Īpašu atzinību par stingro pozīciju un neatkarību saņēma dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest” un tā dibinātājs kinodokumentālists Vitālijs Manskis
Herca Franka un Marijas Kravčenko dokumentālā filma “Baiļu robeža” ir ieguvusi Krievijas kinokritiķu balvu “Baltais zilonis” (Белый слон) par labāko dokumentālo filmu.
“Baiļu robeža” labākās dokumentālās filmas balvu dala ar Pāvela Kostomarova, Aleksandra Rastorgujeva un Alekseja Pivovarova filmu “Termiņš” (Срок).
Balvu pasniegšanas ceremonijā, par visvairāk apbalvoto filmu kļuva Andreja Zvjaginceva drāma “Leviatāns”, kas plūca laurus sešās nominācijās (par labāko režiju un scenāriju, par labāko pirmā plāna sieviešu lomu, par labāko pirmā un otrā plāna vīriešu lomu, kā arī nominācijā par labāko filmu).
Īpašu Krievijas kritiķu atzinību un diplomu par stingro pozīciju un neatkarību saņēma dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest” un tā dibinātājs, filmas “Baiļu robeža” kopproducents un kinodokumentālists Vitālijs Manskis, kura atšķirīgā nostāja Ukrainas konflikta jautājumā, izraisīja Krievijas kultūras ministra Vladimira Medinska personīgu publisku atteikumu turpmākam Manska projektu finansējumam.
Filmas “Baiļu robeža” galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs divdesmit sešu gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa – emigrante no Krievijas, četru bērnu māte – šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģina izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem – Hercs Franks – nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa…
Hercs Franks sāka uzņemt filmu pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore Marija Kravčenko, kas arī filmu pēc Franka nāves pabeidza.
Filmu “Baiļu robeža” joprojām var noskatīties Rīgā kinoteātrī “Splendid Palace”.
Komentāri (22)
Aldis-2 04.02.2015. 23.11
“Le Figaro” rēgulāri veic aptaujas, dažas ir gana interesantas:
Les Occidentaux doivent-ils armer les Ukrainiens contre les prorusses?
(Vai Rietumiem ir jāapbruņo ukraiņi pret prokrieviem?)
33’788 balsotāji:
49% jā
51% nē
Faut-il allonger les délais de remboursement de la dette grecque?
(Vai ir jāpagarina grieķu parāda atmaksāšanas termiņi?)
19’234 balsotāji:
43% jā
57% nē
Alain Juppé a-t-il raison de se prononcer en faveur du candidat PS à la législative partielle dans le Doubs?
(Vai pareizi ir darījis Alēns Župē, aicinot balsot par sociālistiem?)
61’457 balsotāji:
35% jā
65% nē
(Vienā Francijas vēlēšanu apgabalā ir notikušas parlamenta deputāta vēlēšanas. 1.kārtā ir šādi rezultāti: 33% Nācionālās frontes kandidāts, 28% sociālistu kandidāts, 26% labējo kandidāts. 2.kārtā piedalīsies attiecīgi FN un PS. Labējiem bija jāizlemj – ko ieteikt saviem vēlētājiem. Viņi nolēmuši “ni-ni” – neatbalstīt ne vienus, ne otros – vai nu neiet uz vēlēšanām, vai nu balsot ar tukšu aploksni. Bet Alēns Župē (viens no labējiem) aicināja balsot par sociālistiem. Lūk, aptauja rāda, ka cilvēki neatbalsta viņa aicinājumu.)
0