Ušakovs prasa “Ir” atsaukt informāciju par situāciju ar pašvaldības budžetu

Žurnāla galvenā redaktore: Rīgas mērs atteicās sniegt interviju žurnālam

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) norāda, ka žurnāla “Ir” šīs nedēļas numurā publicētais raksts par Rīgas pašvaldības budžeta situāciju satur melus, izdomājumus un sagrozītu informāciju. Ušakovs draud – ja žurnāls neatsauks, viņaprāt, nepatieso informāciju, pašvaldība to prasīs tiesas ceļā.

Aģentūra LETA informē, ka Ušakovs arī atbilstoši likumam vērsies pie žurnāla “Ir” pārstāvjiem ar pieprasījumu “melīgo informāciju” atsaukt, apliecināja Rīgas domē.

“Rakstot par jebkuru tēmu, arī Rīgas finanšu situāciju, “Ir” mērķis vienmēr ir noskaidrot patiesību. Diemžēl attiecībā uz Rīgas domi tas nav viegli, jo valdošie politiķi ap sevi ir uzbūvējuši biezu PR dūmu aizsegu un mērs sistemātiski izvairās no jautājumiem,” mēra paziņojumu komentē žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

“Ušakova vēstuli ar konkrētu norādi, kādi rakstā minētie fakti neatbilst patiesībai un būtu jāatsauc, redakcija nav saņēmusi. Ušakova publiskais paziņojums nesniedza šādu precīzu informāciju – tas drīzāk jāvērtē kā viņa viedoklis, kuru mēs labprāt būtu noskaidrojuši raksta sagatavošanas gaitā un pavēstījuši lasītājiem, taču tas nebija iespējams, jo mērs atteicās sniegt interviju žurnālam,” sacīja Ločmele.

Savā paziņojumā Ušakovs norāda, ka domes Finanšu departaments nav noteicis ierobežojumus apstrādājamo maksājumu skaitam vienā dienā. Kopš 2010.gada Rīgas pašvaldībā esot vienota, centralizēta grāmatvedība, kas nozīmē, ka pēdējos piecus gadus notiek pastāvīga budžeta izpildes kontrole visa gada garumā, lai iesniegtie maksājumi atbilstu grāmatvedības normatīviem un nepārsniegtu apstiprināto tāmi.

Komentējot žurnālā publicēto informāciju par rēķinu skaita ierobežošanu vienā dienā un par ēku Valdemāra ielā 40, Rīgas dome uzsver, ka katra gada decembrī grāmatvedībā tiek pieņemti un apstrādāti aptuveni 20 000 rēķinu (citos mēnešos no 5000 līdz 10 000) un veikts vairāk nekā 1000 maksājumu.

Rēķinam esot jābūt noformētam atbilstoši grāmatvedības prasībām, kas attiecas arī uz ēkas Valdemāra ielā 40 apsaimniekošanas apmaksu, kur pašlaik notiekot tiesvedības par atbildīgo par komunālo pakalpojumu apmaksu, jo dzīvoklis bijis ilgstoši patvaļīgi aizņemts. Kā norāda Rīgas dome, “Latio namsaimnieks” nevēlas izrakstīt rēķinus par apsaimniekošanas izdevumiem, bet iesniedzis pašvaldībai grāmatvediski nepamatotu dokumentu – pirmstiesas brīdinājumu, kas nevarot tikt apmaksāts, jo neatbilstot likumu prasībām.

Komentējot “Ir” paustos apgalvojumus par darbinieku atalgojuma izmaksas kavējumiem, domē skaidro, ka algas Rīgas domes darbiniekiem tiek maksātas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. Arī 2014.gada beigās un 2015.gada sākumā algu samaksa notikusi atbilstoši līgumiem, bez aizkavēšanās.

Pagājušajā gadumijā gan uz Ziemassvētkiem, kā arī ap Jauno gadu bijis īpaši daudz brīvdienu, tāpēc gadumijas nedaudzajās darba dienās algu izmaksa bijusi jāiekārto tā, lai tā noritētu saskaņā ar darba līgumos paredzētajiem termiņiem, kas arī ticis veikts. Tiem darbiniekiem, kuriem algu paredzēts izmaksāt līdz nākamā mēneša 5.datumam, algas izmaksa tika veikta jau 22.decembrī, arī deputātiem, uzsver domē.

Rīgas dome noliedz arī apgalvojumu, ka “uzkrājumi ir sadiluši, jo pašvaldība jau gadiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem un nauda lielā mērā aizplūst nevis investīcijās, bet uzturēšanas izdevumiem – tiek noēsta subsīdijās un dotācijās pašvaldības uzņēmumiem”. Tā kā Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi laikā no 2008.gada ir bijuši lielāki par uzturēšanas izdevumiem, uzturēšanas izdevumi visus pēdējos gadus ir bijuši pilnībā nosegti ar ieņēmumiem, bet uzkrājumi to finansēšanā nevarēja tikt izmantoti, stāsta domē. Uzkrājumi tikuši izmantoti tikai kapitālo projektu finansēšanai.

Laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam kopējie budžeta izdevumi palielinājušies par 73,2 miljoniem eiro, izdevumi subsīdijām – par 23,1 miljonu eiro jeb 31,5% no pieauguma, skaidro Rīgas domē.

Rīgas pašvaldības dotācija “Rīgas satiksmei” ir finansējums par sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldības funkcijas “organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus” nodrošināšanai, uzsver domē.

Savukārt, komentējot apgalvojumus par pašvaldības īpašumu “masveida izpārdošanu”, domē skaidro, ka vēsturiskie dati rāda – 2015.gadā plānotie pašvaldības ieņēmumi no īpašuma pārdošanas ir tikai viena trešdaļa no 2007.gada vai 2008.gada ieņēmumiem, tāpēc apgalvojums, ka notiek masveida īpašumu izpārdošana, esot nepatiess.

Komentējot situāciju ar pašvaldības ieņēmumiem, domē skaidro, ka budžeta ieņēmumu jomā starp valsts un Rīgas, kā arī citu pašvaldību budžetiem vērojama atšķirīga dinamika.

2014.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi par 6% pārsnieguši 2008.gada līmeni, turpretī Rīgas pašvaldības ieņēmumi 2014.gadā bijuši par 17% zemāki nekā 2008.gadā, Rīgas budžetā saņemtās valsts mērķdotācijas bijušas par 37% mazākas nekā 2008.gadā.

Valstij samazinot vai pārtraucot atsevišķu izdevumu pozīciju finansēšanu, kuras iepriekš tika finansētas no valsts mērķdotācijas, pašvaldība pārņēma to finansēšanu, valsts mērķdotāciju aizvietojot ar saviem ieņēmumiem, skaidro domē.

Nepatiess esot arī žurnāla apgalvojums par “Rīdzinieka kartes” projektu, sakot, ka “grandiozais plāns īpaši ražīgs nav bijis – statistika rāda, ka 2014.gada jūlijā Rīgā deklarējušies nepilni 702 000 cilvēku jeb nepilni 5400 vairāk nekā iepriekšējā gadā”. Domē skaidro, ka, salīdzinot ar 2013.gada jūliju, Rīgā bija deklarējušies par 6438 iedzīvotājiem vairāk.

Turklāt esot jāņem vērā, ka iepriekšējos gados bijusi vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās par aptuveni 3000 gadā, kas ļaujot izdarīt pieņēmumu, ka Rīgā no jauna deklarēto skaits sasniedza 10 000 cilvēku. Dome pašlaik nevarot nosaukt precīzu nodokļu ieguvumu, jo nodokļi tiek maksāti tai pašvaldībai, kurā iedzīvotājs ir deklarēts tieši 1.janvārī.

Pilnā apjomā nodokļu ieguvumus varēs novērtēt tikai šogad, tomēr ar 2015.gada 1.janvāri Finanšu ministrija ir pārtraukusi līgumu ar Rīgas domi par speciālo nodokļu iekasēšanas kārtību, kā arī Valsts ieņēmumu dienests ir pārtraucis informācijas sniegšanu par nodokļu maksātājiem, stāsta domē.

Dome noliedz arī apgalvojumu, ka “Rīga dzīvo pāri saviem līdzekļiem”. Par pretējo liecinot Rīgas pašvaldības saistību dinamika – saistības laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam esot samazinājušās par 74,1 miljonu eiro.

Žurnāls “Ir” ceturtdien iznākušajā numurā rakstīja, ka Rīgas dome kavē vairākus maksājumus un tās ienākumi ir sadiluši. Visu žurnāla “Ir” rakstu “Pustukšītis” varat lasīt šeit.

Žurnāla “Ir” izdevēju a/s “Cits medijs” Rīgas mērs jau iesūdzējis tiesā par citu rakstu – 2012.gada septembrī publicēto Aivara Ozoliņa komentāru “Dinozauru dumpis”, kurā komentētājs pauda viedokli, ka valdības krīze būtu izdevīga “„Saskaņas centram”, kas Ušakova kleptokrātu Rīgas domi pirms pašvaldību vēlēšanām arvien vairāk pozicionē kā alternatīvu valsts valdībai”. Pērn Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pilnībā noraidīja šo Ušakova prasību.