Stoltenbergs aicina Krieviju atvilkt visus savus spēkus no Austrumukrainas (papild.)

Mogerīni: Notikumi Ukrainā ir nepārprotams pamiera pārkāpums

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms šodien Rīgā notiekošās Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministru sanāksmes izteica aicinājumu Krievijai atvilkt visus savus spēkus no Austrumukrainas.

Stoltenbergs norādīja, ka sanāksme norisinās “Eiropas drošībai kritiskā laikā”, raksta LETA.

“Mēs redzam, ka pamiers netiek respektēts. Mēs redzam, ka separātisti pielieto modernus ieročus, lai uzbruktu Ukrainas spēkiem Debaļcevē. Krievija atbalsta separātistus ar smagajiem un moderniem ieročiem,” sacīja Stoltenbergs, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijai Ukrainā, kurai tikusi liegta iespēja novērot pamiera izpildi.

Viņš arī izteica aicinājumu Krievijai atvilkt visus savus spēkus no Ukrainas austrumiem, pārtraukt separātistu atbalstīšanu, kā arī respektēt Minskā panākto vienošanos. Tāpat Stoltenbergs aicināja Krieviju izmantot savas iespējas un ietekmi, lai arī separātisti ievērotu noslēgto pamieru.

“Es atbalstu ANO Drošības padomes lēmumu, kas aicina visas iesaistītās puses ievērot Minskas vienošanos un pamiera ievērošanu,” sacīja NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka Minskas vienošanās joprojām ir nozīmīgākais instruments, lai panāktu miermīlīgu situācijas risinājumu Ukrainā.

Jautāts par iespējamiem risinājumiem, ja pamiers netiks ievērots, Stoltenbergs sacīja, ka patlaban lielākā uzmanība tiek veltīta tam, lai tas tiktu ievērots.

Tāpat viņš apliecināja, ka NATO turpinās politiski atbalstīt Ukrainu, nodrošinot tās teritoriālo integritāti. “Mēs Ukrainai nodrošināsim arī praktisko atbalstu, modernizējot un reformējot aizsardzību un armiju. Protams, mēs arī pielāgosim mūsu pašu aizsardzības platformu, jo mēs redzam, ka drošības situācija Eiropā mainās, ko veicina Krievijas rīcība Ukrainā,” norādīja amatpersona.

Savukārt, vaicāts, vai NATO ir gatava hibrīdkaram, NATO ģenerālsekretārs vērsa uzmanību, ka organizācija ir gatava aizstāvēt katru sabiedroto no dažāda veida draudiem.

“Mums gan ir jāfokusējas, lai to spējam izdarīt arī nākotnē. Saistībā ar to, ka drošības situācija mainās, arī mums ir jāpielāgojas un jāmainās,” sacīja Stoltenbergs. “Un mēs to arī darām. Mums gaisā ir vairāk lidmašīnu, jūrā vairāk kuģu, kā arī karaspēks uz sauszemes. Tas viss ļauj mums labāk aizsargāt savus sabiedrotos,” viņš norādīja, piebilstot, ka NATO uzmanības lokā ir hibrīdkara draudi.

Notikumi Ukrainā ir nepārprotams pamiera vienošanās pārkāpums, trešdien sacīja Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni.

Jautāta par iespējamajām sankcijām pret Krieviju, Mogerīni norādīja, ka šodien notiekošajā ES aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē par to netiks diskutēts, taču piebilda, ka sarunas notiks par iepriekš noteiktajām.

ASV: Krievijai jāpārtrauc dzīvot pasaulē „ar kājām gaisā”

Nekavējoties pārtraukt karadarbību Austrumukrainā, ievērot Minskas vienošanos par pamieru, Krievijai, kura ir atbildīga par šā konflikta rašanos, pārtraukt dzīvot pasaulē, „kas apgriezta kājām gaisā”, ANO Drošības padomē otrdien aicināja ASV vēstniece ANO Samanta Pauere.

Turpinoties kaujām Ukrainas austrumos, ANO Drošības padome otrdien aicināja abas puses “nekavējoties apturēt karadarbību”. “Drošības padome aicina visas puses nekavējoties pārtraukt karadarbību un ievērot saistības, par kurām panākta vienošanās Minskā, tai skaitā nodrošināt piekļuvi EDSO Īpašajai novērošanas misijai, lai uzraudzītu un apstiprinātu Minskas vienošanās ievērošanu,” teikts Drošības padomes paziņojumā.

To apstiprināja arī Lielbritānijas pārstāvis ANO Marks Laials Grants, kurš uzsvēra, ka kaujas Debaļcevas un Doņeckas rajonos rupji pārkāpj panākto vienošanos Minskā.

Savukārt ASV pārstāve Pauere ANO sasauktajā sēdē teica, ka ASV Drošības padome visās 30 sēdēs, kas tikušas sasauktas par situāciju Ukrainā, allaž paudušas atbalstu mieram Ukrainā, valsts suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai vienotībai.

„Mēs neesam pieraduši dzīvot pasaulē, kas ir apgriezta kājām gaisā, kas attiecas uz situāciju Ukrainā. Krievija runā par mieru un konflikta atrisināšanu, paraksta vienošanos un vienlaikus dara visu, lai to neievērotu. Krievija uzstājas par valstu suverenitāti, bet pēc tam darbojas tā, it kā valstu robežu vispār nepastāvētu,” teica Pauere, piebilstot, ka Krievija turpina saasināt situāciju un vardarbību Ukrainā.

ASV pārstāve teica, ka „mēs gribētu, lai Krievija, kura ir atbildīga par šā konflikta rašanos, pārstātu dzīvot pasaulē, kas apgriezta kājām gaisā, un atbalstītu pūliņus konflikta pārtraukšanai”.

Pauere arī kā piemēru tam, ka Minskas vienošanās netiek ievērotas, minēta notikumus Debaļcevā.

Kanāda ievieš jaunas sankcijas pret Krieviju

Kanāda otrdien izsludinājusi jaunas sankcijas pret Maskavu, tostarp pret valstij piederošo naftas gigantu “Rosneft”. Jaunās ekonomiskās sankcijas un ceļošanas ierobežojumi vērsti pret 37 Krievijas un Ukrainas pilsoņiem, kā arī pret 17 Krievijas un Ukrainas organizācijām, ziņo LETA.

“Mūsu valdība joprojām ir stingra savā apņēmībā iestāties par ukraiņu tautu, kas cieš no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīma nerimstošās militārās agresijas, kura jau maksājusi 5300 cilvēku dzīvības,” norādīja Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers.

“Kanādas nostāja joprojām ir nepārprotama – mēs atzīstam Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību un nekad neatzīsim Krievijas nelikumīgo okupāciju nevienā no valsts daļām,” uzsvēra Hārpers.

“Līdz šai dienai Kanādas un tās partneru ieviestās kolektīvās sankcijas izdara patiesu ekonomisko spiedienu uz Putina režīmu un uz tā kolaboracionistiem,” piebilda premjers. “Krievijas izmaksas turpinās pieaugt, ja tā turpinās konflikta eskalēšanu un atteiksies no miermīlīga risinājuma.”

(papildināta ar Stoltenberga teikto)