Krievija Austrumukrainā turpina “izdedzinātās zemes” politiku
Pēdējās dienās Krievija atsākusi nežēlīgus uzbrukumus Ukrainas karavīriem valsts austrumos, Doņeckas lidostas kā stratēģiska objekta aizstāvji cietuši vislielākos zaudējumus. Mediķi uzskata, ka šis ir lielākais ievainoti skaits kopš pērnā gada augusta, kad Ukrainā iebruka Krievijas armija.
Nemitīgi tiek apšaudīti arī Luganskas un Doņeckas dzīvojamie rajoni, nogalinot bērnus un mierīgos iedzīvotājus.
Otrdien niknās kaujas Doņeckas lidostā turpinājās, kaujas darbības dēļ lidostas skrejceļš vairs nav lietojams, otrdienas vakarā vēsta Ukrainas aģentūra UNIAN.
Doņeckas lidosta – tas, kas palicis pāri. Foto no UNIAN
Promaskaviskie kaujinieki pēdējās diennakts laikā 102 reizes apšaudījuši Ukrainas spēkus un to tuvumā esošās apdzīvotās vietas, teikts pretterorisma operācijas preses dienesta paziņojumā, otrdien ziņo UNIAN. No no 19.janvāra plkst.18 teroristi 49 reizes apšaudījuši pretterorisma operācijas spēku pozīcijas un tuvumā esošās apdzīvotās vietas. “Luganskas apgabalā fiksētas desmit apšaudes, kad tieši apšaudītas apdzīvotās vietas. Teroristi turpina izmantot izdedzinātas zemes politiku. Viņiem galvenais ir infrastruktūras iznīcināšana un cilvēku slepkavošana,” teikts pretterorisma operācijas preses dienesta paziņojumā.
Ukrainas avīze “Den” 20.janvārī raksta, ka vistuvāk Austrumukrainas frontes līnijai esošās Dņipropetrovskas pilsētas klīnikās pēdējās dienās ievesti 93 karavīri, kas guvuši ievainojumus pretterorisma apkarošanas zonā. Gandrīz trešā daļa no viņiem ievesti svētdien, 18.janvārī. Kā stāsta Dņipropetrovskas apgabala klīniskās slimnīcas galvenais ārsts Sergejs Riženko, karavīru dzīvības glābšanas operācijas turpinājās visas brīvdienas gandrīz bez pārtraukuma līdz vēlai naktij.
Slimnīcas ārsti stāsta, ka tik daudz ievainoto karavīru slimnīca nav uzņēmusi kopš pērnā gada augusta, kad pie Ilovaiskas notika smagas kaujas ar Krievijas armiju. Tagad ievainotie tiek atvesti pārsvarā no vietām pie Doņeckas, kur pēdējās dienās notiek nežēlīgas kaujas par Doņeckas lidostu. To aizstāv tā saucamie “kiborgi” jeb “cilvēki – mašīnas”, karavīri, kuri brīvprātīgi uzņēmušies mēnešiem aizstāvēt šo lidostu pret Krievijas iebrucējiem, kuriem būtu izdevīgi izmantot lidlauku, lai apgādātu karotājus ar ieročiem un citu nepieciešamo, nevis to visu ievest “humānās palīdzības” kravās.
Lidosta vienlaikus ir kļuvusi arī par graujoša spēka simbolu, ko atdzīvinājis karš Ukrainā, raksta vācu „Der Spiegel”. Lidostas termināļi tika īpaši pārbūvēti pirms 2012.gada futbola čempionāta „Euro-2012″, lidosta izmaksāja Ukrainai no 400 līdz 800 miljoniem dolāru. Tagad no tiem nekas daudz vairs nav palicis pāri.
Brīvprātīgie, kas jau tā daudz dara, lai apgādātu Ukrainas karavīrus ar visu nepieciešamo, aicina atkal ziedot karavīriem apģērbu, ziemas apavus. Bet lielais ievainoto karavīru skaits pēdējās dienās satraucis Dņipropetrovskas gubernatoru Svjatoslavu Oļeiņiku, kurš avīzei teicis: “Naktī Dņipropetrovskas slimnīcās no pretterorisma zonas ievesti vēl 33 ievainotie, no viņiem 13 – smagi ievainoti. Triās dienās Dņipropetrovskas slimnīcās kopā 93 ievainotie! Es redzu, ka vara Kijevā klusē. Laikam darba atmosfēra. Tieši šī pašreizējās varas attieksme pret cilvēku dzīvēm mani visvairāk satriec…”
Kā no Doņeckas lidostas zonas glābj ievainotos Ukrainas karavīrus
Ukrainas portālā “Ukrainskaja pravda” žurnāliste Alīna Sugoņako publicējusi reportāžu par to, kā no Doņeckas lidostas teritorijas, kas atrodas nemitīgā ienaidnieka uguns apšaudē, drosmīgi mediķi glābj ievainotos. Viņas stāsta varonis ir paramediķis, ātrās palīdzības brīvprātīgo grupas “Hottabič” vadītājs ar iesauku Šamanis – Jurijs Bondars.
“Peski jau ir gandrīz nolīdzināti ar zemi, tur nav, kur paslēpties. Tāpēc mēs pārcēlāmies uz šejieni, kur arī nav tālu līdz lidostai,” stāsta Bondars.
Saspridzinātais Putilovskas tilts pie Doņeckas lidostas 18.janvārī. Foto: ITAR-TASS/LETA
Kopā ar žurnālisti viņš automašīnā ar 120 km ātrumu stundā traucas uz bāzi ciematā, kas atrodas dažus kilometrus no Doņeckas lidlauka. Viņš saņēmis ziņu, ka ir 11 ievainotie un viens kritušais. Vēl viens esot smagi ievainots ar lodi galvā. Mediķi gaida, kamēr citi karavīri izvedīs ievainotos un kritušos no lidostas termināla. Jaunajā bāzē ievainotos sašķiro – vieglāk savainotos aizved uz slimnīcu tuvumā, smagāk – ar helikopteru uz Harkovu.
Šamanim nemitīgi darbojas rācija, bet mobilais telefons iezvanās ik pēc 5 – 7 minūtēm, raksta žurnāliste. Viņai Jurijs pēc vienas šādas sarunas teic, ka palīgi no Nacionālās gvardes medicīnas rotas sēž tālu projām, un kad Jurijs piezvanījis, prasot palīdzību, vaicājuši: “Vai tur ir bīstami? Vai tur šauj?” “Nē, atbildu. Protams, nešauj. Trīs kilometrus no lidostas un nešauj,” ar rūgtu sarkasmu saka Šamanis.
Viņš frontē ir jau kopš pērnā gada aprīļa. Šamanis iemācījies te izdzīvot, tāpēc žurnāliste raksta, ka viņai arī ir droši, kad kopā ar Juriju staigājuši pa tukšo vasarnīcu rajonu pie Doņeckas. Tikai dunoša artilērija tālumā un karavīri ieliņās.
Namiņā, kur uzturas Jurijs, ienāk anesteziologs Oļegs un ķirurgs Aleksandrs, abi ir harkovieši. Telpās ir silti, ir ūdens. Ienākuši sasildīties un sagaidīt ievainotos. Jurijs abiem skaidro, ka uz ievainotaiem būs jāgaida jo “separi”, kā viņi sauc prokrieviskos teroristus, neļauj militārajai tehnikai piebraukt pēc ievainotajiem. “Štābs gatavojot uzbrukumu ar bruņutehniku, lai savāktu ievainotos un “200.”,” kā militātajā terminoloģijā sauc kritušo karavīru (Gruz 200).
Abi ārsti redzami nervozē un dodas uz savu slēptuvi. Jurijs stāsta, ka viņi uzturas kādā pagrabā. “Te ir tāda lieta – liktenis, ja nav lemts nomirt, dzīvosi. Ja mirt, tad uz dīvāna, nevis pagrabā kā žurkai,” spriež mediķis.
Jau ir vēls. Šamanis aizklāj logus, iededz sveces. Štābs uzbrukumu iecerējis pulksten 20. Tad arī ātrās palīdzības mašīnas ir klāt pie Šamaņa mītnes. Divas apkalpes un jau pazīstmaie Harkovas mediķi. Gaidām, raksta žurnāliste.
Kaut kur pavisam tuvu pēkšņi sprāgst lādiņš. Tas esot separātistu “apmaldījies” mīnmetējs, kas šaujot uz labu laimi. Pēc palīdzības lūguma apšaude tikpat pēkšņi pārtrūkst. Bet ir saņemta jauna slikta ziņa – ukraiņu karavīri netiks uz lidostu un nevarēs savākt ievainotos. Šajā laikā jau ievainoti vēl divi no uzbrukuma grupas – viens nokritis no bruņutehnikas, otram tanks pārbraucis pāri kājai.
Pa šo laiku mirušo skaits ir dubultojies – jau divi. Ievainotie – 20.
Otrais lidostas “šturma” mēģinājums notiks pusnaktī. Cenšamies iemigt, raksta žurnāliste, bet tas neizdodas, jo visu laiku skan šāvieni, dreb sienas un logi.
Otrais uzbrukuma mēģinājums atkal nenotiek. Pulksten trijos naktī teroristi paši pārtraukuši šaušanu uz stundu, lai izvestu ievainotos. Ukraiņu štābs arī pārtrauc šaušanu, kļuvis pavisam klusu un mierīgi. “Ja pēc stundas būs tikpat klusi, brauks savākt ievainotos. Uzreiz nevar, jo nav skaidrs, ko viņi ir izdomājuši. Viņiem nav virsnieka godavārda, viņiem nevar uzticēties nekur,” saka Jurijs.
Ir 4.30 no rīta. No Doņeckas lidostas tā arī nav izdevies nevienu izvest. Cik ievainoto, prasa “Labējā sektora” paramediķis. Jau 30, atbild Šamanis. “Es neatceros, kad tik daudz ievainoto bijis vienā reizē. Kā mēs viņus izvedīsim? Mums trūkst mašīnu un apkalpes.”
Mediķi iziet pie mašīnām un sāk prātot, kā tajās ievietot karavīrus.
Šamanis stāsta, ka separātisti nav izpildījuši pamiera noteikumus – savus ievainotos izveduši, bet ukraiņiem nav ļāvuši to darīt. Tagad nolemts uzbrukt 70 cilvēku komandā. Separātistu artilērija mēģina pilnībā sagraut Doņeckas lidostas ēku, kurā patvērušies ukraiņi, lai nebūtu vairs slēpņu.
Ievainotos gaida jau vairāk nekā diennakti. “Jurij, vai nekad neesi domājis visu pamest un atgriezties mājās?” “Domāju. Bija ļoti smagi. Taču pat tad, kad brīvdienās dodos uz mājām vai uz Kijevu remontēt auto, man nepārtraukti zvana, lai atgriežos, atvedu, aizvedu… Visiem ir mans telefona numurs. Kā es varu visu pamest? Tad jāizmet telefons. Bet kā tad citi brīvprātīgie? Viņiem arī visu pamest?”
Rītausma. Oļegs un Aleksandrs atkal ierodas pie Jurija. Aleksandrs dzied – te par dzimto Harkovu, te kaut ko no krievu roka. “Tam, kurš pastāvīgi domā par dzīvi, te NAV vietas. Bet tiem, kuri pastāvīgi domā par nāvi… Vai esi lasījusi Brodska “Vēstuli komandierim Z”? Izlasi. Nekas nav mainījies. Nekas! Mēs esam anesteziologs un ķirurgs. Saki, ko te dara anesteziologs un ķirurgs,” vaicā Oļegs. “Te būtu jābūt paramediķiem un sanitāriem. Vai ķirurgs te veiks operāciju? Esat te redzējuši operāciju zāli? Tur visam jābūt sterilam. Mēs esam augsti kvalificēts personāls, bet mūs nosūtīja šeit.”
Vēl vienu apšaudi viņi nosēdējuši pagrabā, bet pēc tam beidzot atvesti ievainotie no Doņeckas lidostas. Viņi tiek izcelti no transporta, sašķiroti.
No bruņumašīnas tiek izcelts liela auguma karavīrs. Bāls, gandrīz zils, bet acis vēl mirkšķina. “Viss. Aizgāja,” konstatē karavīri, kad viņu liek uz nestuvēm. Tagad karavīru apklāj un aiznes malā.
Divus ievainotos ieceļ automašīnā un aizved uz helikopteru. Garām brauc tanki uz lidostu, citi no tās atgriežas. Ved jaunus ievainotos.
Vīrieši izceļ tievu puisi, abas kājas pārsietas ar žņaugiem. Šamanis sēžas pie stūres, Oļegs – blakus ievainotajam. “Nāc šurp, palīdzēsi,” viņš sauc žurnālistei.
Oļegs ievainotajam pievieno sistēmu un sāk runāties: “Kā tevi sauc?” Vīrietis knapi spēj atvērt muti un kaut ko klusi saka. “Kā tevi sauc?” “Serjoga,” skaļāk atbild karavīrs. “Viss būs labi. Turies. Turies vēl 30 minūtes. Braucam uz slimnīcu. Kad uzlika žņaugus?” “15.15.” Pulkstenis ir 16, saka žurnāliste Oļegam. “Labi.”
Seko komandas – padod šprici, zāles, ievelc divus “kubus”, pieraksti datus. “Kurš dzimšanas gads?” vaicā Oļegs karavīram. “81.” “Kur dzimis?” “Poltavā.” “Cik gadu?” “33. Es mirstu, vai ne?” “Nē, Serjoga, nemirsti.” “Kājas saglābiet.” “Saglābsim,” saka Oļegs, bet diezin vai tā ir taisnība. “Turies vēl 15 minūtes. Turies.”
Svētdien, 18.janvārī, mediķi no Doņeckas lidostas izveda vēl 45 ievainotos. Kaujas turpinās, karavīri cīnās. Mediķi nav gulējuši jau trešo diennakti.
Vairāk varat lasīt šeit.
Vācu “Der Spiegel” rakstu “Kiborgu kauja” varat lasīt šeit.
Komentāri (34)
Bet 20.01.2015. 14.15
Ukraina, no sirds esmu kopā ar Tevi un varonīgo ukraiņu tautu!
Ukrainā izškiras arī manas valsts liktenis. Ja krievi saņems pēc nopelniem, tad būs ilgi “mierīgi” un neuzbruks kaimiņvalstīm.
Slava ukraiņu varoņiem. Lidostu Doņeckā ukraiņi sargās līdz pēdējai asins lāsei, jo citādi manuprāt, krievi lidināsies ar savu nāves bruņojumu pa visu Ukrainu.
Apbrīnoju varonīgo ukraiņu tautu, kura beidzot grib atbrīvoties no sen senā krievu jūga un tādiem noziedzniekiem kā Janukovičs.
4
edge_indran > Bet 20.01.2015. 14.30
———
Atkal cīnītāji par “jaunu Eiropu” lasās kopā – gluži kā pirms 70 gadiem:
„We can all very well remember the Soviet invasion of the Ukraine and Germany. This must be prevented from happening again”
Ukrainian Prime Minister Arseniy Yatsenyuk
https://www.youtube.com/watch?v=lng1FFJesYU
0
Edgars Avotiņš > Bet 20.01.2015. 16.28
Bet – nu tā lidosta jau sen nav tādā stāvoklī, lai tur varētu lidināties. Piedevām – tā nav militārā lidosta, tā ir civilā. Piedevām – teroristu rokās jau ir Luganskas civilā lidosta, un gan jau ka ir arī kāds Ukrainas militārais lidlauks.
Ja runa par pašu Jauno termināli Doņeckas lidostā, tad liela militārā nozīme viņam nav. Svarīga viņa ir dēļ izvērstās Reklāmas – abu pušu žurnalisti par viņu ļoti interesējas.
Ja ir taisnība par upuriem, ko ziņo Ukraiņi, tad protams, ka sanāk laba Krievijas kareivju un teroristu gaļasmašīna – vienigais pozitīvais.
Vēl Ukraiņi minējuši, ka ņemot vērā Minskas vienošanos par 15km artilērijas atvilkšanu, Doņeckas lidosta liktu teroristiem atvilkt artilēriju no visas Doņeckas pilsētas. Ņemot vērā, ka es neticu, ka Krievija grasās ievērot kādu pamieru, tad tam reāli nav nozīmes.
Bīstami tas, ka terostisti viegli tiek pie pagrabstāva un augšējiem stāviem – sanāk, ka var gan indēt, gan spridzināt … godīgi sakot – acīmredzot, Ukraiņi paļujas uz Krievijas officieru godaprātu (neizmantot neatļautus kara vešanas lidzekļus), bet es neesmu pārliecināts, vai viņi dara pareizi.
p.s. Tai pat laikā kaujas jau notiek arī vairākos citos iecirkņos (Debalcevo apkārtne, Bahmutovkas šoseja, Staņica-Luhanska un Sčastje, Granitne, Dokučajevska, Gorlovkas ziemeļi ) un tur tiek ieņemtas un zaudētas apdzīvotās vietas un reāli bīstamība Ukrainas armijas daļām tikt aplenktām ir krietni lielāka (jo īpaši Debalcevo). Tikai žurnalistiem tie attālie stūri mazāk interesē.
0
Edgars Avotiņš > Bet 20.01.2015. 18.41
Džeri – Ukrainas spēku rīcībā, labākajā situācijā līdz Septembra sākumam, bija apdzīvota vieta Peski un līdz ar to viens no ceļiem uz Lidostas terminali bija Ukrainas kontrolē. Īsti neatceros – vai īsi pirms, vai jau “pamiera” laikā – teroristi pavirzījās uz priekšu un daļa no Peski nonāca vinu kontrolē.
Nokļūt Lidlaukā vēl joprojām bija iespējams, bet zem apšaudes. Brauca ar brunutehniku un cieta zaudejumus.
“Pamiera” laikā, situācijas deeskalēšanai vienojās, ka kareivju rotaciju nodrošinās EDSO uzraudzībā caur teroristu kontrolposteni.
Tā kā “pamiers” ir beidzies, tad šāda iespēja vairs nav un atkal tiek izmantots “ceļš”, kur var nokļūt līdz terminālim pār teroristu apšaudīto lidlauka teritoriju – un tas reti kad ir sekmīgi.
Lai uzlabotu savu situāciju, abas puses cīnas par pozīcijam abos lidlauka galos – Peski dienvidos un Avdejevka/ Doņeckas Spartaka priekšpilsēta ziemeļos.
(Vārds “pamiers” īsti neatbilst tam, kas tur reāli bija.)
0
dzeris49 > Bet 20.01.2015. 17.37
Lidosta ir simbols, bet, notiekošais tur ir visai dīvains.
Zināms, ka, vienu brīdi, Ukrainas karavīri varēja tikt tai lidostā tikai, izejot cauri teroristu kontrolpunktiem, esot bijusi kāda tur vienošanās.
Kad tas kļuva zināms, Parošenko devis pavēli uzbrukt, lai tā nebūtu, īstenībā, pēdējais uzbrukums ir kaut kas līdzīgs viņa PR akcijai, daudzi ir neizpratnē par to, kas tur notiek, esot daudz upuru, bet, it kā tā termināla atsevišķi stāvi esot teroristu rokās, atsevišķi – ukraiņu rokās, vispār, tur notiekot kaut kas neizprotams, un ticamu informāciju iegūt pagrūti.
0
fretka 20.01.2015. 14.57
Ukraiņu partizāni atriebjas par Volnovahu
http://crime.in.ua/news/20150116/partizany-teni
http://crime.in.ua/news/20150120/general
0
dzeris49 20.01.2015. 15.43
Zemāka ranga Ukrainas armijas komandieru un karavīru vidū valda patriotisms, cilvēki gatavi atdod par Ukrainu dzīvības.
Toties Augstākās vispavēlniecības rindās plaukst korupcija, nekompetence, nodevība.
Daudzi zemākā ranga virsnieki un brīvprātīgie burtiski kliedz, ka visi ģenerāļi, kas sēž “augšās”, sen jānomaina, ka tiem nav nekādfa pieredze, tie ir “dīvana ģenerāļi, ka, praktiski, visi viņi tur atrodas no Janukovica laikiem, daudzi slepeni simpatizē Krievijai un sabotē reformas, ka traģēdija pie Ilovaiskas ir konkrētu ‘ģenerāļu vaina un nodevība, bet, nekas nenotiek.
Reformas tiek bremzētas arī Radā un valdībā, arī tur pie varas, vairākums Janukovica laika birokrātu, nekāda lustrācija, faktiski, nenotiek, to aptur Janukovica laika prokurori un tiesneši, kas, vēl arvien, ir savos amatos.
Nesen Enerģētikas ministrs parakstīja ārkārtīgi Ukrainai neizdevīgu elektrības pirkšanas līgumu ar Krieviju, kurā Ukraina apsolas piegādāt Krimai enerģiju 15% lētāk, kā pērk no Krievijas, un apsolas fasktiski, bez maksas, apgādāt ar elektrību Lugandonijas apgabalu.
Ja Ukraina to nedasrīs, tā parakstijās, ka maksās Krievijai milzīgus sodus.
Un, smieklīgākais, ka, tā vietā, lai izsauktu šo ministru, atstādinātu to no amata, lauztu līgumu, Parošenko raksta viņam ppublisku vēstuli, visa Ukraina smejas.
Valdībā un Radā, tāpat, reģionos, korupcijas līmenis nemazinās, daudzi jau vīlušies šinī varā, un saka, ka nekas nav mainījies.
Ja kāds Ukrainu atkal pazaudēs, tad pati Ukrainas vara un birokrātija, politķu un amatpersonu pērkamības, korupcijas un nekompetences dēļ, tur pat Krieviju nevajag.
2
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Edgars Avotiņš > dzeris49 20.01.2015. 19.31
Par to enerģijas līgumu … Vai tā nav preses izpūsta pīle?
Tas atbildīgais direktors šodien stāstīja, ka parakstītajā gala versijā nav nekas no tā, ko viņam pārmet.
Es nevaru apgalvot, bet pieļauju, ka kāds ir saņēmis (varbūt pat no Krievijas puses piespēlētu) vecu darba versiju un uzpūtis skandālu, lai diskreditētu patreizējo Ukrainas varu. (logiski, ka kādā Krievijas puses labotaja darba versijā var būt Ukrainai nepieņemamas frāzes – svarīgi ir tikai parakstītā gala versija)
Savukārt – par Ukrainas militāro vadību …
esmu lasījis abējādus viedokļus no personām, ko uzskatu par autoritātēm – gan kritiskus, gan arī atbalstošus.
Nu bardaks jau tur joprojām ir – gan apgadē, gan mobilizācijā, gan dažkārt arī karaspēka vadībā
Un visus kaitina prezidenta Porošenko turēšanās pie Minskas vienošanās, kautgan nu jau nedēļu kā karš iet pilnā sparā un skaidri redzams, ka teroristu puse ir pilnība atteikusies no šīs vienošanās un augstāko teroristisko amatpersonu limenī (Zaharčenko) preses konferencē sola uzbrukt vismaz līdz Doņeckas administratīvajai robežai, ja ne vēl tālāk.
Ukrainas augstākās amatpersonas joprojām pauž, ka pieturas pie Minskas vienošanās, atbild tikai uz teroristu uzbrukumiem – rezultātā – Ukrainas spēki neiet uzbrukumos talāk par Minskas vienošanās minēto līniju un tas … militāri nav labi, jo īpaši, ja pretēja pusē skaidri zin, ka Ukraiņi tā rīkojas.
Kautgan pirms uzbrukumu atsākšanās Porošenko solīja, ka izsludinās karastāvokli, tiklīdz ka teroristu puse atsāks uzbrukumus.
0
aivarsk > dzeris49 20.01.2015. 23.33
Avotiņ, militāri labi un pareizi būtu Ukrainas reids krievijas teritorijā, lai novāktu tur esošās tālās darbības artilēriju un kazarmās pārsteigtu Rostovas tuvumā esošos tankistus, iznīcinātu tehniku. Desanta bataljonam tas būtu nieks.
Taču politika ir politika.
Pirms 73,5 gadiem kāds arī veica apsteidzošu uzbrukumu pretiniekam, kurš pats gatavojās uzbrukt. Vēl šodien to gandrīz visa pasaule uzskata par pasaules kara uzsācēju, bet to otro ūsaini par “sabiedroto”. Tas nekas, ka tas otrs noslepkavoja 15 reizes vairāk civiliedzīvotāju Eiropā.
0