Viņš mācās latviešu valodu, bet cilvēkiem esot vienkāršāk ar bēgli sarunāties krieviski
Bašars Jusefs ieradās Latvijā kā students, kad Sīrijā 2011.gadā sākās karš. Dzirdot ziņas par tām zvērībām, kas notiek viņa dzimtenē, viņš izlēma, ka būs daudz drošāk palikt Latvijā.
Līdzīgi kā citu patvēruma meklētāju gadījumos, arī viņam pēc pāris mēnešiem tika piešķirts alternatīvais statuss. Bašars nāk no Damaskas, un viņa tēvs, māte un māsa joprojām atrodas Sīrijā. Daži no viņiem centās pamest Damasku, taču situācija citās valsts pilsētās nebija diez ko labāka. “Es ar viņiem sazinos gandrīz katru dienu – vai nu rakstu, vai zvanu. Man viņu ļoti pietrūkst, un es par viņiem uztraucos,” saka Bašars.
Bašars pats ir atradis jaunu dzīvi Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Bašars tekoši runā krievu valodā, jo iepriekš ir studējis Kijevā un Maskavā. Tā viņam ir bijusi milzīga priekšrocība, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji runā krieviski. Pēdējo četru gadu laikā Bašars ir nodarbojies ar tulkošanu no arābu uz krievu valodu un otrādi, kā arī pasniedzis arābu valodas nodarbības. Šis darbs viņam nodrošināja līdzekļus iztikai.
Brīvajā laikā viņš ir mācījies latviešu valodu valsts apmaksātos kursos. Progress līdz šim ir bijis lēns. “Cilvēkiem ir vienkāršāk ar mani sarunāties krieviski. Patiesībā lielākā daļa manu paziņu ir latvieši, tomēr sadzīvē, kad mēs tiekamies, mēs sarunājamies krieviski,” skaidro Bašars. Viņš piebilst, ka valodas pielietojuma trūkums apgrūtina latviešu valodas apguvi, taču viņš nepadodas un vēlas kādreiz kļūt par Latvijas pilsoni.
Bašars tiekas ar vietējiem iedzīvotājiem katru dienu. Reizēm viņš pasniedz arābu valodu, citkārt konsultē un sniedz vērtīgu informāciju par uzņēmējdarbību arābu pasaulē vai arī vienkārši apspriež jaunas iespējas. Bašars uzskata, ka cilvēkiem ir jābūt proaktīviem, jo vienmēr var atrast iespējas kaut ko darīt. Viņš saka: “Katrs cilvēks grib piešķirt kaut kādu jēgu savai dzīvei. Un to var sasniegt vispirms caur darbu.”
Bašaram ir jau virs piecdesmit gadiem, viņam nav pašam savu bērnu, par ko rūpēties. Tāpēc viņš mēģina būt sabiedriski aktīvs. Papildus saviem ikdienas darbiem viņš 2013.gadā nodibināja NVO “ES Sīrijas Asociācija”. Šī organizācija nodarbojas ar sīriešu integrācijas veicināšanu Eiropas Savienībā. 2014.gadā viņi ar baznīcas un mūziķu palīdzību sarīkoja labdarības koncertu Sīrijas bērniem. Tas notika Doma baznīcā Vecrīgā. Tagad Bašars ir entuziasma pārņemts, lai sarīkotu vēl vienu līdzīgu pasākumu un piesaistītu plašākas Latvijas publikas uzmanību Sīrijas krīzei. Viņš cer, ka latvieši būs iejūtīgi.
Viņa līdzšinējā pieredze Latvijā ir bijusi pozitīva. “Es nekad šeit neesmu juties kaut kādi diskriminēts. Gluži pretēji – esmu ļoti priecīgs un kopumā ļoti apmierināts ar kultūras līmeni un ar sabiedrības attieksmi pret ārzemniekiem. Un es te necenšos neko pārspīlēt,” viņš saka.
Pagājušajā gadā 373 cilvēki pieteicās kā patvēruma meklētāji Latvijā. 34 no pieteicējiem bija no Sīrijas, un 19 Sīrijas pilsoņiem tika piešķirts alternatīvais statuss.
Komentāri (22)
rinķī apkārt 17.03.2015. 06.17
Patiesībā lielākā daļa manu paziņu ir latvieši, tomēr sadzīvē, kad mēs tiekamies, mēs sarunājamies krieviski,…..Viņš piebilst, ka valodas pielietojuma trūkums apgrūtina latviešu valodas apguvi…” ++++ gribu pasvītrot, ka Bašars Jusefs dzīvo nevis kaut kur Zilupē, bet gan Rīgā, un, kā šis kungs pats saka, viņa paziņas galveno kārt ir latvieši. Tad, ko te vēl var piebilst?:)
Varbūt var tikai salīdzināt latviešu pašcieņu ar krievu, angļu, franču, arī dāņu, vai somu utt pašapziņu. Kāda jēga ir pieņemt valodas likumu un no tā izrietošus noteikumus, ja tas viss ir tikai dekorācija ar kuru latvietis izpušķo savu neesošo pašcieņu?
2
zirgs > rinķī apkārt 18.03.2015. 23.24
Padzīvojiet kādu laiku Īrijā un ātri vien sapratīsiet ka latviešiem ar pašapziņu viss kārtībā.
Tā tauta vnk spļauj virsū savai valodai un visi runā tikai okupantu valodā – Latvija pat tuvu nav tai situācijai.
0
andrejs > rinķī apkārt 17.03.2015. 10.56
Kāda jēga ir pieņemt valodas likumu un no tā izrietošus noteikumus
——————————————–
Latvijā valsts iestāžu vadība liek ierēdņiem apkalpot sveštautiešus krieviski. Tā ir arī visa atbilde, tāpēc iebraucējiem latviešu valoda te nav īpaši vajadzīga. Ķīniešu pavārs un kafejnīcas īpašnieks latviski nerunā un savus bērnus sūta krievu skolā . Viņš ir ātri noorientējies…
Tāpēc jau vajadzēja kolektīvi boikotēt krievu valodas referendumu.
0
aivarsk 17.03.2015. 00.32
Man nebūtu nekādu iebildumu, ja Latvijā tiktu uzņemts kāds īsts patvēruma meklētājs, JA VIEN mums jau nebūtu 500 000 bēgļu, kuri nemaz vairs netaisās atgriezties bagātajā un pievilcīgajā dzimtenē!
ES valstīm būtu kāds samērības princips jāievēro – nu nevar vienai valstij uzgrūst tik daudz bēgļu, kas sasniedz virs 30% no kopējā iedzīvotāju skaita!
Vai mūsu ārlietu dienesti ir to paskaidrojuši ES institūcijām?
3
didzis_m > aivarsk 17.03.2015. 15.28
Kādi un kur mums ir 500 000 bēgļi? Ja arī jūs domājat PSRS laikā iebraukušos, tur nav 500 000. Un arī nepilsoņu skaits ne tuvu nav 500 000.
No kurienes jūs ņēmāt šo ciparu?
0
didzis_m > aivarsk 18.03.2015. 01.27
Aktārtoju jautājumu – kas slēpjas zem šiem 500 000 un no kurienes šis cipars?
0
didzis_m > aivarsk 18.03.2015. 01.27
Tāda kategorija kā “nelegālie imigranti” juridiskā nozīmē vispār nepastāv.
0
didzis_m 17.03.2015. 15.26
Sīrijas konfliktam ieejot piektajā gadā, miljoni bēgļu tuvākajās kaimiņvalstīs un valstī iekšēji piespiedu kārtā pārvietotie ir spiesti mitināties arvien sliktākos apstākļos. ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) brīdina, ka viņu nākotne bez lielāka starptautiskā atbalsta izskatās arvien drūmāka.
Tā kā pašlaik nav prognozējams politisks risinājums šim konfliktam, lielākā daļa no 3,9 miljoniem Sīrijas bēgļu Turcijā, Libānā, Jordānā, Irākā un Ēģiptē neredz nekādas iespējas atgriezties mājās tuvākajā laikā. Arī iespējas sākt jaunu dzīvi trimdā ir niecīgas. Vairāk nekā puse no visiem sīriešu bēgļiem Libānā dzīvo nepiemērotos sadzīves apstākļos, un viņiem ir pastāvīgi jācīnās par savu drošību un siltumu. Skaits ir audzis, jo pagājušajā gadā tādā situācijā bija trešā daļa sīriešu bēgļu. Apsekojot 40 000 sīriešu ģimenes Jordānas pilsētās, ir noskaidrots, ka divas trešdaļas no tām dzīvo zem absolūtās nabadzības līmeņa. ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Antonio Guterešs atkārtoti uzsver, ka ir jādara daudzkārt vairāk, lai izglābtu sīriešus no šī ciešanu murga. “Pēc trimdā pavadītiem gadiem bēgļu uzkrājumi ir sen jau kā izsmelti, arvien lielāks skaits cilvēku tāpēc ir spiesti ubagot, prostituēties un pārdot bērnu darbu. Vidusšķiras ģimenes ar bērniem ar grūtībām izdzīvo ielās. Kāds ģimenes tēvs man teica, ka bēgļa dzīve ir kā būt iestigušam plūstošās smiltīs. Ar katru soli tu grimsti arvien dziļāk,” viņš saka.
http://www.unhcr-northerneurope.org/fileadmin/user_upload/Documents/PDF/Syrian_Crisis/Press_Release_-_4th_Anniv_Syria_Crisis_-_Latvian.pdf
2
0
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Baiba > didzis_m 18.03.2015. 08.16
Kāds sakars?
—–
Tēlojiet muļķi? Vai jūsu raksts ir tikai par vienu bēgli,vai par bēgļu problēmu Eiropā?
0
didzis_m > didzis_m 18.03.2015. 01.31
Kāds sakars kara izraisītām ciešanām ar sterilizāciju?
0