Kruks: NEPLP lēmums par Radio valdes locekļiem jāpieņem caurskatāmā procesā

NEPLP nolēmusi Latvijas Radio valdes locekļu konkursa dalībnieku vārdus nepubliskot, noslēpumu atstājot līdz pēdējai kārtai, un arī tad sabiedrība varēs uzzināt vārdus, ja visi dalībnieki akceptēs atklātību

Nacionālajai elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomei (NEPLP) lēmums konkursā par Latvijas Radio valdes locekļiem jāpieņem caurskatāmā procesā, lai nerastos šaubas par labāko kandidātu izvēli, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks. Viņaprāt, tā nav laba prakse slēpt sabiedriskā medija konkursa dalībnieku vārdus, jo sabiedrībai jābūt iespējām sekot līdzi procesiem. Izņēmumu šajā gadījumā pieļauj Sabiedrības par atklātību „Delna” vadītājs, jo dažkārt pārāk liela atklātība varot kaitēt kandidātiem.

Ir.lv jau rakstīja, ka NEPLP nolēmusi kandidātu vārdus Latvijas Radio valdes locekļu konkursa gaitā publiski neizpaust. To darīs tikai tad, ja visi seši pēdējās – trešās – konkursa kārtas kandidāti izteiks savu piekrišanu. NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants šādu rīcību, izraugoties sabiedriskā medija valdi, skaidroja ar rūgto pieredzi no iepriekšējā LTV valdes konkursa, „kad dažiem publiski izziņotajiem konkursa finālistiem, kuri valdē tomēr netika, vēlāk bija nepatīkamas pārrunas ar viņu darba devējiem”.

Mediju eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks NEPLP lēmumu nepubliskot kandidātus nevērtē kā labu praksi un uzskata, ka sabiedrībai jābūt iespējām sekot līdzi procesiem sabiedriskajos medijos.

„Tas neko labu neliecina par mūsu publisko dzīvi, jo pēc lēmuma pieņemšanas jau būs par vēlu izteikt savas šaubas vai kritiku par valdes kandidātiem, kas īstenos Latvijas Radio ikdienas darbību,” Ir.lv teica Kruks. Viņš atzīst, ka arī ārvalstu mediju organizācijās prakse ir dažāda, taču šajā gadījumā Latvijā sabiedrībai vairs nebūs iespējas pārliecināties, vai tiešām izvēlēti labākie kandidāti.

„Pētījumi par pilsonisko sabiedrību rāda, ka mums ir ļoti elitāra [varas] sistēma. Šajā gadījumā arī tie, kuriem vajadzētu veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, darbojas pretējā virzienā,” uzskata Kruks, kurš trešdien sabiedrību iepazīstināja ar RSU veikto pētījumu “Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti”.

Viņš norāda arī uz NEPLP darbības iepriekšējo pieredzi, kas liecina, ka NEPLP komunikācija nav bijusi pilnīga, pieņemtie lēmumi ne vienmēr ir bijuši pietiekami pamatoti un izskaidroti sabiedrībai.

Sabiedrības par atklātību „Delna” direktors Gundars Jankovs Ir.lv uzsver, ka lēmuma pieņemšanai un kritērijiem par Latvijas Radio valdes locekļu izraudzīšanos ir jābūt pilnīgi skaidriem. Viņš šajā gadījumā pieļauj, ka varētu neatklāt konkursa kandidātu vārdus, jo atsevišķos gadījumos to publiskošana var kaitēt kandidātiem jau esošo darba saistību dēļ.

„Šajā gadījumā svarīgi, lai ir skaidrs izvēles process, lai nebūtu tā, ka amatā nonāk cilvēki, kuri pārstāv kādas šauras intereses,” stāsta Jankovs. Viņš uzsver, ka publiski zināmiem noteikti ir jābūt kandidātu vērtētājiem, lai nerastos šaubas, ka izvēlēti patiešām labākie iespējamie pretendenti.

NEPLP pārstāvji lēmumu nepubliskot kandidātus skaidro ar augstajām izvirzītajām prasībām, kā arī iepriekšējo pieredzi publiski izvēloties Latvijas Televīzijas valdi, kad daļa potenciālo pretendentu esot atteikušies kandidēt, sakarā ar esošajām darba attiecībām.

„Tas ir galvenais iemesls, jo iepriekšējās reizēs, izsludinot konkursu, par to no iespējamiem kandidātiem izskanēja arī pārmetumi padomei,” sarunā ar Ir.lv stāsta par radio jomu atbildīgais NEPLP loceklis Dainis Mjartāns. Viņam ir zināmi gadījumi, kad kandidātiem vēlāk bijušas problēmas ar darba devējiem.

Vaicāts par iespēju sabiedrībai pārliecināties par kandidātu atbilstību izvirzītajām augstajām prasībām, Mjartāns skaidro, ka konkursa pēdējai kārtai izvirzītais „fināla sešinieks” varētu tikt publiskots un šādā gadījumā notiks arī publiska tikšanās un izvaicāšana, kurā piedalīsies arī Latvijas Radio darbinieki. Tomēr tas būs iespējams tikai tad, ja publiskošanai piekritīs visi izvirzītie kandidāti, jo konkursa process paredz konfidencialitāti.

Vaicāts par kandidātu vērtētājiem, Mjartāns skaidro, ka lēmumu pieņems NEPLP, taču tiks piesaistīti arī eksperti – profesionāli vērtētāji, kuri būs publiski zināmi. Saskaņā ar NEPLP apstiprināto konkursa nolikumu, konkurss notiks trīs kārtās, kurās tiks vērtēta kandidātu izglītība, pieredze, personīgā motivācija un izpratne par sabiedrisko mediju darbu.

Mjartāns Ir.lv arī teica, ka pagaidām atklāt ekspertu vārdus nevar, to izdarīs pēc tam, kad ar viņiem būs noslēgts līgums, kas patlaban ir sagatavošanā.

Šonedēļ NEPLP atvēra pieteikumus uz valsts SIA „Latvijas Radio” valdes locekļu amatu konkursu un par derīgiem no iesniegtajiem 19 atzina 18 pieteikumus. Saskaņā ar konkursa nolikumu tiks izraudzīts LR valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis programmu attīstības jautājumos un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos. LR valde tiek iecelta uz trīs gadiem.