“Charlie Hebdo” izdod pirmo kārtējo numuru pēc janvāra slaktiņa

Žurnāla metiens būs 2,5 miljoni eksemplāru

Franču satīriskais izdevums “Charlie Hebdo” izdod savu pirmo kārtējo numuru pēc islāmistu janvārī sarīkotā slaktiņa tā redakcijā.

Kārtējais numurs preses kioskos nonāks trešdien, un tā vāks vēsta: “Te nu mēs atkal esam.”

Uz vāka redzams mazs sunītis ar žurnāla numuru zobos, kuram dzenas pakaļ asinssuņi, kas attēlo Romas katoļu baznīcas pāvestu, kādreizējo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, Kalašņikova triecienšauteni bruņotu islāmistu teroristu un galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu, raksta LETA/DW.

Šis ir pirmais regulārais “Charlie Hebdo” numurs, kas iznāk pēc uzbrukuma redakcijai, kurā gāja bojā 12 cilvēki. Tā metiens būs 2,5 miljoni eksemplāru. Pirms uzbrukumiem žurnāla vidējā tirāža bija tikai 60 000 eksemplāru.

“Mums vajadzēja pārtraukumu, atpūtu (..). Bija tādi, kuriem nācās uzreiz atkal strādāt, piemēram, man, un tādi, kuri gribēja ilgāku pārtraukumu,” AFP atzinis izdevuma jaunais galvenais redaktors Žerārs Bjārs.

Žurnāla redakcija, kas pelna iztiku, izsmejot politiskos un reliģiskos līderus, laida klajā “izdzīvojušo numuru” pēc 7.janvāra uzbrukumiem, uz kura bija attēlots raudošs pravietis Muhameds ar uzrakstu “#Jesuischarlie” (Es esmu Šarlī).

“Je suis Charlie” kļuvis par saukli, ar kuru cilvēki visā pasaulē izsaka solidaritāti upuriem un pauž atbalstu vārda brīvībai.

Slepkavas – brāļi – Saīds un Šerifs Kuaši -, pirms viņus likvidēja policija, paziņoja, ka tā esot atriebība par izdevumā agrāk publicētajām musulmaņu pravieša Muhameda karikatūrām, kuras viņi uzskatīja par zaimojošām.

Brāļi ielauzās “Charlie Hebdo” birojā Parīzē 7.janvārī redakcijas sanāksmes laikā un ar 50 šāvieniem noslepkavoja 11 un ievainoja vēl 11 cilvēkus. Pēc tam viņi ārā, uz ielas, noslepkavoja arī policistu.

Slepkavas apgalvoja, ka pieder “Al-Quaeda” Jemenas atzaram, kurš vēlāk uzņēmās atbildību par uzbrukumu.

Savukārt februārī kāds uzbrucējs, kurš apgalvoja, ka viņu iedvesmojuši notikumi Parīzē, vārda brīvībai veltīta semināra laikā Kopenhāgenā noslepkavoja kino režisoru Finnu Nergordu, bet vēlāk pie sinagogas arī kādu ebreju.

Uzbrukumi Eiropā raisījuši diskusijas par izteiksmes brīvības robežām un reliģisko iecietību.