Putins: Pašreizējo situāciju Krievijā galvenokārt veicinājuši ārējie faktori

Krievijas prezidents aicina visā nevainot tikai Centrāl banku, bet vairāk prasīt no valdības

Pašreizējās situācijas izveidošanos Krievijā galvenokārt veicinājuši ārējie faktori, ceturtdien tradicionālajā preses konferencē paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Tajā pašā laikā Putins uzsvēra, ka Rietumu sankcijām, kas vērstas pret Maskavu, reaģējot uz agresiju pret Ukrainu, ir salīdzinoši neliela loma Krievijas ekonomikas problēmās, ziņo LETA.

Viņš izteicās, ka sankcijas veido 25 līdz 30% no pašreizējām tautsaimniecības problēmām. Galvenais jautājums šobrīd esot par to, kādā stāvoklī atrodas Krievijas ekonomika un nacionālā valūta, Putins norādīja.

Putins atzīst, ka Krievijai nāksies īstenot taupības pasākumus, tomēr Krievijas ekonomikas izaugsme esot neizbēgama. Viņaprāt, Krievijas ekonomika atgūsies pēc diviem gadiem.

Putins izteicās, ka Krievijai nav izdevies pietiekamā apmērā diversificēt savu ekonomiku. Tomēr ekonomika visnotaļ ir spējusi pielāgoties zemākām energoresursu cenām. Prezidents arī pauda cerību, ka rublis atgūs zaudētās pozīcijas.

Tāpat Putins uzsvēra, ka Krievijas valdība un centrālā banka “Bank Rossii” pašreizējā situācijā sper adekvātus soļus. “Uzskatu, ka gan Centrālā banka, gan valdība šodienas situācijā sper adekvātus soļus. Ir jautājumi gan valdībai, gan Centrālajai bankai par šo soļu savlaicīgumu un kvalitāti, tomēr kopumā pasākumi tiek īstenoti adekvāti un pareizajā virzienā,” paziņoja Putins.

Prezidents arī norādīja, ka “Bank Rossii” negatavojas neapdomīgi tērēt savas valūtas rezerves, šādu bankas stratēģiju nodēvējot par pareizu. “Var braukt virsū [“Bank Rossii” vadītājai Elvīrai] Nabibuļinai, bet kopumā centrālās bankas politika ir adekvāta,” paziņoja Putins.

Prezidents izteicās, ka neesot pareizi visu vainu par notiekošo uzvelt centrālajai bankai. Situācijas normalizēšanā aktīvāk jāstrādā arī valdībai, tāpat jātiekas ar ražotājiem un eksportētājiem.

Putins uzskata, ka aktīvi jāseko līdzi arī pārtikas produktu, degvielas un citu preču cenu izmaiņām. Pūliņiem situācijas stabilizēšanā jābūt kolektīviem un saprātīgiem, un koordinācijai jābūt savlaicīgai. “Ne tikai Centrālā banka atbild par situāciju valstī,” uzsvēra Putins.

Aizdomas par līdzdalību terorismā Čečenijas prokremliskajam līderim Ramzanam Kadirovam nedod tiesības izvērst pirmstiesas izrēķināšanos, ceturtdien preses konferencē Maskavā, atbildot uz telekanāla “Doždj” pārstāves Ksenijas Sobčakas jautājumu, sacīja Putins.

Ukrainas ziņu aģentūras UNIAN korespondents preses konferencē vaicāja par Krievijas armijas piedalīšanos Ukrainas konfliktā. Pēc šī jautājuma uzdošanas Putins pastāstīja par to, ka Krievija būtībā atrodas ienaidnieku ielenkumā.

Putins arī nespēja nošķirt opozīciju no nacionālnodevējiem. Atbildot uz izdevuma “Gazeta.ru” korespondentes Natālijas Gaļimovas jautājumu, prezidents izskaidroja jēdzienu “piektā kolonna”, kuru pirmo reizi publiski bija lietojis martā. “Piektā kolonna – tie ir cilvēki, kurus izmanto, kuri izpilda to, ko diktē kādas citas valsts intereses, un viņus izmanto kā instrumentus svešu politisku mērķu sasniegšanai,” paskaidroja Putins. Viņš norādīja, ka neizjūt atbildību par to, ka vārdi “piektā kolonna” un “nacionālnodevēji” pēdējā laikā kļuvuši ļoti izplatīti.

Kad Putinam uzdeva jautājumu par pils apvērsuma iespējām, viņš atbildēja, ka tādi Krievijā nav iespējami, jo Krievijā nav piļu, bet stabilitāte esot balstīta tautas atbalstā.

Saskaņā ar Kremļa izplatīto informāciju Putina tradicionālajā gandrīz četras stundas ilgušajā preses konferencē piedalījās vairāk nekā 1200 žurnālistu.

Mediji atzīmē, ka šoreiz Putins nav radījis iespaidu kā par pārliecinātu vadītāju, izskatījies saguris un bieži klepojis.