Pasaules Ekonomikas forums – Latvijas izaicinājumu un iespēju atspoguļojums

Konflikts Ukrainā ir nevis karš starp Krieviju un Ukrainu, bet gan iekšējs konflikts Ukrainas teritorijā

Ik gadu Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā (World Economic Forum, WEF) satiekas valstu vadītāji, augsta ranga dažādu jomu profesionāļi un pasaulē atzīti viedokļu līderi, lai rastu efektīvus risinājumus globālām problēmām. Līdztekus ikgadējām tēmām šogad foruma dalībnieku uzmanības centrā bija trīs izaicinājumi, kas visprecīzāk sakrīt arī ar Latvijas centrālajām tēmām – nevienlīdzību, ekonomisko stāvokli un drošību tās visplašākajā nozīmē.

Izaicinājumi un problēmas, kas patlaban ir svarīgas pasaulei, sakrīt ar tiem jautājumiem, kas ir svarīgi arī mums Latvijā. Nevienlīdzība, nabadzība, tiesiskums, ekonomiskās vides pievilcīgums gan darbaspēkam, gan kapitālam un tehnoloģijām – tās ir tikai dažas jomas, kam Latvijai vajadzētu veltīt īpašu uzmanību. Neviens no malas neatnāks un nepateiks, kā pareizāk rīkoties – mūsu pašu rokās ir rast risinājumus šīm problēmām.

Vienlaikus ir vairākas jomas, kā piemēram, eiro vērtība iepretim citām pasaules valūtām, zemās naftas cenas vai terorisma draudi Eiropā, kā arī karš Ukrainā, kur esam spiesti sadzīvot ar notiekošā sekām. Tādēļ jābūt gataviem meklēt risinājumus vai izmantot radušās situācijas sev par labu.

Kuri jautājumi ir pasaules dienas kārtībā un kam patlaban būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir tikai viens no jautājumiem, kādēļ svarīgi ir vērot Davosā notiekošo. WEF ir arī lieliska vieta, kur smelties zināšanas, atbalstu un pieredzi no draugiem, partneriem un sabiedrotajiem.

Drošība – 2015.gada lielākais izaicinājums

Ja 2014.gada sākumā Davosā par drošību runāja, tad tā noteikti nebija šā foruma centrālā vai vadošā tēma. Arī WEF prognozes pagājušajā gadā nebija ne par karu Ukrainā, ne būtisku terorisma risku pieaugumu Eiropā. Bet jau šogad, pirmo reizi WEF pastāvēšanas vēsturē, bija atsevišķs panelis gan par armijas nākotni (the future of military), gan par izlūkdienestu nākotni (the future of inteligence agencies).

Atskatoties uz 2014.gadu, šķiet likumsakarīgi, ka rūpes par drošību kļuvušas aktuālas visā pasaulē kopumā un katrā reģionā. Pasaulē ir atgriezies princips – lai varētu būt drošs, ir jābūt augstai gatavībai (ap)karot (gan emocionāli, gan kapacitātes ziņā). Pasaule apzinās, ka viens nav karotājs, jo neviena valsts pasaulē viena pati vairs nevar atrisināt pašreizējos akūtos apdraudējumus vai militāros konfliktus.

Kādam karam gatavoties un kādas spējas attīstīt – tas ir šodienas jautājums gan bruņotajiem spēkiem, kuriem jābūt gataviem unikālām situācijām, gan sabiedrībām, kuras finansē aizsardzības plānus un spējas. Konflikti mūsdienās arvien vairāk ir nevis starp valstīm, bet gan vienas valsts iekšienē.

Pat konflikts Ukrainā, kur var skaidri saskatīt Krievijas militārās un ideoloģiskās darbības, lai sasniegtu sev tīkamus politiskos mērķus, ir nevis karš starp Krieviju un Ukrainu, bet gan iekšējs konflikts Ukrainas teritorijā.

Tas nozīmē, ka bruņotajiem spēkiem ir jāspēj veikt ne tikai tradicionāli armijas pienākumi, bet arī jauni uzdevumi. Tas arī nozīmē, ka jau tagad pastāv nepieciešamība pēc kopēju spēju attīstīšanas bruņotajiem spēkiem un policijai. Var pat sacīt, ka valsts drošību nākotnē noteiks spēja sadarboties armijai, policijai, drošības dienestiem un diplomātiem. Tas arī nozīmē, ka integrēta, tiesiska un ar vienlīdzīgām iespējām apveltīta sabiedrība ir viens no iespējamu apdraudējumu novēršanas stūrakmeņiem. Tagad, atrodoties pašā 2015.gada sākumā, ir absolūti skaidrs, ka esošie apdraudējumi sabiedrībai un indivīdiem ir sasnieguši līmeni, pie kura valsts vara nevar izlikties, ka risinājumi var gaidīt līdz nākamajam budžetam, gadam vai ciklam.

Neviennozīmīgā nevienlīdzība

Arī nevienlīdzības mazināšana iepriekš nav bijis starptautisko (pārnacionālo) institūciju vai WEF viens no centrālajiem dienas kārtības jautājumiem. Ne globālā, ne lokālā mērogā nevienlīdzības jautājumi nav vienkārši risināmi. Līdzsvars starp kreisu (atņemsim visu bagātajiem un tad mēs visi būsim vienādi) un labēju (tikai bagātie rada pievienoto vērtību, tādēļ vispirms jārūpējas par viņiem) politiku ir nepieciešams, taču vienlaikus arī pietiekami sarežģīts. Ne vienmēr tas ir kreisas vai labējas politikas jautājums, bet gan sociāli atbildīgas, jo nevienlīdzības ir dažādas – ienākumu, īpašumu (wealth), vecumu, dzimumu, iespēju, iemaņu, utt.

Savukārt katrs lēmums, kurš tieši vai netieši skar pārdali sabiedrībā, ietekmē vai nu nevienlīdzības palielināšanos vai samazināšanos. Piemēram, nesenais Eiropas Centrālās Bankas (ECB) lēmums sākt būtisku naudas drukāšanu, palīdz kredītu ņēmējiem, bet ietekmē tos, kuri ir veidojuši uzkrājumus. Jāatzīst, ka līdz šim ECB politika bijusi par labu krājējiem, nevis kredītu ņēmējiem.

Tieši par publiskā sektora pieņemtajiem lēmumiem un to ietekmi uz nevienlīdzībām sabiedrībā bija daļa no debatēm WEF. Protams, izpratne un viedokļi bagāto un nabadzīgo aizstāvjiem atšķiras. Nevienlīdzības mazināšanas aizstāvji norāda, ka bagātie raksta likumus par labu sev (ietekme uz likumdevējiem un lēmumu pieņēmējiem), tiem pieder mediji, kā arī tie izvairās no nodokļu nomaksas, izmantojot brīva kapitāla kustības iespējas un konkurenci starp valstīm nodokļu politikas jautājumos. Turklāt pasaules finanšu krīze un pielietotie risinājumi bagātos ir padarījusi bagātākus un nevienlīdzība dažādas pasaules daļās ir palielinājusies.

Savukārt bagātie aizstāvības runā izmanto argumentus, ka, pateicoties ekonomikas progresam un viņu biznesa darbībai (kopš 19.gs.), arvien vairāk cilvēku izkļūst no nabadzības un nonāk vidusslānī. Bagātības pieaugums turīgākajiem skaidrojams ar to, ka cilvēki ar īpašām iemaņām un iespēju tās pārdot (piemēram, Stīvs Džobss – “Apple” kompānijas dibinātājs) spēj pārdot preces ar augstu pievienoto vērtību ne tikai savās mītnes zemēs, bet gandrīz visā pasaulē. Līdz ar to biznesa izpratnē pasaule ir kļuvusi plakana un klientu skaits būtiski pieaudzis.

Kopumā, izpratne par sabiedrībā valdošas nevienlīdzības ietekmi uz ekonomikas izaugsmes iespējām, nevēlamiem sabiedrības procesiem un potenciālām sekām, ir sasniegusi to briedumu, lai ne tikai atsevišķas valstis tiektos uz vienlīdzīgākām sabiedrībām, bet lai starptautiskās institūcijas un globālais bizness (katrs no savām pozīcijām un iespējām) pievērstu šim jautājumam uzmanību. Gluži kā pasaulē, arī Latvijā nevienlīdzības jautājumu risināšana ir svarīga, gan raugoties no lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju interešu viedokļa, gan no ekonomiskās izaugsmes viedokļa, gan kā valsts ilgtspējas jautājums.

Zinot politiskās vides vēlmi pēc ātriem rezultātiem un skaļiem virsrakstiem (piemēram, minimālās algas palielināšana, progresīvais nodoklis), vienlaikus jāsaprot, ka nevienlīdzības mazināšanas jautājumos ātru risinājumu nav. Turklāt vēl lēnāk nāks rezultāti. Piemēram, būtisku iespēju nevienlīdzību Latvijā var novērst padarot mūsu izglītības sistēmu tādu, ka ikkatram bērnam Latvijā ir iespēja saņemt izglītību ar kuras palīdzību viņa(š) spēs atrast darbu (employable skills), un izglītības sistēmā saņemtās zināšanas, prasmes un iemaņas atbildīs vismaz reģionālā darba tirgus vajadzībām. Savukārt atliekot nevienlīdzības jautājumu identifikāciju, risinājumu izstrādāšanu un ieviešanu, Latvija tiek pakļauta nevajadzīgam atpalicības riskam.

Ekonomiskā situācija – iespēju laiks

Tas nebūtu WEF, ja viena no centrālajām tēmām nebūtu pasaules ekonomikas stāvoklis kopumā un pasaules lielvaru ekonomikas stāvoklis. Arī šogad Eiropas Savienība un eirozona bija uzmanības centrā, jo tās cerības, kas valdīja WEF 2014.gadā par Eiropas ekonomikas atlabšanu, izrādījās veltīgas. Tieši eirozona kā lielākā pasaules ekonomika ir atbildīga par pasaules ekonomikas pieauguma prognozes samazinājumu (-0,5%). Pašai eirozonai ir būtisks risks nokļūt stagnācijas un deflācijas posmā, kas nekādā veidā nepalīdzētu risināt ne eirozonas valstu bezdarba, ne parādu problēmas.

Ekonomisti, centrālo banku vadītāji, biznesmeņi un starptautisko institūciju līderi ar atvieglojumu un apsveikumiem uzņēma ziņu no ECB par naudas bāzes palielināšanu jeb Quantitative Easing (QE). Šis solis dod atelpu eirozonas valstīm veikt nepieciešamās strukturālās reformas (darba tirgus, izglītība, uzņēmējdarbības vide un citas) un finanšu sektora sakārtošanu (toksisko kredītiestāžu jautājuma risinājumi), lai vidējā termiņā Eiropas ekonomika būtu ar pieaugumu. Jāatzīmē, ka laikā, kad eirozona uzsāk QE procesu, anglosakšu zemes tieši pretēji – beidz savas QE programmas. Tas nozīmē, ka lielu ekonomisko procesu kontekstā mēs nedzīvojam sinhronizētā pasaulē.

Vienlaikus kā pozitīva ziņa Eiropas ekonomikai (arī citām pasaules lielajām ekonomikām – Ķīna, ASV, Japāna) jāatzīmē naftas cenu būtisks kritums, kas pozitīvi ietekmēs globālās ekonomikas perspektīvas. Protams, kur uzvarētāji, tur zaudētāji. Neapšaubāmi, energoresursu cenu samazinājums ietekmēs tādas valstis kā Krievija, Venecuēla, Nigērija, Irāka, kas var kļūt par papildus nestabilitātes cēloņiem drošības jomā attiecīgajos reģionos. Latvija kā eirozonas valsts un energoresursu importētāja iegūs no abiem augstākminētajiem procesiem.

Neskatoties uz Latvijas valdības vadītājas publiski pausto WEF laikā, ka Latvija pēdējos gados ir veikusi strukturālas reformas, Latvijai tāpat kā Eiropai, nākamie gadi būs iespēju laiks. Tāpēc svarīgi, ka Latvija nepalaiž garām šīs iespējas veikt nepieciešamos darbus gan izglītībā, gan veselībā, gan tieslietās, kā arī biznesa vides uzlabošanā kopumā.

* * *

Drošība, nevienlīdzība un ekonomika bija tēmas, kurām tika pievērsta īpaša uzmanība, bet tas nenozīmē, ka citi apspriestie jautājumi bija mazāk svarīgi un tiem kaut kādu pasaules notikumu iespaidā nav iespēja kļūt par WEF 2016 vienu no centrālajiem jautājumiem. Klimata pārmaiņas, strauja tehnoloģiju attīstība, bēgļi, nabadzība vai kas cits ir ar lielu potenciālu būt par akūtajām pasaules problēmām, kuras ietekmē ikkatru pasaules iedzīvotāju – arī Latvijā dzīvojošos.

Pagājušajā gadā WEF prāti neredzēja ne karu Ukrainā, ne ISIS Tuvajos Austrumos ar tiešu ietekmi uz gandrīz visiem pasaules reģioniem, ne zemās naftas cenas, ne QE Eiropā, bet tas viss notika. Tādēļ valstīm jārisina jau identificētās problēmas, bet jābūt gatavām tikt galā arī ar negaidīto un nezināmo.

Autors ir 12.Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienība

*Davosā notiekošo WEF apmeklēju jau daudzus gadus. WEF laikā notiekošās diskusijas sniedza plašu pārskatu par pasaulē notiekošo procesu ietekmi uz Latviju un iezīmē nākotnes problēmjautājumu loku. Lai diskutētu par Latvijas nākotni, ir būtiski zināt pasaules tendences.