Labās gribas vēstnieki: Dzīvot ilgtspējīgi nav ciešanas

Latvijas Ārlietu ministrija paziņojusi Eiropas gada attīstībai labās gribas un jauniešu vēstniekus

Lai brīvprātīgi atbalstītu Eiropas gada aktivitātes un veicinātu attīstības sadarbības jautājumu popularizēšanu, šomēnes ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja Eiropas gada attīstībai labās gribas un jauniešu vēstniekus. Labās gribas vēstnieki ir sabiedrībā zināmi cilvēki, bet jauniešiem kā Attīstības gada galvenajai mērķauditorijai ir izvēlēti īpaši jauniešu vēstnieki.

Par Eiropas gada attīstībai labās gribas vēstniekiem piekrituši kļūt Vaira Vīķe-Freiberga, bijusī Latvijas Valsts prezidente; Andris Piebalgs, bijušais attīstības eirokomisārs; Hosams Abu Meri, Saeimas deputāts un ārsts; Normunds Bergs, „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs; grupa „Instrumenti” jeb Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns; Egons Reiters, „1000 jūdzes” ekspedīcijas dalībnieks un raidījuma „Bez Tabu” vadītājs; Ināra un Boriss Teterevi, „Teterevu fonda” dibinātāji un filantropi; Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja; kā arī Mudīte Priede, Latvijas Pašvaldību savienības ģenerāldirektore.

Savukārt jauniešu vēstnieki ir grupa “Carnival Youth” (Aleksis Luriņš, Roberts Vanags, Emīls Kaupers un Edgars Kaupers), Mārtiņš Kreilis no „Quo tu domā?” Latvijas Debašu asociācija; Lucavsalas Eko biedrības koordinators Emīls Hlevickis, kalnu maratonu skrējējs Mārtiņš Zvīdriņš, hiphopa izpildītājs ansis no „Dirty Deal Audio” (Ansis Kolmanis), Aizputes organizācijas „Ideju Māja” pārstāve Paula Āboliņa-Ābola, organizācijas „Humana People to People in Latvia” vadītāja Rūta Kronberga un žurnālisti Dāvis Landorfs, kā arī Kārlis Lesiņš.

Ir.lv iepazīstina ar trim no jauniešu vēstniekiem.

Palīdzot citiem, palīdz sev

Hiphopa pasaulē pastāv šaura līnija starp vārdiem „dzirdēt” un „sadzirdēt”. Pirmais norāda, ka ir dziesma un kaut kur ir klausītājs, bet „sadzirdēt” nozīmē ieklausīties, dzirdēt, ka notiek un kas notiek. Tā par hiphopu saka Eiropas gada attīstībai jauniešu vēstnieks Latvijā, reperis ansis (Ansis Kolmanis).

Kolēģi viņu raksturo kā cilvēku, kurš gatavs upurēt savu laiku un nervus, lai kaut ko paceltu jaunā līmenī. Tā arī ir, jo ikdienā ansis ir ļoti aizņemts cilvēks. Puisis, kurš hiphopa pamatus jau sācis apgūt bērnībā, vada Dirty Deal Audio HQ ierakstu studiju – vienīgo Latvijā, kas darbojas ar bītiem (instrumentālo mūziku) un hiphopu. ansis ir bītu fonogrammu un tekstu autors, audio inženieris, Karaļūdens izdevējs (dziesmu izlašu sērija, kurā dzirdami gan jauni, gan jau dzirdēti reperi), raksta blogā Tinteszobs, veido video podkāstus, kā arī uzstājas, kad vēlas padalīties ar jaunām idejām.

Vaicājot ansim, kādus jautājumus savas vēstnieka misijas laikā varētu celt, viņš atbild, ka vēl ir jāaiziet uz dažām sapulcēm, lai saprastu, ko no vēstniekiem sagaida. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka ansis turpinās darīt to, ko iesāka 2014.gadā, kad tika panākta hiphopa atdzimšana radio viļņos un uz skatuves. Bija veiksmīga sadarbība ar Latvijas Radio 5 un Mārtiņu Pavasari, kurš veidoja radījumus par notikumiem un jaunumiem hiphopa pasaulē.

Šogad gan ansim ir vēlme pievērsties vairāk mūzikas radīšanai, kam iepriekš pietrūcis laika. Viņš stāsta, ja redz parādāmies kādu jaunu ideju pie hiphopa apvāršņa, ko var reāli īstenot, tad cenšas maksimāli palīdzēt, lai tas sanāktu – vienalga vai pats iesaistoties, vai arī kontaktējoties ar pareizajiem cilvēkiem. Tā teikt, palīdzot citiem, palīdz arī sev. Iespējams, šī arī ir tā misija, kas jāveic – jādara lietas, par kurām var iedegties. Protams, darbošanās neesot gluži nesavtīgos nolūkos. ansis sevi salīdzina ar hiphopa vides aizstāvi, jo tā ir vieta, kurā viņš vēl kādu laiku grib dzīvot, kurā jūtas brīvs un par kuru jārūpējas, lai pašam būtu patīkami tajā atrasties.

Spēks ir ausīs

Eko aktīvists ar zaķa ausīm – tā daudzi pazīst Emīlu Hlevicki, Lucavsalas Ekokopienas koordinatoru, kura ikdienas gaitas ir, sākot no burkānu dalīšanas skolā, līdz Lucavsalas Ekokopienas attīstīšanai. „Pirms aptuveni trim gadiem vairākās vietās tika nošķūrēti ģimenes dārziņi un radās doma, ka tādu dabas vērtību nevajag iznīcīnāt, bet attīstīt,” ar kopienas pirmsākumiem iepazīstina Emīls. Daudzas jaunas ģimenes savā gādībā paņēmušas neapsaimniekotos dārzus, radusies ideja par kopienas dārzu – vietu, kur satikties un attīstīt idejas.

„Visā Rīgā ir ļoti daudz ģimenes dārzu, tikai cilvēki to nezina. Ļoti daudzi domā, kur dabūt bioloģisku pārtiku, domā par savu veselību, kur pavadīt laiku dabā – to visu piedāvā arī ģimenes dārziņi Rīgā, ” stāsta jaunais vēstnieks un neslēpj, ka tālāki plāni ietver ne vien dārzkopību, bet arī radošos centrus un izglītības iespējas.

„Kustība Free Riga ir, lai atdzīvinātu tukšās mājas, Lucavsalas projekts ir, lai atdzīvinātu tukšos dārzus,” salīdzina Emīls. Jaunietis uzskata- ir absurdi, ka pilsētniekiem pieejamie dārzi sliktā stāvoklī ir jau tik ilgi, tāpēc nedrīkst padoties: „Mums ir ticība saviem spēkiem. Lai gan vienā brīdī bija sajūta, ka nu pēdējie salmiņi lūzīs, bet tagad ir nākamais posms, ir prezidentūra, un atkal ir vēl viena iespēja! Tas viss parāda to, ka, ja ir gribasspēks, ja mērķis ir augstāks, tad to ir iespējams sasniegt un realizēt.”

Emīls ir pārliecināts, ka šos jautājumus vērts aktivizēt plašākā mērogā: „Visi saprot, kādas ir prioritātes- arī Eiropas Savienībā ir jautājumi, kā būt pašpietiekamam, kā samazināt gaisa piesārņojumu, kā nodrošināt sevi ar tīru, bioloģisku pārtiku.” Ja tiec ievērots un sadzirdēts, tad gan prezidentūra, gan zaķa ausis esot gana laba iespēja, ko izmantot. Reizēm sevi saucis par Zaķmenu, bērni uz ielas nodēvējuši par Zaķausi, bet kāds žurnālists Emīlu nosaucis arī par Lieldienu zaķi, tāpēc jaunietis smejas, ka varbūt pienācis laiks izdomāt sev kārtīgu pseidonīmu, varbūt tad ar vēstījuma nodošanu veiksies vēl labāk.

Dzīvot ilgtspējīgi nav ciešanas

Attīstības sadarbība un izglītība Rūtai Kronbergai ir tuva, jo viņa nāk no nevalstisko organizāciju vides. „Jauniešu vēstnieki ir tāpēc, lai pateiktu, ka mēs katrs esam attīstības sadarbības vēstnieks. Tas sākas ar mums pašiem, ar to, ka domā un izdari gudras izvēles, zini, no kurienes nāk tavs apģērbs un telefons, saproti, kāda ir ietekme transportam,” stāsta jauniešu vēstniece, kura ikdienas gaitas vada kā organizācijas „Humana People to People in Latvia” vadītāja.

Rudens semestrī Rūta Latvijas Universitātē vadījusi kursu par ilgtspēju un vēlas palīdzēt saprast, cik labi ir nebūt tikai patērētājam, bet gan radītājam: „Paskatoties uz biksēm, liekas, ka tas ir kaut kas gatavs, bet tas joprojām ir materiāls un tu joprojām vari to izmantot.” Reiz viņa lietoto apģērbu veikalā nopirkusi lielu kreklu, jo licies, ka tam ir potenciāls. Ar draudzenes palīdzību dažu minūšu laikā radīts jauns apģērbs. Organizācijā atsaucību ieguvušas tā sauktās „modes talkas”, kurās apģērbi iegūst jaunu dzīvi. „Tas ir kas tāds, ko tiešām vari valkāt, nevis tikai avangards, un tas iedod radīšanas brīvību,” skaidro Rūta. „Daudzi saka, ka nemāk šūt. Bet pat ar visu nemākulību es varu kaut ko uztaisīt. Man patīk manas nepareizās šuves! Un tas ir labi, forši un ilgtspējīgi.”

Lai gan savulaik pēc prombūtnes dzīvokļa biedri atkritumu šķirošanai paredzētās kastes bija pamanījušies nobēdzināt, viņa gatava par sev svarīgajām idejām pastāvēt arī viena: „Nevaram būt atbildīgi par citiem, tikai paši par sevi. Ja es kaut ko sāku darīt citādi, tā jau ir 1 dzīve, kas ir mainīta. Ar to, ko tu dari, tu vari iedvesmot arī pārējos, pat, ja tas nenotiek uzreiz.”

Rūta atzinīgi vērtē, ka iesaistīti arī līderi, kas attīstības sadarbību līdz šim, iespējams, nav attiecinājuši uz savu darbību. Pastāstot, ka tas, ko viņi dara, patiesībā ir saistīts ar attīstības sadarbību, var iedvesmot, un tam var būt vēl lielāks atbalsts.