Krievijas militārās lidmašīnas NATO valstu gaisa telpu pērn pārkāpušas četras reizes vairāk nekā 2013.gadā
Pagājušais – 2014.gads – bijis „melnais gads” Eiropas drošibai, tā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO gadskārtējā pārskata prezentācijā.
Kā teica Stoltenbergs, pie alianses dienvidu robežām teroristi turpina vardarbību – tā notiek Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, arī NATO dalībvalstu teritorijā. Savukārt pie alianses austrumu robežas Krievija izmantoja savu armiju, lai anektētu Krimu, destabilizētu Donbasu Ukrainā un iebiedētu Krievijas kaimiņvalstis, neievērojot starptautiskos noteikumus.
2014.gadā NATO iznīcinātāji alianses dalībvalstu gaisa telpā pārtvēruši 400 Krievijas militārās lidmašīnas, kas ir četras reizes vairāk nekā 2013.gadā. No tām vairāk nekā trešā daļa bija Baltijas gaisa telpā.
Kā vēsta sabiedriskā medija korespondente Briselē Ina Strazdiņa, Stoltenbergs norādījis, ka „Krievija jau gadiem ir palielinājusi savas investīcijas aizsardzībā. Par spīti ekonomiskajai krīzei un finansiālajām problēmām tā turpina aizsardzību uzskatīt par prioritāti. Bet tajā pašā laikā NATO savus izdevumus aizsardzībai ir samazinājusi, īpaši tas ir noticis Eiropā”.
„Vēl bez investīcijām aizsardzībā Krievija ir arī attīstījusi spējas, piemēram, ļoti īsā laikā – dienās vai pat stundās izvietot desmitiem tūkstošu karavīru. Turklāt Krievija arī parāda, ka ir gatava šo spēku likt lietā. Mēs esam to redzējuši Gruzijā, Moldovā un tagad arī Krimā un Austrumukrainā. Daļēji visu šo iemeslu dēļ mēs, NATO, esam nolēmuši mainīt mūsu aizsardzības stāju, padarīt mūsu spēkus daudz gatavākus un rotācijas kārtībā pastiprināt mūsu klātbūtni alianses austrumu daļā,” sacīja Jenss Stoltenbergs.
Lai adaptētos jaunajā draudu situācijā, pērn alianse organizējusi 200 militārās mācības. Nākamnedēļ NATO dalībvalstu aizsardzības ministri apspriedīs sešu papildu bāzu izveidi Austrumeiropā – proti, ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punktu veidošanu Baltijā, Rumānijā, Bulgārijā un Polijā. Tas nozīmē, ka drīzumā Latvijā veidos vienību, kuras uzdevums būs strādāt atbalsta punktā, rīkot mācības, atbildēt par loģistiku un krīzes gadījumā arī uzņemt ātrās reaģēšanas spēkus.
NATO arī atbalsta Rietumu noteiktās sankcijas pret Krieviju, teica Stoltenbergs.
Komentāri (11)
dzeris49 31.01.2015. 10.38
Manuprāt, absolūti otrādi.
Šis gads taisni pierādīja, cik ļoti nepieciešama tāda organizācija, kā NATO, parādīja, ka tai jābūt stiprai un gatavai rīkoties, un pamodināja no narkotiskā miega gan NATO, gan daudzus ES politiķus.
0
rinķī apkārt 31.01.2015. 12.49
Vispirms NATO valstīm savstarpēji būtu jāvienojas par ideoloģiju. Nevar būt tā, ka viena no bloka valstīm Krieviju uztver kā ienaidnieku N1, bet otra tajā pašā laikā vienā mierā tirgo Kremlim militāra rakstura lietas. Un ne jau Mistrālus vien. NATO valstīm ir jāpasludina Krievija kā agresorvalsts un šādai nostājai ir jākļūst par aksiomu NATO ārpolitikā, bez jebkādām valstu ” patstāvības un vārda brīvības :) ” izpausmēm variācijās. Pretējā gadījumā,piemēram, Kremlis nopirks Atēnas un Grieķija no Rietumu civilizācijas šūpuļa pārvērtīsies par Rietumu dzīves veida kapraci.
2
v_rostins > rinķī apkārt 31.01.2015. 13.59
eltae
Ar Grieķiju iznāktu tīri labi, nemaz nevajadzētu gaidīt Mundial, lai krievi atgrieztos pie gadsimtos ierastās prakses, kanibālisma
0
eltae > rinķī apkārt 31.01.2015. 13.46
Grieķiem ar pārdošanos vajadzētu pasteigties. Krieviem vēl ir palikuši nedaudz virs divsimts četradesmīt miljardiem USD. Vēl pusgada karš Ukrainā
un naudiņa būs tu-tū.
0
LoveLove 31.01.2015. 11.26
2014. gads NATO lika izvērtēt savu misiju un saprast, Raiņa vārdiem, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies. NATO ir ne tikai jāpielāgojas mūsdienu militārās agresijas un terorisma izaicinājumiem, bet jāspēj tos prognozēt, atpazīt un adekvāti reaģēt. NATO 2014. gads ir bijis kā identitātes krīze, iekšējā revīzija un rīcībspējas aktualizēšana.
0