Tiesa noraida “Par dzīvību” organizatoru prasību pret žurnālu “Ir”

Tiesa konstatē, ka “Ir” raksts nesatur ziņas, kas aizskar prasītāju godu un cieņu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa trešdien noraidīja kustības “Par dzīvību” organizatoru prasību pret žurnāla “Ir” izdevēju a/s “Cits medijs”, galveno redaktori Nelliju Ločmeli un autori Lāsmu Rozenfeldi par goda un cieņas aizskaršanu “Ir” publikācijā “Ieņemšanas brīdis Saeimā“.

“Uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, novērtējusi iesniegtos pierādījumus lietā, tiesa secina, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma pilnīgi,” teikts Rīgas centra rjona tiesneses Mairas Griķes pasludinātajā spriedumā. Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kustības “Par dzīvību” organizatori – Jāņa Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība ar tās priekšsēdētāju Juri Putriņu priekšgalā, Latvijas Ordeņu brālības valdes priekšsēdētājs Jānis Rožkalns, biedrības „Krīzes grūtniecības centrs” valdes locekle Judīte Briede-Jureviča un Natālija Magazeina, kas vīdēja kā atslēgas persona tā sauktajā pretabortu kampaņā, pirms diviem gadiem vērsās tiesā pret “Ir”, prasot atsaukt žurnāla publikāciju un kompensēt morālo kaitējumu. Taču 2013.gada oktobrī viens no prasītājiem – Jāņa Čakstes fonds – savu prasību atsauca, bet pārējie uzturēja. 

Prasība saistīta ar 2012.gada oktobrī publicētu žurnālistes Lāsmas Rozenfeldes rakstu, kas stāstīja par Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas iniciēto konferenci “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”. Prasītāji uzskatīja, ka rakstā vairākkārtīgi tikuši apmeloti “Par dzīvību” organizatori un kampaņas laikā organizētās Saeimas konferences dalībnieki.

Prasības pieteicēji pauda, ka žurnāls “Ir” klaji vērsies pret tradicionālām vērtībām un organizācijām, diskriminējot atšķirīgi domājošus cilvēkus pēc viņu ideoloģiskās pārliecības. “Minētajā publikācijā melīgi apgalvots, ka kustību “Par dzīvību” finansē “starptautiska katoļu” organizācija “Human Life International”. Patiesībā kampaņas finansējums un rīkošana tiek nodrošināta ar Latvijas vietējo nevalstisko organizāciju biedru brīvprātīgiem ziedojumiem sadarbībā ar daudziem sabiedrībā zināmiem labas gribas cilvēkiem,” apgalvo kustības pārstāvji. Tiesā tika lūgts atsaukt visu strīdīgo rakstu.

Žurnāls “Ir” prasību pilnībā noraidīja kā nepamatotu, jo “būtībā tās iesniedzēji ir sašutuši par to, ka abortu jautājumā pastāv viedokļu sadursme un žurnāla rakstā tā uzskatāmi parādīta, uzklausot visas iesaistītās puses,” situāciju komentēja žurnāla galvenā redaktore Nellija Ločmele.

“Tiesa secina, ka apstrīdētā rakstā norādītie apgalvojumi nav atzīstami par tādiem, kas aizskar kādu no prasītājiem lietā, turklāt tajā nav arī tādu ziņu vai pat viedokļu, kas būtu vērtējami kā prasītāju tiesību, tai skaitā godu un cieņu aizskaroši,” rakstīts 7.janvārī pasludinātajā spriedumā. Tiesa arī uzsvērusi, ka Satversme nosaka ikvienam tiesības uz vārda brīvību, ko paredz arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

Tā kā nav konstatēts tiesību aizskārums, noraidīta arī prasība pēc atlīdzības, ko iesniedzēji bija aplēsuši 3200 latu jeb 4553 eiro vērtībā. Prasība ir noraidīta, līdz ar to tiesa uzdevusi no prasītājiem par labu atbildētājam piedzīt arī 860 eiro advokāta izdevumus.

“Prasības noraidīšana tiesā ir likumsakarīga, jo mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā vārda brīvību aizsargā likums. Žēl, ka tiesas laiks un nodokļu maksātāju nauda ir  jātērē elementāras patiesības konstatēšanai. Šāda prasība vairāk iederētos viduslaiku inkvizīcijas tiesā, kas dedzināja “nepareizi” domājošos ķecerus. Par laimi, mēs dzīvojam 21.gadsimta Eiropā – ceru, ka šis tiesas lēmums to atgādinās arī prasītājiem,” spriedumu komentēja Ločmele.

Saskaņā ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” fiziskām un juridiskām personām ir tiesības “pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās ziņas, ja tās neatbilst patiesībai”. Taču apstrīdētais raksts nesatur par organizatoriem publicētas nepatiesas ziņas, tātad nevar aizskart viņu godu un cieņu, skaidroja Ločmele. Proti, analītiskais raksts sniedz patiesu priekšstatu par viedokļu sadursmi abortu jautājumā un dod vārdu dažādām iesaistītajām pusēm, tajā skaitā rakstā izvērsti atspoguļots  arī organizatoru pārstāvētās kampaņas “Par dzīvību” viedoklis pret abortiem.

Šī ir jau otrā tiesvedība par goda un cieņas aizskaršanu, kurā tiesa noraida prasību pret žurnālu “Ir”.  Iepriekš tiesa jau noraidīja Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) prasību saistībā ar 2012.gada septembrī publicētu komentāru „Dinozauru dumpis”. Rakstā komentētājs Aivars Ozoliņš pauda viedokli, ka valdības krīze būtu izdevīga „Saskaņas centram, kas Ušakova kleptokrātu Rīgas domi pirms pašvaldību vēlēšanām arvien vairāk pozicionē kā alternatīvu valsts valdībai”. Rīgas mēru aizskāra vārds „kleptokrātija”, taču tiesa apstiprināja žurnālista tiesības uz vārda brīvību. Šajā lietā žurnāls “Ir” uzvarējis jau divās tiesu instancēs.

Vēl divas citas prasības pret žurnālu “Ir”, kuras iesniegtas pirms diviem gadiem, joprojām nav izskatītas pirmajā instancē.

Janvāra vidū Rīgas centra rajona tiesai jāskata bijušā maksātnespējas administratora un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Lūša (Nacionālā apvienība) prasība atsaukt žurnālistes Anitas Braunas jautājumu intervijā ar Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības Raivi Dzintaru 2012.gadā. Lūsis prasa atsaukt jautājumā ietverto teikumu “Ir daudz faktu, kas liecina, ka viņš ir iesaistīts negodīgā [maksātnespējas kooperatīvu] biznesā”, atvainoties, kā arī samaksāt kaitējuma atlīdzību – vienu latu – un atlīdzināt arī tiesāšanās izdevumus.

Rīgas centra rajona tiesā joprojām nav izskatīta arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasība pret “Ir” saistībā ar 2012.gadā publicēto žurnālistes Indras Sprances rakstu „Maksātnespējas ķēķis”, kurā atklātas nopietnas problēmas maksātnespējas procesos. Sprūds prasa atsaukt vairākus raksta fragmentus, atvainoties un kompensēt morālo kaitējumu. Kompensācijas apjomu Sprūds sākotnēji bija aplēsis 16 150 latu apmērā, bet pērn šo summu palielināja līdz 35 879 eiro.

Žurnāls “Ir” kā Lūša, tā Sprūda prasību uzskata par pilnīgi nepamatotu un noraidāmu.