Lēmums pagaidām nav pieņemts
Nākamajā mācību gadā Lietuvas skolās kā izvēles priekšmetu varētu sākt mācīt militāro mācību, ceturtdien paziņojis Lietuvas izglītības un zinātnes ministrs Daiņus Pavalkis.
„Patriotiskās audzināšanas un pilsoniskās izglītības jomā nepieciešams panākt lielu uzlabojumu,” teica ministrs. Turklāt Pavalkis paskaidrojis, ka militārās mācības ieviešanu ierosinājusi darba grupa. Lēmums par to pagaidām nav pieņemts, ziņo Dw.de.
Jau ziņots, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite otrdien bija sasaukusi Valsts aizsardzības padomes sēdi, kurā nolemts rosināt uz laiku atjaunot valstī obligāto karadienestu.
“Ir nepieciešams papildus stiprināt valsts aizsardzības potenciālu. (..) Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, armijai arī miera laikā jābūt pienācīgi sagatavotai uz bruņotu valsts aizstāvēšanu. Pašreizējā ģeopolitiskā vide liek gādāt, lai armijas sastāvs ir stiprāks un ātrāks. Tādēļ padome nolēma, ka pagaidām, uz pieciem gadiem, jāatjauno obligātais karadienests,” pēc sēdes paziņojusi prezidente.
Pēc viņas teiktā, jaukta armija ir arī Somijai, Igaunijai, Norvēģijai un Dānijai, savukārt Lietuvai šis lēmums ļaus pusotra gada laikā pilnībā komplektēt savus bruņotos spēkus. “Aizstāvēt savu tēvzemi ir mūsu visu konstitucionālais pienākums un goda lieta,” uzsvērusi Grībauskaite.
Ukrainas kara situācijā trim Baltijas valstīm nopietnas raizes dara Krievijas agresija. Īpašu spriedzi raisa Krievijas militāro lidmašīnu lidojumi virs Baltijas jūras. Vēl trešdien, 25.februārī, Lietuvas armijas pārstāvis paziņoja, ka NATO iznīcinātāji atkal bija spiesti no Baltijas valstu gaisa telpas izvadīt divas Krievijas armijas transporta lidmašīnas.
Komentāri (77)
Edgars Avotiņš 27.02.2015. 09.31
Militārā mācība būtu nedaudz pārspīlēti, bet:
1) uzlabot fizkultūru (nevis ka tagad ir sports ar piesitienu profesionalo sporta veidu virzienā, bet gan iemācīt bērniem uzturēt savu fizisko veselību)
2) kautkāda civilās aizsardzības mācība – kas ietvertu pirmo medicīnisko, kā arī neliels ievads dažādās ārkārtas situācijās (ielūšana ledū, ugunsgrēks, autoavārija …) un tai skaita arī karš – kur un ka rīkoties, kur slēpties utt Un šī ietvaros var arī iepazīstināt ar militāro nozari.
Jo reāli vairumam cilveku nekāda militārā apmācība nebūs noderīga, bet toties pirmā medicīniskā palīdzība un prasmes gudri rīkoties ārkārtas situācijās var noderēt gan miera laikos, gan kara apstākļos
0
Ebenemezers-3 27.02.2015. 10.08
manupraat šaadu maaciibu priekšmetu der ieviest tad ja paariet atpakaļ uz obligaato karadienestu , ko leiši ar izdariija, pie mums lai militaaro maaciibu ieviestu skolaas tikai tamdeeļ lai celtu patriotisko garu? mums priekš tam ir jaunatnes organizaacijas kaa mazpulki ,jaunsargi , gaidas , šiem taču pirmais pienaakums buutu audzinaat jaunatnei partiotismu pret savu valsti, ja taanav , nu pardon, tad nebriinos ka krieviem ir iespeejams verveet muusu jauniešus uz laaģeriem krievijaa, tur laikam ar pamaaciibaam neskopojas
8
andrejs > 27.02.2015. 12.39
Ebenemezer, Tu taču reiz rakstīji, ka esi baigais nacionālists, vai arī kko jaucu?
0
aivarsk > 27.02.2015. 11.36
Lai apgūtu ELEMENTĀRĀS zinības, kas nepieciešamas kara apstākļos, nav nepieciešams obligātais militārais dienests. Lai gan es neesmu pret to.
Militārā mācība skolā ļautu ne tikai kļūt par patriotiem, kā tu saki, bet arī nedaudz ieskatīties militārajā profesijā.
Nekas slikts nenotiktu, ja vietējie Zemessargi regulāri rīkotu mācības skolēniem.
0
v_rostins > 27.02.2015. 13.08
andrejs
Tāc pac, kā dzēris un zanE
0
fretka > 27.02.2015. 12.14
Avotiņa kungs, vai Jūs gribat teikt, ka visus pārējos mācību priekšmetus visi skolēni tagad apgūst brīvprātīgi un ar milzīgu sajūsmu?
0
fretka > 27.02.2015. 14.57
Negribu strīdēties ar Jums, Avotiņa kungs, taču uzskatu, ka skolā joprojām māca gan skolēniem, gan visai sabiedrībai noderīgas lietas.
Lai gan, lasot komentārus šajā vietnē, dažkārt liekas, ka kļūdos un ka taisnība ir Jums…
0
aivarsk > 27.02.2015. 18.25
Leģionārus arī iesauca, apmācības nebija ilgas. un nekādi krievi nevarēja Kurzemē ne soļi tuvāk tikt.
0
Edgars Avotiņš > 27.02.2015. 14.27
fretka – un vai visos pārējos priekšmetos vērojams liels entuziasms?
Cilveki iemacās to, kas viniem škiet interesants vai noderīgs – dazi piedalās olimpiādēs, citi nevar sekmīgi pabeigt gadu.
Vai Latvijai būs labak, ja mums būs 20 tukstoši armija kur puse būs tādi kas domās ka noslistīties, nošmaukties utml? Nu nē. Lai nu kur, bet armija tas ne tikai nepalīdz, bet gan ir traucējoši.
0
Edgars Avotiņš > 27.02.2015. 11.50
aivarsk – tas jau notiek – Junsargi. Bet nedomāju, ka kāds paliks patriotiskaks, ja viņu sāks dresēt pret paša gribu.
0
Absints 27.02.2015. 12.09
Strēlnieku, ierakumu un lielgabalgaļas doktrīna sen ir novecojusi. Nu ko dos apmācīti jaunkareivji ar plintēm, kuri mācēs šaut, ja viņus “nopļaus” bezpilota lidmašīna, kuru attālināti vadīs kāds profesionāls kareivis. Mūsdienās militārais spēks nav zaldātu skaitā, bet kara tehnikas modernumā. Navigācijas iekārtas, pašvadošie šāviņi, ieroči, kas šauj aiz stūra, visāda veida roboti ir tas, kas nosaka militāro spēku, bet ne tas, cik kareivjus var izlikt pretī tankam. Tāpēc tādai militārai mācībai nav jēgas, to virza tikai vecajā izpratnē dzīvojuši militāristi, kuriem liekas, ka spēks ir ierindas solī..
Spēks šobrīd ir aprīkojumā un profesionālajos kareivjos, kas ar to māk rīkoties, Ne militārās stundās, ne “sboros”, ko organizē Vējonis, ar tanku braukt neiemācīsi…
Savukārt, ja Latvijai būs tūkstots vai divi tūkstoši kareivju vairāk, tad no bezpilota lidmašīnas būs drusku ilgāk jāšauj..
5
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Edgars Avotiņš > 27.02.2015. 16.12
p.s. Pagaidām (Paldies Pareizticīgā Dieva bardakam) Krievijai vel nav jēdzīgu bezpilotu lidaparātu, no kuriem varētu kāru nošaut (ja neskaita Doņeckas “ogļraču” bezpiltus ar rokas granātas nomešanu.
Bet nu uzbrukuma helihopteri gan viņiem gana riebīgi.
0
Absints > 03.03.2015. 11.20
Nu bet to jau ar saku. Apmācīt un stiprināt vajag zemessardzi, bet nepalielināt kareivju skaitu…
0
Edgars Avotiņš > 27.02.2015. 15.21
Novecojusi … itka jā, bet
Lai šeit Latvijā kautkādu aizsardzību varētu uzsakt, ir jānosargā Valsts un armijas vadība (to ar bezpilotu nevar izdarīt – viņi fiziski jānosargā)
tad janosargā mobilizācijas centri, munīcijas noliktavas, palīdzības uzņemšanai nepieciešamie lidlauki un ostas …
Teiksim – ASV iebruka Irakā – raketes, aviācija, bruņutehnikas kolonnas … bet sakumā bija izvietošanās Kuveitā.
ASV iebrukums Afganistanā … sakuma bija sadarbība ar Ziemeļu koalīciju un vēlāk satiksme caur Pakistānu.
Nav iespejams neko izdarīt, ja nav fiziski nosargāts zemes pleķītis, no kurienes sākt.
Tapēc ir svarīgi dažādas komponentes:
1) Armijas un Zemessardzes ātras reaģēšanas spēki, kas var pretošanos uzsākt minūšu laikā
2) Zemessardzes vienības, kas mobilizējas stundu laikā un apsargā svarīgos objektus
3) Armijas vienības, kas ar moderniem ieročiem dod prettriecienus
4) NATO super-ātrās reaģēšanas speki, kas ierodas pēc 2-3 dienām
5) NATO ātrās reaģēšanas speki, kas ierodas pēc 1-2 nedēļām
6) NATO speki, kas ierodas kautkad
p.s. Pagaidām … manuprāt vēl ir diezgan tālu līdz šādam līmenim. Runajot Graubes vardiem – Latvijā nav sasniegtas minimalās aizsardzības spējas. Zemessardzes ātrās reaģēšanas vienības … nu ta ka ir, ta ka vēl tiek veidotas. NATO ātrās reaģēšanas spēkiem vēl tikai palielinās reaģēšanas laiku. NATO superātras reaģēšanas spēki vēl tiek tikai plānoti – reali varbūt būs kautkas šī gada beigās vai nākošgad.
0
aivarsk > 27.02.2015. 18.41
Ķīps, muļķības!
Latvijā faktiski nav iespējams frontāls karš, kā Ukrainā. Nav kam fronti noturēt. Krieviem Ukrainā nekādu superieroču nav! parastie konvencionālie.
Partizānu karā, kas LV ir iespējams, kas rada milzīgus zaudējumus pretiniekam, nepieciešams liels daudzums mazu mobilu grupu, kas dienā ir mierīgie iedzīvotāji, bet naktī karavīri, un vai otrādi.
Tu jau pats atbildēji – kāpēc Šveicē ir, kā Šveicē – lielgabalu gaļa? Viņi ir idioti?
Tieši to pašu vajag arī pie mums. Apmācīt visus!
0
Absints > 27.02.2015. 16.44
Ir kārtības nodrošināšanas funkcija, un tur bez dzīvajiem spēkiem neiztikt. Tāpēc būtu jāstiprina zemessardze, līdzekļi jāiegulda tur, nevis regulārās armijas kareivjos.
To savulaik degradēja, nu laiks būtu to kompensēt…
Es reiz ar izbrīnu konstatēju, ka valsts Eiropā, kas visvairāk tērē bruņojumam, un, kurai ir visvairāk apmācītu kareivju ir …. Šveice. Tur visiem vīriešiem apmācības ir vairākas reizes gadā. ieroci var turēt mājās, proporcionāli vislielākais aizsardzības budžets utt.
0