Maskavā un Sanktpēterburgā notiek gājieni Ņemcova piemiņai
“Ņemcovs vēlējās noorganizēt plašu un daudzskaitlīgu demonstrāciju. Tas viņam izdevās,” sociālajā tīklā Twitter raksta kāds no viņa domubiedriem.
Maskavā un Sanktpēterburgā svētdien notika gājieni piektdienas vakarā Maskavas centrā noslepkavotā opozicionāra Borisa Ņemcova piemiņai.
Gājiena organizatori aplēsuši, ka Maskavā dalībnieku skaits pārsniedzis 70 000, bet policija ziņoja, ka galvaspilsētā uz gājienu sapulcējušies aptuveni 16 000 cilvēku.
“Mēs uzskatām, ka ieradušies vairāk nekā 70 000,” aģentūrai AFP norādīja viens no gājiena organizatoriem Aleksandrs Rijkins.
Gājiens Ņemcova piemiņai notiek arī Sanktpēterburgā, kur pēc AFP ziņām sapulcējušies 2500 līdz 3000 cilvēku.
Kā vēsta Krievijas portāls “Newsru.com”, Maskavas mītiņā, kas bija veltīts Ņemcova piemiņai, aizturēts Ukrainas parlamenta deputāts Aleksejs Gončarenko, kurš par to pavēstījis “Facebook”. Viņam atņemta pase, nopratināts, aizvests uz policijas iecirkni. Gončarenko vēsta, ka nav skaidrs, kāpēc viņš aizturēts.
Komentāri (36)
west 01.03.2015. 17.31
Un ? Cik vēl ņemcovi ir palikuši, lai pēc katra slepkavības savāktu vienas Latvijas mazpilsētas cienīgu protesta mītiņu lielās Krievijas galvaspilsētā ?
Viss pieklusīs un tāpēc nevajag sevi atkal mānīt par spēcīgo drmokrātijas kustību šajā vergu zemē.
Krievija nav tikai maza daļa Maskavas, vai Pēterburgas. Tā tomēr ir dziļi ar galvu neveselu zombiju zeme. Nav ? Un kur tad ir mītiņi un demonstrācijas citās pilsētās, kas prasa savas pilsoņu tiesības un ir pret režīma patvaļu ? Gan jau kādreiz būs ? Vot, kad kādreiz būs, tad arī parunāsim.
Pagaidām un kā parasti tas ir totalitārisma purvs, kas beigās aprīs pats sevi.
3
edge_indran > west 01.03.2015. 19.25
———-
150 000 vismaz Itāliju iekustinās:
“The country has seen a large number of asylum seekers landing on their shores fleeing conflicts in Africa and Syria. It’s coastal search and rescue operation, Mare Nostrum, has rescued more than 150,000 people since November 2013 before it ended operations last month.”
https://www.youtube.com/watch?v=ZDD7LgFoovM
0
edge_indran > west 01.03.2015. 18.51
———-
“Nu jā, puse latviešu jau aizbēguši uz Eiropu. Tāpēc tie, kas svin 9.maiju, var arvien vairāk izvērsties. Tā turpinoties, drīz vairs nebūs neviena, kas tam pretojas.”
Lidija Lasmane-Doroņina: mums jāatgriežas pie pamatvērtībām un vienmēr jābūt nomodā (LVportalsLV,14.06.2013.)
http://www.euintheus.org/wp-content/uploads/2013/05/europeday4.jpg
0
andrejs > west 01.03.2015. 19.19
Viss pieklusīs un tāpēc nevajag sevi atkal mānīt par spēcīgo drmokrātijas kustību šajā vergu zemē
———————————–
precīzs raksturojums. Daļa no viņiem dzīvo Latvijā.
0
Aldis-2 01.03.2015. 22.42
Paradoksāli…
Igaunijā notiek igauņu saeimas vēlēšanas, bet hebromaderim “Ir” šis notikums neliekas pietiekami svarīgs, lai par to rakstītu…
4
agrunte > 02.03.2015. 00.18
Vai FN ir Putina draugi?
0
aivarsk > 02.03.2015. 00.17
Le pēnas panākumi ir tīrā veidā Sarkozī un Hollanda partiju darba rezultāts! Cik ilgi var pieļaut imigrāciju, islamizāciju un aktīvu antiģimeniskumu?
0
Aldis-2 > 01.03.2015. 23.18
Savukārt franči gatavojas departamentālajām vēlēšanām (vēlēs departamentu vadītājus), kas notiks šomēnes. Francijā ir 101 departaments.
Aptaujas rāda, ka franči balsos šādi:
33% – FN (nācionālisti)
27% – UMP + UDI (labējie + centristi)
19% – PS (sociālisti)
Vecuma grupā 25-34 gadi par FN ir gatavs balsot … katrs otrais. (“Le Parisien” neprecīzē procentus)
Iepriekšējās departamentālajās vēlēšanās FN bija tikai divi deputāti. Tagad viņi plāno gūt 20% vietu departamentos.
0
Aldis-2 > 02.03.2015. 01.46
agrunte raksta: “Vai FN ir Putina draugi?”
Franču laikraksti raksta, ka Lepēna šad un tad braukā uz Kremli, kâ arī saņem daudzmiljonu financējumu no kādas krievu bankas. Kādā intervijā viņa ir atbalstījusi Krimas okupāciju.
Tomēr jāsaka, ka viņa diemžēl nav vienīga tāda. Krimas okupāciju atbalsta arī labējo partiju prezidenta kandidāts Sarkozijs: “Si le Kosovo a eu le droit d’être indépendant de la Serbie, je ne vois pas comment on pourrait dire avec le même raisonnement que la Crimée n’a pas le droit de quitter l’Ukraine pour rejoindre la Russie.” (“Ja Kosovai ir tiesības būt neatkarīgai no Serbijas, es neredzu kā mēs varētu teikt, ka Krimai nav tiesību pamest Ukrainu un pievienoties Krievijai.”) Sarkozijs arī saka: “l’Ukraine doit garder sa position de pont entre l’Europe et la Russie, l’Ukraine n’a pas vocation à rentrer dans l’Union européenne et dans l’OTAN” (“Ukrainai ir jāpaliek par tiltu starp Eiropu un Krieviju, Ukrainai nevajag pievienoties ES un NATO”).
Tas ir paradoksāli, ka vismazāk labvēlīgi Krievijai ir … franču sociālisti. Vismaz šķietami.
0
Ansis 01.03.2015. 21.00
1) Neatkaīgi no tā, kurš Ņemcovu nogalināja, Putins ir līdzatbildīgs, ka viņa vadītā valstī notiek tik atklātas slepkavības.
2) Diemžēl Krievijas sabiedrība mostas pārāk lēni, lai tuvākajos gados notiktu varas maiņa.
3) Jā, 50 tūkst. – tas Maskavai nav daudz. Taču arī mēs ar piecdesmit cilvēkiem pie Krievijas vēstniecības Latvijā uz Lietuvas 4 tūkstošu fona izskatāmies nožēlojami.
0