklis “ķeriet zagli” 20 gadu laikā tika piesaukts ļoti bieži vietā un nevietā, un nevietā kādos 90% gadījumos, par ko var spriest pēc prokuratūrā ierosināto krimināllietu daudzuma, nerunājot jau par notiesāto skaitu. Līdz ar to tagad reti kurš atskatās , izdzirdot saukli “ķeriet zagli”, lai gan šis gadījums ir īstais, pie tam zog daudz nopietnāk kā tikai valsts līdzekļus – šoreiz vēl arī Latvijas valsti.
0
locus 17.03.2015. 13.31
Šorīt radio dzirdēju, kā Rīgas Satiksmes Zaķis un kāda varen runīga meiča bēra vārdus kā pupas – drīz runās tikpat ātri kā kreivu melu ziņu diktori.
0