FOTO: Pasaules līderi Parīzē pievienojas masu protestam pret islāmistu noziegumiem (papild.)

“Šodien Parīze ir pasaules galvaspilsēta,” teica Francijas prezidents Olands

Vairāki desmiti pasaules līderu svētdien pievienojās Parīzē notiekošajā masu protestā pret islāmistu ekstrēmistu noziegumiem, paužot solidaritāti Francijai pēc satīriskā žurnāla redakcijā “Charlie Hebdo” sarīkotā asiņainā slaktiņa, raksta LETA/AFP.

Parīzes ielās svētdien izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, kuriem pievienojās augstākās amatpersonas no teju visām Eiropas valstīm, tostarp Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons un Vācijas kanclere Angela Merkele, kā arī atsevišķām Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstīm. ASV gājienā pārstāv ģenerālprokurors Ēriks Holders.

Parīzē ieradusies arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Eiropas Savienību (ES) vienotības gājienā pārstāv Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un ES augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.

Izrādot retu vienotību, gājienu apmeklē arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un palestīniešu pašpārvaldes līderis Mahmuds Abass, lai godinātu slaktiņa upurus, kuru vidū bija arī ebreji un islāmticīgs policists.

“Šodien Parīze ir pasaules galvaspilsēta,” pirms gājiena ministru kabinetam paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands.

Pievienojoties gājienam, sabraukušie pasaules līderi ieturēja klusuma brīdi. Gājienu vadīja slaktiņa upuru ģimenes.

Parīzes vēsturiskās ielas pārpludināja emociju pārņemta cilvēku jūra, ik pa laikam kopīgi dziedot nacionālo himnu, dziļi satriektajai Francijai sērojot par trīs dienas ilgušā slaktiņa 17 upuriem.

Pūlis skandēja: “Čārlij! Čārlij!”, pieminot satīriskā žurnāla “Charlie Hebdo” nogalinātos darbiniekus.

Pēc atsevišķām ziņām, gājiena dalībnieku skaits sniedzas aptuveni 1,3 miljonu cilvēku apmērā.

Parīzē ieviesti pastiprināti drošības apstākļi, un gājiena maršrutā izvietoti tūkstošiem policistu un karavīru, kā arī civildrēbēs tērptu aģentu.

Paužot solidaritāti Francijai, atbalsta gājieni sarīkoti arī daudzās citās Eiropas pilsētās.

Aptuveni 20 000 cilvēki pievienojās gājienam Beļģijas galvaspilsētā Briselē, nesot plakātus ar uzrakstiem “Vienoti pret naidu” un “Runas brīvība”.

Berlīnē gājienā devās aptuveni 9000 cilvēku, bet Madridē simtiem cilvēku nesa Francijas karogus un dziedāja Francijas himnu. Madrides musulmaņu kopienas pārstāvji sapulcējās pie Atočas dzelzceļa stacijas, kur 2004.gada 11.martā islāmisti sarīkoja teroraktu, nogalinot 191 cilvēku.

Pēc musulmaņu paražas aizsegušas sejas, sievietes ar bērniem un jauni vīrieši turēja rokās plakātus “Ne mūsu vārdā” un “Es esmu musulmanis, un es neesmu terorists”.

“Mēs nevēlamies, lai islāma vārdā tiktu veiktas slepkavības. Es nevēlos, lai cilvēki ielās uz mani skatās ar aizdomām, es nevēlos, lai cilvēki no manis izvairās,” sacīja 30 gadus vecais Driss Busdudu, kurš Spānijā dzīvo 14 gadus.

“Šādi mēs vēlamies pateikt, ka mēs esam pret jebkāda veida terorismu, kas ir pastrādāts šeit Spānijā vai kādā citā valstī,” sacīja Spānijas Arābu kultūras padomes vadītājs Saīds Ida Hasans, kas organizēja demonstrāciju.

Spītējot vētrai un salam, Stokholmā sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku, iestājoties par preses brīvību un demokrātiju.

Jau sestdien daudzās Francijas pilsētās notika demonstrācijas pret islāma radikāļiem, kopumā ielās izejot vairāk nekā 700 000 cilvēku, no kuriem daudzi nesa plakātus ar uzrakstu “Je Suis Charlie” (Es esmu Čārlijs).

Jau sestdien desmitiem tūkstošiem cilvēku visā Francijā sestdien izgāja ielās, lai protestētu pret islāmistu asiņainajiem noziegumiem un izrādītu cieņu viņu upuriem. Saskaņā ar sākotnējām ziņām 30 000 cilvēku piedalījušies klusējošajā mītiņā Po valsts dienvidos. Savukārt Orleānā pulcējušies 22 000 cilvēku, ziņo LETA/AFP.

“Charlie Hebdo” karikatūrists: Mēs vemjam uz saviem “jaunajiem draugiem”

Tikmēr pazīstamais nīderlandiešu karikatūrists Bernards Holtrops, kas strādā franču satīriskā žurnāla “Charlie Hebdo” labā, izsmējis “jaunos draugus”, kas pēkšņi uzradušies pēc islāma ekstrēmistu sarīkotā slaktiņa.

“Mums ir daudz jaunu draugu, piemēram, pāvests, karaliene Elizabete un [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins. Tas manī patiesi izsauc smieklus,” kreisi orientētajam nīderlandiešu laikrakstam “Volkskrant” sacījis Holtrops, kas publicējas ar pseidonīmu “Vilems”.

Arī Francijas Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna “bija iepriecināta, kad islāmisti sāka šaut,” piebildis 73 gadus vecais karikatūrists, kurš jau ilgi mīt Parīzē un kura zīmējumus bieži publicē arī kresi orientētais franču laikraksts “Liberation”.

“Mēs vemjam uz visiem šiem ļaudīm, kas pēkšņi saka, ka ir mūsu draugi,” uzsvēris Holtrops. “Viņi nekad nav redzējuši “Charlie Hebdo”.”

“Pirms dažiem gadiem tūkstošiem cilvēku Pakistānā izgāja ielās, lai protestētu pret “Charlie Hebdo”. Viņi nezināja, kas tas ir. Tagad ir pretējais, taču, ja cilvēki protestē, lai aizstāvētu vārda brīvību, protams, tas ir labi,” norādījis mākslinieks.

Pats “Vilems” par trešdienas slaktiņu “Charlie Hebdo” redakcijā un par savu kolēģu nāvi uzzināja, kad atradās vilcienā. “Es nekad neeju uz redkolēģijas sēdēm, jo man tās nepatīk. Domāju, ka tas man glāba dzīvību,” intervijā atzinis karikatūrists.

Viņš arī uzsvēris, ka “Charlie Hebdo” jāturpina iznākt, jo pretējā gadījumā islāmisti “būs uzvarējuši”.

(papildināta no sākuma)