Medijs: Ukrainā meklētajam Kurčenko bijuši noguldījumi Latvijas bankā (papild.)

Vienai no amatpersonām, kuru skar sankcijas, Latvijā iesaldēti “daži simti tūkstoši eiro”

Latvijas “melnajā sarakstā” iekļautais un dažu gadu laikā pie varas un bagātības tikušais Ukrainas uzņēmējs Sergejs Kurčenko, iespējams, ir tā persona, par kuru Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komiteja (FKTK) paziņoja –  no visām ES sankciju sarakstā iekļautajām personām Latvijas bankās noguldījumi bijuši tikai vienai – dažu simtu tūkstošu eiro apmērā.

Kurčenko, kā vēsta portāls “Delfi”, tagad izsludināts starptautiskā meklēšanā un viņa īpašumi Eiropā un varbūt arī Latvijā ir iesaldēti.

“Delfi” rīcībā ir informācija, ka Kurčenko līdzekļi varēja būt noguldīti Latvijas bankā ABLV. Par to raksta arī Ukrainas laikraksts “Zerkolo Nedeli”, vēstot, ka virknei viņa ārzonas kompāniju bija konti Latvijas bankā ABLV.

Tiesa, pati banka “Delfiem” līdz otrdienas vakaram nav sniegusi atbildi, vai šī informācija atbilst patiesībai.

Arī Vācijā sākta izmeklēšana par iespējamu naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas Kurčenko īpašumos šajās valstīs.

Kurčenko turība tiek lēsta 2,4 miljardu eiro apmērā. Ukrainas tiesībsargājošās iestādes Kurčenko tur aizdomās par kopumā 10 miljardu Ukrainas grivnu (ap 640 miljonu eiro) piesavināšanos. Viņa atrašanās nav zināma, bet tiek pieļauts, ka Kurčenko uzturas Maskavā.

FKTK: vienai no meklētajām personām Latvijā iesaldēti daži simti tūkstoši

Apkopojot no bankām un finanšu iestādēm saņemto informāciju par aktīvu iesaldēšanu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautajām bijušajām Ukrainas un Krievijas amatpersonām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatējusi, ka kopējā Latvijas bankās iesaldētā summa sasniedz dažus simtus tūkstošus eiro, ziņo LETA.

ES sankciju sarakstos kopā ir iekļauta 51 amatpersona, no kurām Latvijas banku klients bija tikai viena persona.

FKTK secina, ka šīs finanšu sankcijas nav atstājušas nekādu būtisku ietekmi uz banku sektora finanšu rādītājiem vai kopējo noguldījumu apjomu. Nobloķētās summas apmērs arī liecina, ka Latvija nav vieta, kur lielos apmēros naudu glabātu politisko aprindu pārstāvji no Austrumiem, norāda regulators. Daļa Latvijas banku sektora darbojas kā reģionālais finanšu centrs, kas orientējas uz starptautiskas naudas plūsmas apkalpošanu.

Marta sākumā ES panāca vienošanos par starptautisko sankciju ieviešanu pret 18 bijušajām Ukrainas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu izsaimniekošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem. To vidū ir bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Viktors Pšonka. Sarakstā iekļauti Janukoviča dēli – uzņēmējs Aleksandrs Janukovičs un bijušais parlamenta deputāts Viktors Janukovičs. 

Pēc tam marta vidū ES ārlietu ministri vienojās par starptautisko finanšu sankciju ieviešanu pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

ES sankcijas ieviestas pret patvaļīgi iecelto Krimas premjerministru Sergeju Aksjonovu, Krimas parlamenta spīkeru Vladimiru Konstantinovu, Krimas pirmo vicepremjeru Rustamu Temirgalijevu, bijušo Ukrainas jūras spēku komandieri Denisu Berezovski, kurš pārgājis prokrieviskās Krimas administrācijas pusē, mītiņā “ievēlēto” Sevastopoles mēru Alekseju Čaliju, Krimas Drošības dienesta priekšnieku Pjotru Zimu, Krimas parlamenta spīkera padomdevēju un vienu no galvenajiem 16.marta referenduma organizatoriem Juriju Žerebcovu, Krimas Augstākās radas vicespīkeru Sergeju Cekovu, Krievijas Federācijas padomes Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Viktoru Ozerovu, Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmo vietnieku Vladimiru Džabarovu.

Sankcijas ieviestas arī pret Krievijas Federācijas padomes Konstitucionālo tiesību komitejas priekšsēdētāju Andreju Klišasu, Krievijas Federācijas padomes locekli Nikolaju Rižkovu, Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieku Jevgēņiju Bušminu, Krievijas Federācijas padomes locekli Aleksandru Totonovu, Parlamentāro jautājumu komitejas priekšsēdētāja pirmo vietnieku Oļegu Panteļejevu, Krievijas parlamenta deputātu Sergeju Mironovu, Valsts domes spīkera vietnieku Sergeju Žeļezņaku, Valsts domes Neatkarīgo valstu savienības komitejas priekšsēdētāju Leonīdu Slucki, Melnās jūras flotes komandieri viceadmirāli Aleksandru Vitko, Krievijas Rietumu militārā apgabala komandieri Anatoliju Sidorovu, Krievijas Dienvidu militārā apgabala komandieri Aleksandru Galkinu.

Dažas dienas vēlāk ES dalībvalstu vadītāji vienojās pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, līdz ar to sankciju sarakstu papildināja Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, Krievijas prezidenta Putina padomnieks Sergejs Glazjevs, Krievijas parlamenta abu palātu spīkeri Valentīna Matvijenko un Sergejs Nariškins, oficiālās ziņu aģentūras “Rossija Segodnja” vadītājs Dmitrijs Kiseļovs, Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieki Aleksandrs Nosatovs un Valērijs Kuļikovs, Putina palīgs Vladislavs Surkovs, Krimas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Mihails Mališevs, Sevastopoles vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Valērijs Medvedevs, Krimā dislocētā Krievijas kontingenta komandieris ģenerālleitnants Igors Turčeņuks un Krievijas Valsts domes deputāte Jeļena Mizuļina.

FKTK jau iepriekš informēja, ka regulatoram nav tiesības atklāt, kurām amatpersonām ir konti Latvijas bankās, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu klientu dati ir neizpaužamās ziņas.