Par savstarpējo aizdevumu platformu

Jāļauj attīstīties tādiem jauniem finanšu pakalpojumiem kā savstarpējie aizdevumi

Pēc globālās finanšu krīzes pasaulē ir atsākusies strauja neregulētā finanšu sektora izaugsme. Neregulētā sektora izaugsmi virza pastiprinātas finanšu tirgus regulatoru prasības, augstā likviditāte un zemās procentu likmes, kā rezultātā investori meklē dažādas alternatīvas tradicionālā sektora piedāvājumam.

Starptautiskais Valūtas fonds ir norādījis, ka neregulēto finanšu sektors sniedz pozitīvu ieguldījumu pasaules ekonomikai, vienlaicīgi arī vērsis pasaules finanšu regulatoru uzmanību uz riskiem, kas saistīti ar to. Samazinoties banku kredītu pieejamībai, daudzos gadījumos neregulētais sektors ir daļēji spējis aizstāt banku piedāvājumu. Bieži neregulētais sektors papildina tradicionālo, nodrošinot papildu pieeju kredītresursiem, tirgus likviditāti un risku pārdali.

Regulatoru izaicinājums ir prast izmantot pozitīvo, vienlaicīgi prasmīgi pārraudzīt ar neregulēto finanšu sektoru saistītos riskus.

Viena no visinovatīvākajām, interesantākajām un potenciāli visietekmīgākajām neregulētā finanšu sektora izpausmēm ir “peer-to-peer lending” jeb savstarpējie aizdevumi – internetā darbojas speciālas platformas, kurās teorētiski ikviens finansējuma meklētājs var atrast aizdevēju bez tradicionālo banku starpniecības. Zināmākais piemērs ir ASV uzņēmums “Lending Club”, kas 2014.gada decembrī tika kotēts biržā un kura tirgus kapitalizācija pašlaik sasniedz gandrīz 8 miljardus ASV dolāru. Veiksmīgus piemērus varam atrast arī daudzās Eiropas valstīs.

Lielākie neregulēto finanšu sektori ir attīstītajās pasaules ekonomikās – ASV, Lielbritānijā un eirozonas valstīs. ASV neregulētā sektora kopējie aktīvi pat pārsniedz tradicionālo banku sektoru. Latvijā neregulētais sektors ir nebūtisks, tomēr, vērojot gan vietējās, gan globālās tendences, pilnīgi droši var apgalvot – tuvākajā nākotnē tas augs visai strauji. Tas ir neizbēgamas finanšu sektora “deepening” blakusefekts.

Kopš 2008.gada Latvijā banku izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies no 23,6 līdz 15,6 miljardiem eiro (vairāk nekā par 30%!). Gan jaunu regulatoru prasību, gan banku kredītpolitiku izmaiņu dēļ kredītresursu pieejamība īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem ir pasliktinājusies. Šādos apstākļos katra uzņēmējdarbības aktivitāte, kas var uzlabot kredītresursu pieejamību, ir atbalstāma. Ar lielu interesi sekoju dažādām inovatīvām idejām Latvijā. Uzskatu, ka tieši savstarpējo aizdevumu platformas var sniegt gan nozīmīgu tiešu ieguldījumu situācijas uzlabošanā, gan izprovocēt tradicionālā banku sektora konkurenci.

Biju pārsteigts, uzzinot par PTAC lēmumu ierobežot Latvijas pirmās savstarpējo aizdevumu platformas “Mintos” darbību. Tas nepārprotami norāda, ka valsts institūcijas nav gatavas jaunajām tirgus realitātēm. Piekrītu, ka arī šādu platformu investoru intereses ir jāaizsargā, bet aizliegums noteikti nav risinājums.

Vienlaicīgi gan vēlos vērst uzmanību uz to, ka savstarpējo aizdevumu platformu investoriem ir precīzi jāizskaidro šādu investīciju būtība un atšķirība no tradicionālajiem banku noguldījumiem. Skaidri spēles noteikumi ir arī uzņēmēju, savstarpējo aizdevumu platformu veidotāju interesēs. Tieši ar šo noteikumu veidošanu ir jānodarbojas valsts institūcijām, nevis jāaizliedz jauna, inovatīva, citur pasaulē jau pārbaudīta un pieņemta uzņēmējdarbības forma.

Autors ir investīciju uzņēmuma “Callidus Capital” dibinātājs un partneris, bijušais Nordea Latvijas filiāles vadītājs