Elektrības tirgus – Latvijā iedzīvotāju ieradumi nemainās

Elektrības tirgotāju izvēles dati vēlreiz apliecina gadiem nemainīgu iedzīvotāju lojalitātes un ieradumu tendenci

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 1.janvāra Latvijā ir noslēdzies elektrības tirgus atvēršanas sagatavošanās process un „viens elektrības piedāvājums visiem patērētājiem” ir beidzis pastāvēt.

Sagatavošanās posms līdz tirgus atvēršanai ir unikāla situācija, kas vērtējama divos aspektos – cik no mājsaimniecībām ir izvēlējušās tieši tām sagatavoto un nosūtīto piedāvājumu un cik, izvērtējot visu tirgotāju piedāvājumus, ir pieņēmušas lēmumu tirgotāju mainīt. A/s „Sadales tīkls” dati par Latvijas iedzīvotāju rīcību apliecina, ka tie atbilst Igaunijas, Somijas un citu attīstītu Eiropas valstu pieredzei, atverot elektrības tirgu. Ar šādu iedzīvotāju aktivitātes tendenci un tirgotāju mārketinga aktivitātēm var prognozēt, ka 2015.gadā elektrības tirgotāju varētu nomainīt vismaz 6% mājsaimniecību, kas atbilst Igaunijas un Somijas iedzīvotāju aktivitātei.

Vēlos uzsvērt un atgādināt, ka ar 2015.gada 1.janvāri piedāvājumu izvēle nebeidzas. Iedzīvotājiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav izvēlējušies savu elektroenerģijas tirgotāju un piedāvājumu, nav jāsatraucas – elektroenerģija tiks piegādāta un izvēlēties tirgotāju turpmāk varēs jebkurā brīdī, savu izvēli apstiprinot līdz mēneša 15.datumam.

Oficiāli par tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 2015.gada 1.janvāra tika paziņots 23.oktobrī – neilgi pēc Saeimas apstiprinātā kompensācijas mehānisma maznodrošinātām un trūcīgām personām un daudzbērnu ģimenēm. Laikā līdz 15.decembrim lēmumu par tirgotāja maiņu saskaņā ar a/s „Sadales tīkls” datiem ir pieņēmušas 4069 jeb 0,5% mājsaimniecību, apliecinot Igaunijas un Somijas tendenci.

Pašreizējie piedāvājumu izvēles dati faktiski ir unikāla situācija, kāda var pastāvēt jebkurā nozarē, kas pāriet no „viena piedāvājuma visiem” uz brīvā tirgus apstākļiem ar vairākiem tirgotājiem, un tie parasti ir pāris mēnešu, kuros sāk vispār veidoties konkurences apstākļi. Elektrības jomā tas bija kā gatavības, zināšanu un lojalitātes tests visiem iesaistītājiem – gan vēsturiskajam, gan jaunajiem tirgotājiem, gan „Sadales tīklam” kā procesa tehniskajam nodrošinātājam, gan iedzīvotājiem un pat likumdevējam. Jāsecina, ka esam to izpildījuši mierīgā un klientiem draudzīgā veidā!

Latvija daudz īsākos termiņos ir paspējusi sasniegt tādus pašus rādītājus kā Igaunija un citas Eiropas valstis, kurās tika atvērts elektroenerģijas tirgus, – bez pārmērīgām rindām klientu apkalpošanas centros. Turklāt iedzīvotāji bijuši aktīvāki nekā juridiskās personas.

Latvijā iedzīvotāju ieradumi nemainās

Elektrības tirgus atvēršanas procesu un iedzīvotāju aktivitāti var salīdzināt jau ar reiz pieredzētu izvēles situāciju – Latvijas telekomunikāciju nozari 2006.gadā, kad iedzīvotājiem tika nodrošināta iespēja mainīt mobilo sakaru operatoru, saglabājot telefona numuru. Pirmo trīs mēnešu laikā mobilo operatoru mainīja 0,5% no aptuveni 1,8 milj. šo sakaru lietotāju. Absolūtos skaitļos – ap 3,3 tūkstošiem klientu mēnesī jeb 10 tūkstošiem triju mēnešu periodā.

Nākamais piemērs ir 2007.gads, kad tika atvērts elektrības tirgus juridiskajām personām. To aktivitāte bija daudz zemāka nekā fizisko personu aktivitāte patlaban, kad tiek atvērts elektrības tirgus mājsaimniecībām. 2013.gadā elektrību brīvajā tirgū pirka jau 24833 juridiskie klienti. Līdz ar to bažas par konkurences trūkumu brīvajā elektroenerģijas tirgū nav piepildījušās – tagad elektrību brīvajā tirgū aktīvi tirgo 12 tirgotāji, no kuriem četri apkalpo tieši mājsaimniecības.

Nenovērtējiet elektrības cenu ietaupījumu par zemu!

Viens no faktoriem, kas mudina iedzīvotājus interesēties par tirgotāju piedāvājumiem un izvēlēties, ir elektrības patēriņa mēneša apjoms, kuram atbilstoši veidojas arī cena. Jo lielāks ir elektrības patēriņš un līdz ar to arī mēneša maksa, jo lielāka motivācija interesēties par tirgotāju piedāvājumiem un izvēlēties atbilstošāko. Tām mājsaimniecībām, kas izvēlējās mainīt tirgotāju, vidējais patēriņš bija virs 260 kWh mēnesī.

Es aicinu visus iedzīvotājus rūpīgi iedziļināties tirgotāju piedāvājumos un līgumu nosacījumos. Lai arī sākotnēji var veidoties priekšstats, ka būtiski ietaupīt nav iespējams, mūsu aprēķini rāda, ka, izvēloties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, ietaupījums var būt ģimenes budžetam nozīmīgs. Iedzīvotājiem būtu jāpievērš uzmanība arī tādām komponentēm, kā līguma termiņam un tā laušanas maksai, kā arī iespējamai abonēšanas maksai un norēķinu veidam (papīra rēķins, kas atsūtīts pa pastu un apmaksāts bankā vai pasta nodaļā, būs dārgāks nekā, ja rēķinu saņemsiet un apmaksāsiet elektroniski).

Jāuzsver, ka 79% iedzīvotāju patēriņš nepārsniedz 200 kWh mēnesī. Līdz ar to šai iedzīvotāju daļai elektrības cena 2015.gadā būtiski nepieaugs. Atkarībā no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma tas būs no 4,69 eiro (pie patēriņa 100 kWh) vai no 5,88 eiro mēnesī (pie patēriņa 200 kWh).

Turpmāk tikai un vienīgi tirgotāju mārketinga aktivitātes un cīņa par klientiem un tirgus daļu noteiks to, cik klientu būs vienam vai otram tirgotājam, savukārt iedzīvotājiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai aprastu ar jauno tirgus situāciju elektroenerģijas jomā, izprastu atvērtā tirgus principus un tirgotāju piedāvājumus.

120 tūkstošiem mājsaimniecību elektrības cena nemainīsies

Lai atbalstītu sociāli mazaizsargātās sabiedrības grupas, likumdošanā ir paredzēts finansiāls atbalsts daudzbērnu ģimenēm, kuras no 1.janvāra katru mēnesi 300 kWh var iegādāties par 2014.gada „Starta tarifa” elektrības cenu. Savukārt trūcīgām un maznodrošinātām personām tiek saglabāta iespēja katru mēnesi iegādāties 100 kWh par minēto tarifu.

2015.gadā valsts noteikto atbalstu īstenos a/s „Latvenergo”. Turpmāk valsts sludinās iepirkumu elektrības tirgotājiem par iespēju nodrošināt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem.

Autors ir a/s „Sadales tīkls” valdes loceklis