Svaru kausus šajā jautājumā uz vienu vai otru pusi var nosvērt Merkele
Eiropas Savienības ārlietu ministri nav vienisprātis par sankciju pastiprināšanu Krievijai. Šādi Rīgā beigusies diskusija par stratēģiju attiecībās ar Krieviju, raksta franču avīze „Liberation”.
Rīgā tika spriests par tām sankcijām, kurām termiņš beigsies šogad jūlijā. „Ir nestabila situācijas uzlabošanās,” teica Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. „Taču mēs vēl neesam noturīgas uguns pārtraukšanas fāzē,” par situāciju Austrumukrainā teica Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
Uz šā Ukrainas fona tikšanās laikā Rīgā ticis apspriests jautājums, ko darīt ar sankcijām pret Krieviju, kuras liedz investēt bankās vai tādos enerģētiskajos gigantos kā „Rosņeftj”.
„Par to mēs arī spriedām,” teica Fabiuss. Tomēr galvenā tikšanās sankciju jautājumā ES ārlietu ministriem notiks 16.martā.
Lielbritānijas, Baltijas valstu un Polijas pārstāvji uzskata, ka nedrīkst pārtraukt sankciju politiku pret Krieviju, jāturpina spiediens uz šo agresorvalsti. „Labāk agrāk, nekā vēlāk, bet tās [sankcijas] ir jāpagarina,” teica Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.
Beļģijas ārlietu resora vadītājs Didjē Reinders savukārt uzskata, ka „mēs gaidīsim īstu deeskalāciju, tāpēc, visticamāk, ka tās [sankcijas] paliks spēkā līdz gada beigām”.
Citi ministri teica, ka Minskas vienošanās par pamieru Austrumukrainā tiek pildīta un vajag pagaidīt ar lēmumu par sankcijām. Šā viedokļa pārstāvji ir Spānija, kurai sankciju dēļ esot zaudējumi ap 21 miljardu eiro, Itālija, kuras premjerministrs nule bija vizītē Maskavā, Kipra un Grieķija.
Tomēr, kā izteicies kāds diplomāts, uz kuru atsaucas izdevums, sankciju pret Krieviju jautājuma svaru kausus uz vienu vai otru pusi var nosvērt Vācijas kanclere Angela Merkele, kura šajā jautājumā pagaidām nav izteikusies.
Komentāri (21)
Jānis Mednis 08.03.2015. 13.33
Izskatās, ka ES meklē atkāpšanās ceļus lai ar godu izbeigtu sankcijas. Jo globaliztajā pasaulē, kurā Krievija tika laipni lūgta, ekonomiskās sankcijas pret labu partneri, nodara ekonomisku ļaunumu visiem. Ja tomēr sankcijas pielieto, tad jābūt skaidram mērķim un līdzekļiem.
Pirmkārt, ko mēs gibam panākt no Krievijas – starptautisko likumu un līgumu ievērošanu vai tikai aktīvas militārdarbības “iesaldēšanu” uz laiku.Krievija ne reizi vien ir deklarējusi, ka tās mērķis ir “krievu pasaule” un Krievijas ģeopolitisko interešu (arī Baltijā) respektēšana. Rietumi par tik “augstām” lietām nerunā, bet izliekas ka pamiers ir noteicošais lai atsāktu sadarbību ar Krieviju.
Otrkārt, lai ieviestu sankcijas vispirms ES jāvienojas par to cenu. Proti – par cik samazināsies ES ekonomika. Nedomāju, ka E$, kas ir biznesa projekts un kura pamatos ir ideja (ilūzija) par nepārtrauktu ekonomisko izaugsmi, var noteikt nopietnas ekonomiskas sankcijas savam labam čomam Krievijai.
Un tāpēc Krievija ar nelielu ekspedcijas korpusu (10 – 15 tūkst) noliek uz “lāpstiņām” vareno Eiropu.
Krievu ieroču uzvara. Diemžēl.
1
v_rostins > Jānis Mednis 09.03.2015. 21.37
Jānis Mednis
Fašistisko izdzimteņu bidlostānai nav pat 10% nozīmes ES ekonomikā, toties apdraudējums tuvs 99%. Tas ir arguments, lai tā tiktu pēc iespējas ātrāk izbeigta.
0
Valdis Eiserts 07.03.2015. 22.21
Prātīgie ir vienprātīgi. Neprātīgie savu dzīvību nevērtē vairāk kā trīsdesmit grašu vērtu. Brīvību vēl mazāk.
0
lno 09.03.2015. 10.05
Bla, bla, bla… Lūk, kas notiek Latvijā: Ukraiņu kongresa vadītājam M.Pavļukam par PSRS simb. lietošanu ar mērķi nosodīt šādu režīmu – uzlikts naudas sods 20€. Gaidu zaņu un nomaļu “dziļa gandarījuma” izpausmes:):):)
1
andrejs > lno 09.03.2015. 10.31
viss likumīgi.
zanE paskaidros, ka pats vainīgs – nav ko provocēt miermīlīgo krievu tautu, un, ja labi ieskatās, tad sirpi un āmuru uz plakāta tik tiešām varēja saskatīt… :)
p.s. Toties Mežviets vēsā mierā paziņo, ka Krievija latviešu:) “anti”fašistiem piešķīrusi 25 tūkstošus kritušo karavīru piemiņas pasākuma traucēšanai un citām provokācijām 16. martā.
0