„Deutsche Welle” komentētājs kritizē Itālijas prezidentūru un slavē Baltijas valstis
Eiropas dienvidu valstīm, piemēram, Itālijai, kura nupat beigusi savu prezidentūru Eiropas Savienībā (ES), un Grieķijai, kur janvārī notiks parlamenta ārkārtas vēlēšanas, jāmācās no Eiropas mazajām ziemeļu valstīm – Latvijas, kas tagad sāk savu prezidentūru ES, un Lietuvas, kura šogad pievienojusies eirozonai, uzskata „Deutsche Welle” komentētājs Kristofs Haselbahs.
Eiropas mazās ziemeļu valstis savas ekonomikas spējušas sakārtot, ievērojot stingru budžeta konsolidācijas politiku, norāda komentētājs.
Citāda attieksme un situācija ir slavenajās dienvidu valstīs. Haselbahs uzskata, ka Itālija savas prezidēšanas sešos mēnešos ekonomikas politikā palikusi prātā vispirms ar bezdarbību un atbildības novelšanu uz citu pleciem. Sociāldemokrāta Mateo Renci valdība nav spējusi veikt nevienu strukturālo reformu. Tā vietā Itālija vainoja Vāciju un citas ES valstis, kas vēlas panākt ekonomikas stabilitāti, ka tās ar savu stingro budžeta ekonomiju žņaudz Eiropas ekonomiku.
Kā zināms, patlaban gan Itālija, gan Grieķija ir lielākās parādnieces ES.
Pavisam citāds noskaņojums, pēc komentētāja domām, valda Eiropas ziemeļos. Divas no Baltijas valstīm – Lietuva ar pievienošanos eirozonai 2015.gada 1.janvārī un Latvija ar prezidentūras sākumu ES – šogad nokļuvušas visu Eiropas mediju pirmajā lappusēs. Kopā ar Igauniju visas trīs Baltijas valstis tagad ir pievienojušās eirozonai, turklāt tas noticis laikā, kad daudzi lielo valstu parādu dēļ cenšas norakstīt Eiropas valūtas savienību, raksta Haselbahs.
Viņš uzsver, ka Baltijas valstu pievienošanās eirozonai bijusi iespējama tikai labu ekonomisko rādītāju un stingras budžeta politikas dēļ. „Eiro Baltijas valstīs nenokrita no gaisa – pirms tam notika stingra konsolidācijas politika, kas tika īstenota pašu spēkiem, bez ES finanšu palīdzības. Šodien šo triju valstu ekonomika ir veselīgāka nekā pirms krīzes. Upuri bija tā vērti,” raksta komentētājs.
Viņš norāda, ka Latvija savas ES prezidentūras laikam par galveno uzdevumu izvirzījusi Eiropas ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Atšķirībā no Itālijas, Latvija uzsvaru liek uz konkurētspējas attīstīšanu.
Kā norāda komentētājs, Itālijas, Grieķijas un pat Francijas gadījumā rodas iespaids, ka šīs valstis jebkuras pat vismazākās rekomendācijas no ārpuses, vai runa būtu par budžeta disciplīnu, vai strukturālām reformām un konkurences pieauguma veicināšanu, uzskata par nevajadzīgu un pārmērīgu iejaukšanos. Turklāt īpaši tracinoši šo valstu politiķiem esot Vācijas aizrādījumi.
Savukārt ziemeļvalstis, pēc autoram domām, ir pārāk mazas, lai tās varētu uzskatīt, ka tās vēlas dominēt Eiropā. Tās ir pilnībā pašpietiekamas un tieši tāpēc tik svarīgas Eiropai, uzskata komentētājs.
Komentāri (18)
traductrice 05.01.2015. 10.26
ES ir kā raibs deķis, un katram reģionam ir savas problēmas. Mēs savā reģionā cenšamies neredzēt bēgļu straumes no Āfrikas un ceram, ka tās līdz mums neatnāks un nekādā veidā netraucēs dzīvot un attīstīties. Tieši tāpat dienvidi negrib redzēt mūsu problēmas ar mūsu kaimiņu. Ja skatās šādā griezumā, viss ir līdzsvarā.
Mums – Baltijas reģionam – ir jāsaprot, ka mums ir jāveido kopīga politiskā un saimnieciskā telpa, nevis jākonkurē, kam pirmajam būs terminālis, kam būs labākas vai sliktākas attiecības ar “kaimiņu”.
Mums – Baltijas reģionam – ir milzīgas priekšrocības. Mēs esam mentāli tuvāki skandināviem un vāciešiem. Kopā ar Poliju mēs esam milzīga teritorija pretstatā dienvidiem. Un mēs visi kopā varam būt un noteikti arī būsim ekonomikas dzinējspēks Eiropā.
Ja vien būsim vienoti. Kā teicis Rainis “ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu”.
1
v_rostins > traductrice 05.01.2015. 13.44
traductrice
Mēs savā reģionā cenšamies neredzēt bēgļu straumes no Āfrikas
________________
Viņi paši neapzinās melno interventu briesmas, jo pretējā gadījumā tie visi ar norautiem pautiem un iededzinātām zīmēm pierē tiktu izmesti Āfrikas krastā.
0
traductrice 05.01.2015. 10.26
ES ir kā raibs deķis, un katram reģionam ir savas problēmas. Mēs savā reģionā cenšamies neredzēt bēgļu straumes no Āfrikas un ceram, ka tās līdz mums neatnāks un nekādā veidā netraucēs dzīvot un attīstīties. Tieši tāpat dienvidi negrib redzēt mūsu problēmas ar mūsu kaimiņu. Ja skatās šādā griezumā, viss ir līdzsvarā.
Mums – Baltijas reģionam – ir jāsaprot, ka mums ir jāveido kopīga politiskā un saimnieciskā telpa, nevis jākonkurē, kam pirmajam būs terminālis, kam būs labākas vai sliktākas attiecības ar “kaimiņu”.
Mums – Baltijas reģionam – ir milzīgas priekšrocības. Mēs esam mentāli tuvāki skandināviem un vāciešiem. Kopā ar Poliju mēs esam milzīga teritorija pretstatā dienvidiem. Un mēs visi kopā varam būt un noteikti arī būsim ekonomikas dzinējspēks Eiropā.
Ja vien būsim vienoti. Kā teicis Rainis “ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu”.
1
v_rostins > traductrice 05.01.2015. 13.44
traductrice
Mēs savā reģionā cenšamies neredzēt bēgļu straumes no Āfrikas
________________
Viņi paši neapzinās melno interventu briesmas, jo pretējā gadījumā tie visi ar norautiem pautiem un iededzinātām zīmēm pierē tiktu izmesti Āfrikas krastā.
0
gustaps 05.01.2015. 13.05
> Skaistule
Bet risinājums taču tik acīmredzams – robežas ciet! Psrs laikos nekāda emigrācija neapdraudēja latviešu vēlmi celt komunismu. Arī tagad, nesapinoties ar ES, desmitiem tūkstošu jaunu un enerģisku cilvēku celtu Savu Latviju. Ar Latvijas algām, protams – jo kurš dos citādas. Un Latvija, protams, zeltu.
Desmitiem tūkstošu jaunu un enerģisku cilvēku no Latvijas ir dota iespēja pelnīt lielo piķi. Tas ir OK, bet nebeidz pārsteigt gribētāji piečurāt avotu, no kā dzer.
Par naudas trūkumu sūdzas visi. Par prāta trūkumu nesūdzas neviens. Bet trūkst taču acīmredzami.
4
+2
-3
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
@Ēriks > gustaps 05.01.2015. 13.19
Vai tad nav citu risinājumu?Piemēram – mēģināt vienmērīgi attīstīt visas teritorijas.Kaut vai pēc principa – atpalikušāka lauksaimniecība – lielāki platību tiešmaksājumi.Vai lielāki kohēzijas fondi līdzekļu pārdalīšanai pa Eiropu.
0
gustaps > gustaps 05.01.2015. 13.42
> Ēriks
“lielāki kohēzijas fondi līdzekļu pārdalīšanai” – Europa nedod naudu kādam ārpus ES. Un ES noteikums ir: gribi naudu – atver robežas. Gribi robežas – iztiec ar savu naudu. Izvēle izdarīta.
Ir jau bagātajā Europā arī balsis par imigrācija ierobežošanu. Nelaist diedelniekus pie savas bļodas. Nebūtu valdībai jāpārmet – nebūtu emigrējušo tūkstošu. Tas būtu risinājums?
0
Ēriks > gustaps 05.01.2015. 13.54
Neteicu neko par pārdali ārpus ES.Kaut gan mērķtiecīga palīdzība Āfrikai,lai tur iemācītos normāli dzīvot un iztikt uz vietas,būtu ļoti nepieciešama.
Eiropā atvērtas robežas,tas ir labi -slikti ir tas,ka te tāda ekonomiska nevienlīdzība,kas rada lielu ekonomisko migrāciju.Kur bagāto valstu investīcijas,lai cilvēki paliktu un strādātu uz vietas?
0
Skaistule > gustaps 05.01.2015. 14.00
Ar savu komentāru biju domājusi, lūk, ko: mēs savus pienākumus zinām. Bet bez norādēm par nodokļiem “augšas” savus pienākumus zin? Valsts ir nesakārtota līdz bezjēdzībai. Vai kādiem no tiem – tur, interesē Latvija kā valsts? Vai viņiem ir rūpe par tautu? Vai kādam no viņiem rūp Latvijas liktenis. Pat neievēlēta persona iešmugulējas saeimā un, pat, ieņēmusi svarīgu posteni! Vai tas ir normāli, kas notiek mūsu mazajā Latvijā. Mūsu ir tik maz, ka ne4sakārtot nevar, ja tikai ir gribēšana un vēlēšanās. Domāju, ka patieso izbraukušo skaits tiek rūpīgi slēpts un augšas ir izmisumā, kur ņemt naudu, ko iešķiebt sev.
0