Sarunas ar sabiedrības pārstāvjiem par prezidenta kandidātu norisināsies līdz 19.maijam
Koalīcijas partijas vienojušās, ka jautājumā par koalīcijas kopīgā Valsts prezidenta amata kandidāta izraudzīšanos notiks diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām, šodien pēc koalīcijas partiju sarunas žurnālistiem sacīja “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Sarunās ar sabiedriskajām organizācijām politiķi piedalīsies kā novērotāji, lai dzirdētu, ko sabiedrība sagaida no Valsts prezidenta kandidāta. Tāpat plānots uzklausīt eksprezidentu viedokli, ziņo LETA.
Sarunas ar sabiedrības pārstāvjiem par prezidenta kandidātu norisināsies līdz 19.maijam, kad var sākt iesniegt Valsts prezidenta amata kandidātus. Koalīcijas partijas arī vienojušās regulāri katru ceturtdienu tikties, lai turpinātu apspriest jautājumu par kopīga prezidenta kandidāta izraudzīšanos.
Āboltiņa pauda pārliecību, ka koalīcija var izvirzīt kopīgu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanām.
Saistībā ar gaidāmo sabiedrības pārstāvju uzklausīšanu koalīcija tādējādi sekos nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK paraugam sarunu iniciēšanai ar sabiedrības pārstāvjiem, norādīja “Vienotības” līdere. Provizoriski paredzēts, ka katra koalīcijas partija varētu uzklausīt kādas konkrētas grupas pārstāvjus. VL-TB/LNNK risina sarunas par tikšanos ar zinātnes jomas pārstāvjiem, norādīja nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
“Vienotība” varētu uzklausīt sociālos partnerus un iekšlietu sfēras pārstāvjus, savukārt ZZS runātu ar lauksaimniekiem, medicīnas jomas pārstāvjiem un studentiem. Tāpat tikšanās varētu rīkot ar izglītības un citu jomu cilvēkiem – saraksts nav noslēgts un politiķi pieļauj, ka vēlmi tikties varētu paust dažādas organizācijas. Ar minētajām grupām plānots sākt kontaktus nedēļas laikā.
Gadījumā, ja pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš piekritīs kandidēt uz otro termiņu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) balsos par pašreizējo prezidentu, šodien žurnālistiem atkārtoti apliecināja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Vaicāts, vai tas nenozīmē, ka, ja Bērziņš piekritīs kandidēt, sarunām ar sabiedriskajām organizācijām vairs nebūs nozīmēs, Brigmanis atbildēja, ka šāda nostāja uzskatāma par mēģinājumu iedzīt ķīli pašā sarunu sākumā. Politiķis aicināja neapsteigt notikumus, un uzsvēra, ka koalīcijas mērķis ir vienoties par kopīgu prezidenta amata kandidātu.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas vēlētos vienoties par kopīgu kandidātu Valsts prezidenta amatam. Valdības partneri norādīja, ka sagaida “Vienotības” kā premjera partijas iniciatīvu šajā jautājumā.
Šodienas tikšanās bija plānota kā sākotnēja saruna par procedūru, īpašībām un kvalitātēm, kādām jāpiemīt iespējamiem prezidenta amata kandidātiem. Āboltiņa uzvēra, ka “Vienotība” saprot savu atbildību par šo procesu, tāpēc arī iniciēja šādu tikšanos.
Pašreizējais prezidents Andris Bērziņš joprojām nav atklājis, vai kandidēs otrajam amata termiņam. Atbalstu viņam līdz šim paudusi tikai ZZS. Savu kandidātu prezidenta amatam pieteikusi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA), tam izvirzot savu līderi Mārtiņu Bondaru.
Neoficiāli politikas kuluāros tiek pieminēti dažādi cilvēki, kuri varētu būt starp kandidātiem uz prezidenta amatu. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, “Vienotības” pārstāve Sandra Kalniete (V) paziņojusi, ka būtu gatava kandidēt šovasar gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Partija par kandidātiem prezidenta amatam gan vēl nav lēmusi. Nacionālās apvienības līderi jau vairākkārt pauduši, ka prezidenta amatā vēlētos redzēt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tomēr oficiāli lēmumi šajā jautājumā vēl nav pieņemti. Arī Levits vēl nav izlēmis, vai piekritīs kandidēt Valsts prezidenta amatam, ja viņu uzrunās.
Komentāri (47)
traductrice 26.02.2015. 13.35
Acis – dvēseles spogulis. Mūsu “prezidentam” seja, kā likums, it kā skatās uz priekšu, bet acis – sāņus. Gadu desmitos iegūtā prasme neskatīties taisni, bet sāņus, ja neskaita nesakarīgo vervelēšanu, ir spilgtākā iezīme, kas raksturo personu, kura pārstāv Latvijas intereses starptautiski.
4
v_rostins > traductrice 26.02.2015. 15.21
traductrice
Kas tad mums ko bīties? Pēc DP un SAB ziņām krievu spiegu Latvijā nav, ja nu vienīgi kāds uzticību zaudējis NA pārstāvis, nodevēju milicijā un armijā ne tik. Droši var atvieglot UA iegūšanu, bet atlikušos valsts īpašumus arī atdāvināt krievu investoriem. Ak jā, svarīgākā problēma ir partnerattiecības, lai Rinkēviču braucienos pavadītu vīrs.
0
DD1 > traductrice 26.02.2015. 16.37
> traductrice
“Gadu desmitos iegūtā prasme neskatīties taisni, bet sāņus, ja neskaita nesakarīgo vervelēšanu, ir spilgtākā iezīme, kas raksturo”
Blēdīgs lūriķis, zicprezidents…
0
traductrice > traductrice 26.02.2015. 14.33
droši vien tāpēc Lielbritānijai ir bažas par Baltijas valstu drošību, NATO arī veic pasākumus, par kuriem vēl pirms gada pat nebija domājusi, Igaunija un Lietuva uztraucas par SAVU drošību, bet pie mums kā “sūnu ciemā” – dzīvojam kaut kur dziļi lielajā mežā.
0
Aigars Brauns > traductrice 26.02.2015. 14.11
> Traductrice. Vēl briesmīgāk ir tas, ka šis acīm redzami nepilnais rubulis ir armijas virspavēlnieks.
0
ierados 26.02.2015. 14.14
“Diskutēt ar sabiedrību” izklausās neapstrīdami cēli. Taču praktiski diskusijas jēdziens ir tiktāl degradēts, ka asociējs ar bezjēdzīgu pļāpāšanu, pie tam atkal dārgi apmaksātu. Nav aizmirstama politisko iluzionistu prasme zem cēlas fasādes aizbāzt visādas riebeklības. Nu bet, varbūt, ka šoreiz kaut kas izdosies. Kā gailītim: “noķeršu vistiņu vai nē, vismaz kājas ielocīšu”.
4
v_rostins > ierados 26.02.2015. 16.29
Normunds
Шпрехает но хуевата.
0
Normunds > ierados 26.02.2015. 16.22
Vai ta rižā spīk ingliš?
0
aivarsk > ierados 26.02.2015. 15.45
Tradutrīce, nu ko Tev dos tie kritēriji? Svarīgākie kritēriji ir neizmērāmi, piemēram, godīgums, uzticamība, neuzpērkamība, patriotisms, Latvijas mīlestība, latviešu tautas godāšana un interešu aizstāvība, utt.
Izmērāmajiem – valodu zinašanas, ārlietu pieredze, valsts apartāta pieredze utt. kvalificēsies visi neģēļi ar rižo priekšgalā!
0
traductrice > ierados 26.02.2015. 14.22
Āboltiņa šorīt LR1 intervijā izteicās, ka sanākšanas mērķis esot runāt par kvalitatīvajiem kritērijiem, nevis personālijām. Lai arī kāds būtu patiesais iemesls šai sanākšanai, manuprāt, būtiski ir pieprasīt, lai pēc šī vietējā “sammita” sabiedrībai tiktu skaidri postulēti amata kritēriji. Es ar nepacietību gaidu šo rezultatīvo daļu un ceru, ka žurnālisti nenogurdami uzdos šo konkrēto jautājumu – kādi kritēriji ir piemērojami prezidenta amata kandidātam.
0
DD1 26.02.2015. 16.50
Pēc cerīgā virsraksta sagaidīju textā izlasīt, kādā veidā “diskutēs ar sabiedrību”. Nekā par to, ka nekavējoties tiek nosaukti kandidāti, ka valsts finansē kandidātu atklātās TV diskusijas ar interaktīvo balsošanu, kas var turpināties internetā arī nākamajās dienās. Izdomāts, ka sabiedrību “pārstāvēs” sabiedriskās organizācijas,- tā ir idejas profanācija, afēra, lai liktu mums klusi sēdēt un gaidīt, netaisīt lieku troksni, kamēr paši galu galā iztirgosies.
1
0
0
Atbildēt
@DD1 > DD1 27.02.2015. 13.56
Neviens viņu nevirza, arī NA nē, bet izcils, patriotisks prezidents būtu Edvīns Šnore. Ja Saeima atkal nopūdelēs ar prezidentu, tad ir vērts, ka tauta vēlē prezidentu un viens no kandidātiem būtu Edvīns Šnore.
0