Dreimane: “Vienotības” frakcijā izskanēja priekšlikums veidot jaunu KNAB likumu

Viņa cer, ka grozījumi KNAB likumā valdībā tiks skatīti nākamnedēļ

Valsts kancelejas (VK) direktores Elitas Dreimanes un “Vienotības” Saeimas frakcijas šodienas sarunā cita starpā izskanējis arī priekšlikums par jauna Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības likuma veidošanu.

Par to aģentūru LETA informēja Dreimane, kura ar “Vienotības” deputātiem apsprieda VK sagatavotos grozījumus KNAB likumā.

“Vienotības” frakcijā ir izpratne par to, ka sagatavotais likumprojekts vērsts uz sistēmas sakārtošanu, sacīja VK direktore. Deputāti arī pieļāvuši iespēju izveidot KNAB uzraudzības mehānismu, kas būtu līdzīgs padomju darbam Ģenerālprokuratūrā un Valsts kontrolē.

Dreimane cer, ka grozījumi KNAB likumā valdībā tiks skatīti nākamnedēļ.

Valsts kancelejas preses paziņojumā Dreimane norāda, ka tikšanās laikā tika noraidītas izteiktās deputātu bažas par premjera ietekmes mazināšanu uz KNAB darbību, izskaidrojot, ka risinājums paredz tieši pretējo – atbilstoši starptautisko organizāciju vadlīnijām iestādes uzraudzība tiks stiprināta. Turklāt uzraudzība pieaugs nevis vienas politiskas amatpersonas līmenī, bet gan tiks paplašināta un līdzsvarota, galvenokārt Saeimas līmenī, kura ieceļ KNAB priekšnieku, Ministru kabineta līmenī un ekspertu padomes līmenī.

Darba grupas vārdā Dreimane aicinājusi likumprojektu nesaistīt ar KNAB personāliju ilgstošajiem strīdiem un iekšējo grupējumu cīņām. Būtiski ņemt vērā, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā 12 gadu sadarbības praksi, un paredz sistēmas sakārtošanu un stiprināšanu, nevis risinājumu personāliju problēmām.

“Sarunas laikā uzsvēru, ka nav pieļaujama KNAB institucionālā sadalīšana, jo tā būtu kārtējā “kāpšana uz pirms 12 gadiem pieredzētiem grābekļiem”. Iestādes sākumposmā pastāvēja sadalītais modelis, kuru vadīja 1997.gadā izveidota Korupcijas novēršanas padome ar 16 valsts institūciju pārstāvju dalību, kā arī tika stiprināta policijas un Valsts ieņēmumu dienestu kapacitāte pretkorupcijas jomā, tomēr tas nenodrošināja korupcijas apkarošanu. Papildus Latvija saņēma starptautisko organizāciju rekomendācijas celt zemos korupcijas apkarošanas rezultātus, kā arī pilnveidot sadrumstaloto pretkorupcijas institucionālo modeli. Tas tika izdarīts 2002.gadā, izveidojot KNAB kā atsevišķu institūciju, atbilstoši Honkongas modelim. Tādēļ ir svarīgi nesagraut esošo pretkorupcijas sistēmu, bet stiprināt to, veicot labojumus atbilstoši 12 gadu ilgajā iestādes darbības laikā konstatētajām problēmām,” paziņojumā norāda Dreimane.

Tāpat viņa skaidro, ka ar deputātiem tika diskutēts par iespējamo likumprojekta papildināšanu saistībā ar jaunu iekšēju vadības formātu – padomi, kā piemēru ņemot Ģenerālprokuratūru, Valsts kontroli.

Grozījumi ir vērsti arī uz KNAB statusa stiprināšanu, vispirms tas attiecas uz iestādes funkcionālo neatkarību.