Kādā piejūras pilsētā kāpu mežus tagad aizņēmušas ārzemju miljonāru sādžas ar metāla žogiem un dzīviem, kā arī video apsargiem
Andreja Zvjaginceva filma “Leviatāns” stāsta par korupciju, dzeršanu, vardarbību, kā arī par ierēdņu, tiesu sistēmas, politiķu un baznīcas patvaļu. Filma uzņemta Krievijas ziemeļos piekrastes ciemā Tiberka, netālu no Murmanskas.
Ja atrastos finansējums un piemēroti aktieri, es sāktu domāt par filmu “Leviatāns 2: Latvija”. Tā stāstītu par iedomātu piekrastes pilsētu Baltijas jūras krastā. Dažas ainas no šīs filmas pati dzīve jau pateikusi priekšā.
Sākuma kadrā būtu tiesu nama dibenistaba. Tiesneši iztukšo pēdējo glāzīti un tad cenšas taisni un ar cieņu ieiet tiesas zālē. Tajā pašā laikā kaut kur citur apsūdzētais vai viņa advokāts dodas pie ārsta pēc izziņas, kas apliecinātu, ka viņi kārtējo reizi slimības dēļ nevar piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis atliek sēdi uz diviem mēnešiem. Process jau rit četrus gadus, un var gadīties, ka tas ilgs otrtik.
Nākamā aina: apsūdzētā korumpētā persona dodas uz vietējā laikraksta redakciju un ar galveno redaktoru sarunā kārtējo rakstu, kurā viņš slavētu sevi vai kārtējo reizi sevi intervētu (pateiktu priekšā komplimentārus jautājumus). Tam tiktu atvēlēta viena lappuse vai vesels atvērums, rakstu greznotu vairākas fotogrāfijas, kurās apsūdzētā persona redzama, plati smaidot, starp citu, arī kopā ar bērnudārza bērniem. Galvenajam redaktoram viņš samaksā skaidrā naudā.
Kadrs mainās. Kādā zālē sanākuši prezidents un augstākie tiesu sistēmas pārstāvji. Viņi atzīst, ka tiesu sistēmai nav nekādas vainas, vienīgi sieviešu tiesnešu ir pārāk daudz.
Āra skats. Šajā ainā redzam uz pilsētas ielām dzīvu kustību un daudzas dārgas automašīnas. Prokurors ietriecas kokā un pludmalē domnieks gandrīz vai uzbrauc saules pielūdzējiem. Viņš pa džipa logu izmet iztukšotu pudeli.
Vieta atkal mainās. Apmulsusi krievu ģimene klausās latviešu attīstītāja runas plūdus: mēs palīdzēsim nokārtot uzturēšanās atļauju un izdevīgu aizdevumu no bankas, sagādāsim apbūves gabalu, koku nociršanas atļauju un apbūves tiesības, sagatavosim arhitekta projektu un garantēsim, ka to akceptēs, pastāstīsim, ar ko jāsazinās un kam jāmaksā.
Iebraucējiem pastāsta, ka būvatļauju luksusa dzīvoklim var saņemt viegli, tikai jāsaka, ka tas būs viesu nams, viesnīca vai jaunatnes centrs. Būvēt var vienalga ko, tomēr vērts pasteigties, jo unikālie, ekskluzīvie, elites klases apbūves gabali ar skatu uz jūru iet uz beigām, cenas ceļas. Tiesa, vēl palikušas iekonservētās sabiedriskās tualetes – bet tas arī gandrīz viss.
Kāds nekustamo īpašumu tirgotājs Aldis sola: “Te var būvēt sapņu māju, kādu neatļaus būvēt Spānijas “Costa del Sol” pludmalēs.”
Nākamā kadrā kāds šķirsta krāsainu žurnālu latviešu valodā: pa starpu desmitiem lappušu reklāmu tikai krieviski un visas piedāvā elitārus namus un dzīvokļus.
Pēc tam kamera parāda kādu kabinetu pašvaldības namā. Paukšķ šampanieša pudeļu korķi: uzvarējusi tā partija, kas vēlēšanām izdeva visvairāk naudas; neviens nezina, no kurienes šī nauda nākusi. Pašvaldības vadītājs ir nomainījis partiju, pārgājis uz šo, kas viņam pirms vēlēšanām apsolīja vislabāko piedāvājumu.
Agrākais pašvaldības vadītājs, kurš sēž cietumā, nosūta mēram apsveikuma vēstuli un pieklājīgi apjautājas, vai viņš nevarētu atrast kādu darbu domē. Jautājums tiek nokārtots. Arī viņa dēlam atrodas darbs.
Svinēšana notiek arī citā vietā. Bankas un nekustamo īpašumu firmas nodibinājušas lobija uzņēmumu, kura uzdevums ir gādāt, lai politiķi arī turpmāk aizstāvētu viņu intereses.
Atveras domes tualetes durvis – pa spraugu var saskatīt, kā noslēpumaina roka iebāž kāda politiķa kabatā 20 000 eiro. Skan klusa replika: “Atcerieties balsot par lielāko kretīnu!”
Domes zālē sākas sēde. Visus opozīcijas priekšlikumus pārbalso vai tos nemaz neliek uz balsošanu. Pilsētas attīstības komisiju vada biznesmenis, kuram pieder milzums apbūves gabalu un kurš pats ir lielākais attīstītājs. Iedzīvotāju sūdzības un priekšlikumi nonāk taisnā ceļā arhīva plauktā. Pēc kāda laika viņi saņem atbildi: “Pateicamies par jūsu interesi.”
Tad redzam, kā pašvaldības vadītājs zvana veciem cilvēkiem, kuri parakstījuši aicinājumu izbeigt pilsētas iznīcināšanu, un jautā, kāpēc viņi parakstījuši un kā viņi iedrošinājušies draudēt domei.
Pašvaldības uzņēmumi tiek piedāvāti vietējiem politiķiem privatizācijai. Arī ģimenes bērnunamu privatizē, bet ģimenes nosūta projām no pilsētas uz kādu mazpilsētu.
Nesen izremontētais sociālais nams atrodas “pārāk labā vietā”, iemītniekus grib pārvietot tālāk no centra un ēku pārdot. Tos, kuri pretojas šim plānam, apsūdz jautājuma “politizēšanā”.
Nākamā kadrā esam Rīgā. No iedomātas ostas pilsētas uz galvaspilsētu atsūtīts portfelis ar naudu, ko dēvē par stipendiju. Pēc tam pētošais žurnālists pa daudzdzīvokļa nama kāpnēm dodas uz savu dzīvokli. No tumsas iznirst divi vīrieši, kuri viņu sadur ar dunci.
Beigās kamera helikopterā paceļas virs piekrastas pilsētas. No augšas var redzēt varenu skatu: vietā, kur agrāk bija priedēm apaugušas kāpas un vietējo iedzīvotāju privātmājas ar dārziem, tagad kvartāls pēc kvartāla piebūvēts ar stiklotiem betona klučiem. Veselas ārzemju miljonāru sādžas ar metāla žogiem un dzīviem, kā arī video apsargiem!
Pie pašas pludmales paceļas baņķiera pils, kurai apkārt privatizēts, apsargāts un iežogots parks. Fotografēšana teritorijas tuvumā ir aizliegta.
Tuvumā ir par miljonu dolāru privatizēta iela, turpat gandrīz akmens sviediena attālumā netālu no galvenās ielas vietā, kur agrāk bija neliela koka baznīciņa, tiek plānots celt Maskavas patriarham pakļautu pareizticīgo baznīcu. Jaunā ēka būs apkārtnes lielākā un ievērojamākā betona būve.
Filmas beigu ainu gribēju aizņemties no oriģinālā “Leviatāna”, kur milzīgs ekskavatora kauss sāk nojaukt vecu koka vasarnīcu. Par laimi, atšķirībā no mūsdienu Krievijas, Latvijā darbojas nevalstiskās organizācijas, arī sabiedrības labā strādājoši politiķi, ierēdņi un žurnālisti dara visu iespējamo, lai nepieļautu šādu finālu.
Autors ir žurnālists un rakstnieks
Komentāri (42)
ierados 24.02.2015. 10.29
Manuprāt, atšķirībā 99 proc. Krievijā krievu nepazīst , nesaredz, jo apstulboti, savu īsto leviatānu. Tāpēc tās filmas labums ir, ka viņu parāda. Latvijā to redz un pazīst. Taču mums ir kāds cits leviatāns, kuru neredzam, bet ciešam. Kā tas nāk, ka latvijas vēlētājs gadu gadiem ievēl sev šos gudriniekus. Tas ir, es gribēju teikt, ka saistībā ar leviatāniem, daudzmaz attīstītā sabiedrībā atbildība ir dalīta. Leviatāni nav dieva doti, bet pašu pieradināti, izbaroti un izraudzīt. To vajadzētu aplūkot.
12
Ēriks > ierados 24.02.2015. 12.00
Jā,tur bija pieminēts pat viens portfelis no ostas pilsētas,kuru vajadzētu iekļaut filmā…vai tas nebūtu tā kā drusku par maz visgalvenākajam Latvijas Leviatānam?Vai tad nevajadzētu parādīt lielos ārzemju miljonāriem pārdotos kāpu apbūves gabalus Ventspilī?Un tās rūpnīcas,kuras atļāva tur uzcelt nejaukajiem ārvalstu investoriem.Cik gan daudz kukuļos par to ir samaksāts!Un kā šis oligarhs atļaujas būvēt ārzemju biznesa attīstīšanai domātas telpas un infrastruktūru par mūsu nopelnīto naudu!?Un kā viņš drīkstēja izjaukt lielisko slimnīcu tīkla optimizācijas plānu,likvidējot vairākas slimnīcas Kurzemē!Cik tur līdzekļu būtu ietaupīts,lai ministriem varētu nedaudz pacelt algas!?Tas viss ir jāiekļauj filmā.
0
Ēriks > ierados 24.02.2015. 16.07
Bet izskatās ka Rēzeknes SEZ ir atkal iegrābies.
“Tomēr jāsaprot, ka SEZ pati par sevi vēl neko negarantē,” saka pilsētas domes priekšsēdētājs. “Galvenais jautājums – no kurienes nāks investīcijas. Mūsu gadījumā tās pārsvarā nāk no Austrumiem un tas ir potenciāls, kurš jāizmanto. Ja Igaunijā investīcijas, kas nāk no Ziemeļvalstīm, izmanto ļoti efektīvi, tad mums tik labi neiet. Kāpēc? Tāpēc, ka lielā daļā sabiedrības, un tā ir ietekmīga daļa, valda aizspriedumi pret investīcijām no Krievijas vai Baltkrievijas. Un tad iznāk, ka vieni strādā, lai investīcijas piesaistītu, bet citi, lai tās nepieļautu. Bet Latgales reģionam tieši šīs investīcijas no valstīm, kas atrodas tepat blakus, ir ļoti būtiskas. Un būtu neloģiski tādas iespējas neizmantot.”
0
Ēriks > ierados 24.02.2015. 15.58
Brīvostu vai brīvpilsētu, kas tās pašas beznodokļu ekonomiskās zonas (BEZ) vien bija, pirmsākumi meklējami turpat divtūkstoš gadu senā pagātnē, lai gan to uzplaukums saistās ar agrajiem viduslaikiem. Hanzas savienība, kas savulaik bija lielākā brīvo tirdzniecības pilsētu apvienība un pateicoties kurai Rīga kļuva par vienu no lielākajām ostām pie Baltijas jūras, tika nodibināta 1367.gadā, un ziedu laikos tajā ietilpa ap 90 Eiropas pilsētu.
Beznodokļu zonas ārpus ostām un tālu prom no tām radās krietni vēlāk – tikai ap 20.gs. sākumu. Tas saistīts ar ražošanas, pakalpojumu sniegšanas un eksporta lomas pieaugumu. Vienlaikus tam bija arī politiski un sociālekonomiski cēloņi, jo, radot darba vietas ar atvieglotiem nosacījumiem, tika piesaistīti iedzīvotāji valsts nomalēm un mazattīstītiem reģioniem. Rezultātā stiprinātas to robežas un apgūtas jaunas, neapdzīvotas teritorijas.
Latvijā ir divas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) – Rēzeknes SEZ un Liepājas SEZ, kā arī divas brīvostas – Rīgā un Ventspilī. Kā vienas, tā otras uzņēmējiem ir interesantas ne tikai ar nodokļu atlaidēm un atvieglotiem muitas noteikumiem, bet arī ar īpaši labvēlīgo attieksmi pret biznesa vidi, ko garantē SEZ un brīvostas statuss.
http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/248601-latvijas-specialas-ekonomiskas-zonas-rezeknes-sez-sarezgitais-attistibas-cels/
0
edge_indran > ierados 24.02.2015. 14.29
——–
Būs sponsors – būs filmas!
https://www.youtube.com/watch?v=I82T-khXtF8
0
Ēriks > ierados 24.02.2015. 21.03
Ierados,tev nav skaidra mana teikuma ”Bet izskatās ka Rēzeknes SEZ ir atkal iegrābies” jēga?Tavai zināšanai,ja gadījumā esi nelatvietis, latviešiem viena no izteiciena ”iegrābties” nozīmēm ir nekvalitatīva produkta iegāde,ko biju tēmējis uz Krievijas investīcijām.Ja paskatāmies,kādas investīcijas ienākušas drausmīgi rusofīlā oligarha vadītajā Ventspilī,redzam:
Gan VATP, gan Ventspils brīvostas pārvalde ir realizējusi infrastruktūras un ēku izbūvi uzņēmumiem, kas strādā šajā nozarē. Kādreizējās pļavas vietā ir izveidota viena no labākajām infrastruktūrām Baltijā ar vairākiem neatkarīgiem optisko tīklu un jaudīgiem elektrības pieslēgumiem. Šobrīd Augsto tehnoloģiju parka teritorijā ekspluatācijā ir telpas gandrīz 8000 m2 platībā. Ventspilī darbību ir uzsākuši tādi nozares uzņēmumi kā TestDevLab, Ventspils Elektronikas fabrika, EuroLCDs, programmatūras testēšanas laboratorija Squalio un daudzi citi. Šogad plānots ēku platību dubultot.Jāpiebilst, ka ciešā sadarbībā Ventspils brīvostas pārvaldei, pilsētas domei, kā arī VATP speciālistiem izdevies vienlaikus veicināt arī citu iepriekš minēto nozaru uzņēmumu ienākšanu Ventspilī. Kā spilgtākie piemēri jāmin Malmar Sheet Metal, Bucher Municipal, Ventspils metināšanas rūpnīca, Ventspils Andren.
Tāpat vēl pirms desmit gadiem daudziem kā kosmoss izklausījās tas, ko VATP speciālisti sadarbībā ar Ventspils Augstskolu stāstīja par nepieciešamību iesaistīties arī kosmosa industrijā. Tomēr šodien arī šajā jomā pārliecināmies par tālredzību – Ventspils Augstskolas IT un elektronikas studenti ir tie, kuriem ir iespēja specializēties šajā – pasaulē vienu no vislabāk apmaksāto darba vietu – nozarē. Kopš 2009. gada VATP ir arī mājvieta Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klastera administrācijas birojam, kas ikdienā koordinē vairāk nekā 60 klastera partneru savstarpējo komunikāciju un aktīvi iesaistās kosmosa tehnoloģiju popularizēšanā Latvijā.
Pagājušā gada rudenī koncerna Bucher Industries vadība nolēma nomainīt to visu uzņēmumu nosaukumus, kuri ietilpa Bucher Municipal divīzijā, apvienojot viņus zem kopēja nosaukuma. Kopš 2014. gada 1. oktobra Ventspils uzņēmumam Bucher Schoerling Baltic ir jauns nosaukums — Bucher Municipal. Tādi paši nosaukumi šobrīd ir visiem vienā no pieciem koncerna divīzijas uzņēmumiem. Uzņēmumi ir izvietoti visā pasaulē, un atšķirība vien tāda, ka katrā valstī citādi apzīmēts uzņēmuma juridiskais statuss, stāsta valdes priekšsēdētājs Niklauss Hūzers (Niklaus Huser). Piemēram, Latvijā tā ir Bucher Municipal SIA, Šveicē – Bucher Municipal AG, Vācijā – Bucher Municipal GmbH utt. Tagad Ventspils uzņēmumam ir vienots nosaukums ar visu Bucher Municipal divīziju.
Nosaukuma maiņa nav ietekmējusi Ventspils uzņēmuma Bucher Municipal profilu un darbību. Uzņēmums joprojām ražo komunālo mašīnu komponentes. Tomēr nosaukuma maiņa laika ziņā sakritusi ar kārtējas paplašināšanas sākumu. Septembra beigās Bucher Municipal saņēma Ventspils domē būvniecības atļauju, bet oktobra sākumā Ganību ielā 105 sāka būvēt ražošanas piebūvi 3000 m2 platībā. Galvenā darbuzņēmēja funkcijas pilda Rīgas kompānija North Projects, būvniecības darbos iesaistīti Ventspils uzņēmumi Ostas celtnieks, Samrode, Kuldīgas uzņēmums Griestiņš, Rīgas – Primo Baltic.
Nepieciešamība būvēt jaunu ražošanas korpusu radās tādēļ, ka jau tagad visiem uzņēmuma iecirkņiem nav vietas zem viena jumta. Daļa metināšanas ceha izvietota nomātajās telpās Vārvē. Otru paplašināšanas iemeslu Niklauss Hūzers saista ar nepieciešamību palielināt ražošanas jaudas. Jaunajā korpusā plānots uzstādīt otru lāzeriekārtu griešanai un trešo iekārtu metāla locīšanai, kā arī paplašināt krāsošanas iecirkni. Jaunajā ražošanas telpā tiks radītas ap 20 jaunas darbavietas.
Pēc ražošanas paplašināšanas koncerns uz Ventspili varēs pārcelt daļu savu ražošanas jaudu no Šveices. Proti, tās komunālo mašīnu komplektējošās komponentes, kas tika iepirktas no citiem piegādātājiem un montētas Šveicē, tagad ražos Ventspilī, stāsta Huzers. Plānots, ka maijā beigās būvniecības darbi Ganību ielā 105 tiks pabeigti, bet septembrī uzstādīs jaunās iekārtas. Attīstības iespējas Bucher Municipal nodrošināja, izpērkot no Ventspils brīvostas pārvaldes 50 000 m2 zemes Ganību ielā. Šobrīd uzņēmumam pieder visas ražošanas ēkas un zeme, uz kuras tās atrodas. Tas tikai liecina par Šveices koncerna ilgtermiņa plāniem un mērķiem Ventspilī.
Pēc pašreizējiem paplašināšanas darbiem Bucher Municipal ražotnes kopējā platība, neskaitot administratīvās telpas, sasniegs 10 000 m2. Pagājušajā gadā daudz plašākas kļuva arī biroja un sadzīves telpas. Tagad Bucher Municipal darbiniekiem ir sava ēdnīca, kur no plkst. 11 līdz 15 var ieturēt pusdienas. Daudz brīvāk un ērtāk kļuvis speciālistu kabinetos.
Protams,ka ir arī daži krievi pa vidu,kaut vai šokolādes ražotne.
0
ierados > ierados 26.02.2015. 07.51
> Ēriks ” Nepieciešamība būvēt jaunu…”
Kāds naivums domāt, ka tā būvēšana tika vērsta uz ekonomisko loģiku vārda īstajā nozīmē. Visu ko sagudro, lai “sazāģētu”, noraktu un izvazātu naudas kluci. Piemērus neminēšu, lai nekaitinātu tiltu un bibliotēku mīļotājus. Tu vari rakstīt garu garos sacerējumus par puzes lāčplēša varoņdarbiem, taču, ja tajos tavos brīnišķīgajos parkos neies iekšā cilvēki, kuru galvās būs kaut kas vairāk nekā ” šodien grābjam, rīt vairs nebūs!”, viss turpināsies tāpat kā bez tiem parkiem. Tādu cilvēku pie mums nav un nevar būt. Purvos aug pundurkārkli, bet neaug dižkoki. Ar garāžu neviens nav ar mieru uzsākt, padod labiekārtotu “parku”. Nu un? Ar ko “parkošana” beigusies? Ko saka Stradiņš par izglītību un zinātni, esi dzirdējis? Ka puzes lāčplēsis no saviem ļimoniem iedevis kādu grantu, esi dzirdējis? Ērik, acīmredzams, esi no lietderīgo idiotu bara, kas radīts būvnieku naudas zāģētāju apkalpošanai un puzes lieveņa uzslaucīšanai. Labu veiksmi!
0
Ēriks > ierados 26.02.2015. 09.49
ierados,Šveices firma arī tev nav laba,tad pastāsti,kur ir tie labie piemēri.Nē,es nezinu,ko Stradiņš teicis par izglītību un zinātni Ventspilī.Tu varētu apgaismot?Es atceros ko citu:
Piebalgs. Latvijas primārā interese ir, ka Eiropa atgriežas pie izaugsmes, jo tādā veidā mums atgriežas arī konkurētspēja, mēs esam daudz konkurētspējīgāki.
Domburs. Labi! Par Latvijas konkurētspēju nevaru neuzdot jautājumu jo tas Latvijā visu laiku ir jautājums, uz kā bāzes, uz industrializācijas bāzes uz eksakto zinātņu bāzes un tamlīdzīgi – visi vienmēr atcerās pirmo Latvijas Izglītības ministru. 2 citāti no 2 cilvēkiem, kurus mēs atradām, nevarētu teikt nu galīgi dzīvi nesaprot, viens bija Jānis Stradiņš vēl 90 to gadu beigās teicis – citē Stradiņa tekstu
2 bildes uz ekrāna:
Jānis Stradiņš 1998.g. Kļūdains bijis lēmums atļaut audzēkņiem brīvi izvēlēties mācību priekšmetus, kā rezultātā valsts ģimnāzijas beidz jaunieši ar ļoti paviršām un fragmentārām zinšānām matemātikā, fizika un bioloģijā.
Ivars Kalviņš 2014.g. Andris Piebalgs sagrāva izglītības sistēmu, ļaujot vaļu iztikt bez ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas apguves vidusskolā.
Domburs. Un otrs bija Ivars Kalviņš, kuru nu galīgi nevar nosaukt par Latvijas zinātnē pēdejo cilvēku un drīzāk tomēr par pirmo… Citē arī Kalviņa rakstīto tekstu
Piebalgs. Es nepiekristu tam. Pirmais…
Domburs. Jo..
0
Ēriks > ierados 26.02.2015. 10.33
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” veiktā pētījuma „Antenu uzvadīšanas sistēmas precizitātes optimizācijas pētījumi balstīti uz VSRC Irbenes radioteleskopu kompleksa tehnisko bāzi” mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā.
Ventspils Augstskolas pētnieki un Tartu Universitātes ESTcube komanda vienojas par sadarbību nākamo nanosatelītu izstrādē
Ventspils Augstskolas lektore, Inženierpētniecības institūta “VSRC” pētniece Raita Rollande no 27.-29. augustam piedalīsies starptautiskā konferencē IEEE Technically Co-Sponsored Science and Information (SAI) Londonā, kur prezentēs projekta No. LLIV-343 “Use of multimedia and interactive television to improve effectiveness of education and training (Interactive TV)” ietvaros veikto pētījumu rezultātus. Konferenci atbalstītāji ir Springer, IEEE un Microsoft, un tā ir plaši pārstāvēta ar dalībniekiem no visas pasaules.
Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” kopš 2014. gada janvāra veic pētījumus projektā „Pētījumi satelītu signālu uztveršanas, moderno telekomunikāciju un mazo satelītu konstelāciju pakešdatu tīklu tehnoloģijās”. Sadarbībā ar pētījumu partneri SIA “Astrosat Latvia” projekta fokuss ir uz “CubeSat” – ļoti maza izmēra (10 x 10 x 13 cm) satelītiem, ko ir izstrādājušas universitātes vai privātas kompānijas.
Projekta “JRTC (Apvienotā pētniecības un apmācību centra) paplašināšana izkliedēto reālā laika signālapstrādes un kontroles sistēmu izstrādes jomā” ietvaros Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” darbinieki 2014. gada 3. jūnijā dosies darba vizītē pie projekta sadarbības partnera – Klaipēdas Universitātes (Lietuva) pārstāvjiem.
27. maijā plkst. 16.10 D104 auditorijā būs iespēja piedalīties lieliskā profesora Andres Kariona Garsijas (Andrés Carrión García) vieslekcijā „Problem solving”. Andres Kariona Garsijas lekcijas ir ļoti pieprasītas visā pasaulē, tādēļ aicinām izmantot šo iespēju un piedalīties lekcijā, kura ir trešā un noslēdzošā lekcija no lekciju cikla, kas paredzēts maijā.
Lekciju ciklu organizē Ventspils Augstskolas “Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centra” sadarbībā ar Ventspils Brīvostas pārvaldi un lekcijas var apmeklēt bez dalības maksas.
http://venta.lv/category/aktualitates-p/
0
Ēriks > ierados 26.02.2015. 09.50
Piebalgs. Izglītībā pirmais ir personīgā brīvība. Jo nevar ierobežot cilvēku ar personības attīstību un cerēt, ka tu sasniegsi robota … Tā ir padomju savienības sistēma, kurā viss ir reglamentēts, tā ir centrāla programma, centrāls mācību plāns, ir jābūt cilvēkam iespējai izvēlēties. Tad tā ir pirmā lieta.
Otra lieta. Tikai izvēle palīdz atrast pieprasījumu. Ja tas pieprasījums ir tik izteikts pēc tā, paga, tad vecāki un bērni būtu ņēmuši privātskolotājus lai ar matemātikas, fizikas un ķīmijas zināšanām sasniegtu šos labos darbus.
Domburs. Man izklausās, ka liberālis Piebalgs tagad runā nevis….
Piebalgs. Nē, nē, bet ja tā tiešām ir problēma .. tad stimulējam, tad jūs saņemat vairāk naudas, jūs saņemat stipendiju…
Domburs. Viens potenciālais Vienotības līderis šobrīd saka, ka tas, ko daudzi politiķi runā, ka vajag intensificēt eksakto priekšmetu mācīšanu vidusskolā, lai pēc tam potenciāli attīstītu augstskolās, ka tas ir pārspīlēts stāsts!?
Piebalgs. Es teiktu, ka tas ir pārspīlēts stāsts. Jānosaka pieprasījums, ka šiem cilvēkiem būs darba vietas, tikai no turienes nāk.. . Un tad ir ekonomiskie stimuli, maksājam šiem cilvēkiem stipendijas, ja mums tiešām viņus vajag.
Domburs. Vidusskolā jau mēs nemaksāsim neviens stipendijas.
Piebalgs. Augstskolā.
Domburs. Bet šeit jau ir runa par skolām.
Piebalgs. Bet pēc tam orientācija. Ar varu, ar varu nevar iedzīt priekšmetu, ja tev nav motivācijas. Motivācija ir 2 gadījumos- tev ir interese par to vai, otrs, ja tu redzi, ja tu apgūsi šo priekšmetu, tev ir priekšrocības darba tirgū. Ja tev nav neviena no šīm motivācijām, tad tas, kas tālāk darīts ir laika izniekošana gan skolotājam, kurš iegulda tevī gan laiku, gan naudu un viņam par to maksā, gan arī skolniekam. Viņam ir jāredz motivācija. Motivācijas ir tikai divas.
Domburs. Labi, paralēli šim jautājumam, atpakaļ pie tā lielā jautājuma – Latvijas konkurētspēja zināšanu ekonomika, pievienotās vērtības produkti, darbavietas, lai cilvēki nebrauc projām un nesaņem smieklīgi mazas algas un nav priecīgi valsts svētkos un citās dienās. Kas ir Latvijas konkurētspējas Jūsuprt, ceļi?
Piebalgs. Man liekas tomēr, ka Latvijas konkurētspēja ir saistīta ar zināšanām un izglītību. Un tas ko es teiktu, tas ir.. tā ir digitalizācija. Gan tiem, kas ir darba tirgū, gan tiem, kas ir skolās. Darba vietas mainās lielā mērā saistībā ar kompjūtertehnikas attīstību. Tā ir viena no lietām, kas, man šķiet, Latvijā būtu jāstimulē. Es domāju, arī jaunajā programmā ir pietiekami daudz naudas ieguldīšanai zinātnē, un augstākajā izglītībā. Tā problēma ir, kad, ja tik dārgas iekārtas tiek iepirktas, viņas būtu arī jāizmanto. Jāparedz arī nauda attiecīgi, ka varēs viņas arī darbināt, viņas varēs atjaunot un izmantot un nomainīt pret jaunām. Tā vai tā, valstij virziens ir intensīva, kvalitatīva izglītība un uz tās bāzes pakalpojumu tirgus.
0
v_rostins > ierados 26.02.2015. 09.53
ierados
Kādreiz teiciens par lembi, zog bet dalās, man likās cinisma apogeja. Tagad, kad no vislielākām silēm rij dombrovski, aboltiņas, zaķi, kampari un citi galēji mērgļi, jādomā, būtu labi ja tie arī nedaudz padalītos.
0
ierados > ierados 24.02.2015. 16.44
Investīcijas no Krievijas? Ha! Un kā ar “atkritumu” vērtējumu. Vai tu arī piederi pie stulbeņu bara, kas tic krimināļu – uzmetēju “biznesam”. Pēc kārtējā uzmetiena raud, kauc pēc palīdzības no “ienesīgā biznesa ar krieviem”, pridurki.
0
nomale > ierados 24.02.2015. 14.55
Ēriks. …Ventspils brīvosta ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ) ar ievērojamiem nodokļu atvieglojumiem, kas sekmē eksportu un rūpniecisko ražošanu, kā arī stiprina ES uzņēmumu globālo konkurenci. Saskaņā ar likumu Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās un ES regulām licencētajiem uzņēmumiem ir tiesības izmantot ievērojamas tiešo un netiešo nodokļu atlaides.
Tiešo nodokļu atvieglojumi ir nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākumu nodokļu atlaides līdz pat 80 %, kā arī 35 % (55 % — mazajiem uzņēmumiem un 45 % — vidējiem uzņēmumiem) kopējo investīciju summas kompensācija. Faktiski tas nozīmē, ka brīvostā tiek piemērota 3 % uzņēmuma ienākuma nodokļa un 0,3 % nekustamā īpašuma nodokļa likme. Atvieglojumi ir iespējami arī netiešajiem — PVN, akcīzes un muitas nodokļiem….
——————————–
Interesanti zināt kāpēc ventspilnieki ir labāki par krāslavniekiem, kuldīdzniekiem, cēsniekiem utt.
0
fzss 24.02.2015. 09.01
bet pavisam aizraujošas ainas varētu būt par to , kā notiek vēlēšanas- kā tie leviatāni tiek pie teikšanas…
1
Baiba > fzss 24.02.2015. 10.22
Reportāža no Viļāniem? :)
0
locus 24.02.2015. 11.40
Gribas tikai piebilst, ka tos īpašumus, tās TUA utt. utml., protams, pārdod arī paši latviešu bāleliņi. Vai nu paši pārdod vai pieļauj pārdošanu, tirgojas par TUA pārdošanas cenu līmeņiem, demagoģiski runā par ekonomikas sildīšanu. Premjere Laimdota ar uzlabotu frizūru pastaigājas pa Ukrainas galvaspilsētu, bet Latvijā viņas partija turpina tirgoties, par kādu cenu pārdot Jūrmalu un Rīgu. Nožēlojami!
6
+2
-7
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
+9
-4
Atbildēt
@andrejs > locus 24.02.2015. 12.02
protams, pārdod arī paši latviešu bāleliņi. Vai nu paši pārdod vai pieļauj pārdošanu, tirgojas par TUA pārdošanas cenu līmeņiem, demagoģiski runā par ekonomikas sildīšanu.
———————————-
protams, ka pārdod, un tur neko nedrīkst pārmest. Darbojas esošā likuma ietvaros
0
edge_indran > locus 24.02.2015. 14.50
——–hombros Andrejam – Es gan vairāk domāju poltiķus, deputātus, kuriem trūkst spēju apturēt TUA pārdošanu vispār.
===============================================================================
Apturēt “brīvo tirgu”?! Uzsākt Nacionālā attīstības plāna īstenošanu?!
Prātiņ, nāc pie pilsonīšiem!
Endziņš: «Ekonomikas izrāviens» joprojām ir tikai saukļa līmenī
http://financenet.tvnet.lv/viedokli/541723-endzins_ekonomikas_izraviens_joprojam_ir_tikai_saukla_limeni
0
edge_indran > locus 24.02.2015. 15.16
———
Negaidi, rīkojies jau šodien!
Ingmārs Čaklais par Pilsonības likuma grozījumiem
https://www.youtube.com/watch?v=16pI40YempA
0
edge_indran > locus 24.02.2015. 14.27
——-andrejs:”protams, ka pārdod, un tur neko nedrīkst pārmest. Darbojas esošā likuma ietvaros.”
===============================================================================
Demokrātiskā valstī drīkst “uzmest” un “pārmest” – galu galā spēka vairs nav LPSR Konstitūcijas 11.pants, kas noteica, ka “Zeme, tās dzīles, ūdeņi un meži ir vienīgi valsts īpašumā.”
0
locus > locus 24.02.2015. 15.00
egle indan – nu,labi. Es neesmu tik naiva, lai domātu, ka, teiksim, Lembergs, kas veikli sagrāba īpašumus, kamēr citi vēl turpināja vicināt Atmodas laika karodziņus, ir baigākais ‘brīvā tirgus’ korifejs. Tāpat neesmu tik naiva, lai domātu, ka merkantili nekustāmā īpašuma pārdošanas kreiviem likuma lobētāji ir izcilākie brīvā tirgus pārstāvji. Kad te salīdīs kreivi un sāks noteikt, kādas stabulītes pūst un kādas masļeņņicas organizēt, tad šie ‘brīvā tirgus’ korifeji pirmie metīsies jautrās pļaskās, ja tikai viņiem Putins maksās par to.
0
locus > locus 24.02.2015. 14.41
Andrejam – Es gan vairāk domāju poltiķus, deputātus, kuriem trūkst spēju apturēt TUA pārdošanu vispār. Kad padiskutēju Twiterī ar Veiko Spolīti par TUA pārdošanu kreiviem, viņš tikai pasmējās – tipa, ko jūs uztraucaties, par TUA reklāmām kreivu valodā. Ja tās būtu angliski, Jūs būtu mierīga?
Vai kāds ir redzējis TUA reklāmas angliski, franciski un spāniski? Un jā – protams, ka ir arī nekustamo īpašumu pārdevēju lobijs. Krīzes laikā tādi pārdevēji pārdeva 1 no saviem 2 dzīvokļiem Rīgas centrā – ak, nabadziņi, bet džips zem pakaļas palika. Tagad var atkal jādelēt apkārt pārdodami.
0