Svarīgi ir redzēt esošo, nevis iedomāto
Sākšu ar atrunu, ka ar Latgali neesmu saistīta īpašām saitēm nedz ģimenes, nedz izcelsmes līmenī. Esmu gan pabijusi Latgales lielākajās pilsētās, taču varētu teikt, ka drīzāk “izskrējusi tām cauri”, jo esmu tur bijusi žurnālista darba gaitās, kas parasti neļauj nesteidzīgi izbaudīt vietējo noskaņu. Toties gan tieši, gan pastarpināti zinu daudz patiešām krietnu ļaužu, kas cēlušies no Latgales un kurus ar to joprojām saista ģimenes saites.
Tā nu sanāk, ka par Latgali biežāk iedomājos pēdējā laikā, jo Latvijas sabiedriskajā sarunā tā nereti tiek minēta kā īpašs rūpju bērns. Ja tās salīdzinoši lēnākā tautsaimniecības attīstība nav nekas jauns un plaši iztirzāts ir jau kopš Latvijas brīvvalsts pirmssākumiem, tad tagad kara Ukrainā dēļ sabiedriskajā telpā tiek apzināti vai neapzināti vairotas aizdomas, ka latgaliešus dīda kāda īpaša atdalīšanās no Latvijas kāre un katrā Latgales iedzīvotājā slēpjas “mazā zaļā vīriņa” potenciāls. Ak, jā, un tad vēl tā balsu pirkšana un pārdošana vēlēšanās kā it kā Latgalei vien raksturīgā iezīme.
Tādējādi mēs vairs neesam tālu no brīža, kad daļa iedzīvotāju citviet Latvijā, kuriem nav tiešas saskarsmes ar Latgales ļaudīm un kas īpaši arī nepiepūla sevi ar pārlieku pasaules izzināšanu, noticēs aizdomām, ka tik tuvu pie Krievijas robežas dzīvojošajiem latgaliešiem patiesi nevar uzticēties. Un tad jau būs par vēlu jautāt, kam tas ir izdevīgi, ka paši savām rokām būsim demonizējuši vienu no Latvijas zvaigznāja trim zelta zvaigznēm.
Aizstāv savu valsti
Sekojot līdzi Latvijas plašsaziņas telpā sētajām bažām par Latgales iespējamo dumpīgumu un vēlēšanos izrauties no mātes Latvijas skavām, atcerējos Latvijas valsts pastāvēšanai nozīmīgāko notikumu nesenā pagātnē. Tā ir 2012.gada februāra tautas nobalsošana par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Toreiz Latviju pāršalca ziņa, ka, lūk, Latgalē lielāku atbalstu guvuši krievu valodas atbalstītāji – 55% pret 44%.
Tomēr aina nav tik viendabīga, jo atbalsts divām valsts valodām lielāks bija Daugavpilī, Rēzeknē, kā arī Dagdas, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas un Zilupes novados. Savukārt Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Ilūkstes, Kārsavas, Līvānu, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas un Viļānu novados vairākumā bija tie, kas balsoja par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un par Latvijas valsts turpmāku pastāvēšanu.
Protams, ka lielajās Latgales pilsētās ir kopumā lielāks iedzīvotāju skaits nekā novados. Taču, kādēļ mēs domājam, ka novadu ļaudis, kam aukstā un sniegotā februārī bija salīdzinājumā ar pilsētās dzīvojošajiem jāpārvar lielāki attālumi un šķēršļi, lai nonāktu līdz balsošanas vietām, divus gadus vēlāk ir tik stipri mainījuši savas domas, ka viņiem vienota un latviska Latvijas valsts vairs nav vajadzīga? No vietām, kur latviešu valodas aizstāvju bija vairāk, ir tādas, kur balsojums bija teju pusi uz pusi, taču ir arī Rugāji un Vārkava ar vairāk nekā 90% par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, Baltinava ar 88%, Līvāni ar 76% un Preiļi ar 71% atbalstu latviešu valodai.
Netēlosim muļķus un neizliksimies, ka toreizējā tautas nobalsošana bija par ko citu nekā Latvijas valsts pastāvēšanu. Tas bija balsojums par valsti, un liela daļa Latgales ļaužu toreiz cēlās valsts aizstāvībai par spīti saimnieciskām un citām grūtībām. Tādēļ ir ļoti netaisni apzinātas vai neapzinātas musināšanas apstākļos tagad visus Latgales iedzīvotājus “samest” vienā aizdomu katlā.
Arī 12.Saeimas vēlēšanu rezultāti šoruden nemaz nerāda tik neapšaubāmu “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības uzvaras gājienu Latgalē. Par “Saskaņu” Latgalē šoreiz nobalsojuši gandrīz par 20 tūkstošiem mazāk, un kopumā tā ieguvusi 39,54%, kamēr LKS 4,69%. Tātad vairāk nekā puse Latgales vēlētāju tomēr nav balsojuši par šīm partijām.
Eiropeiskākā Latvijas daļa
Ir vēl kāda tikai Latgalei raksturīga lieta, par ko no baznīcas un garīgās dzīves attālinājusies mūsdienu sabiedrība ikdienā nereti aizmirst. Tā ir iezīme, kuras dēļ Latgali varētu pat nodēvēt par Eiropā visvairāk iesakņojušos Latvijas daļu. Ja pārējiem Latvijas apgabaliem ir galvaspilsēta Rīga un tāda kā otra svarīgākā pilsēta Brisele, jo tur tiek pieņemti daudzi Latvijai būtiski lēmumi, tad Latgalei ir vēl viens īpašs atbalsta punkts Eiropā – Vatikāns ar tur mītošo Romas katoļu baznīcas galvu – pāvestu.
Kad pāvests Jānis Pāvils II 1993.gada septembrī apmeklēja Latviju, viņš neviesojās tikai Rīgā, bet apmeklēja arī Aglonu, kur baltās bazilikas pakājē viņu sagaidīja svētceļnieku jūra no visas Latvijas. Tādējādi Latgale var īpaši lepoties un izcelties starp pārējiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem ar Romas pāvesta vizīti.
Latvijas katoļu svētvieta Aglona atrodas ļoti dziļi Latgalē un samērā tuvu pie Krievijas robežas, tas ir arī tālākais šāda līmeņa katoļu centrs visā Ziemeļeiropā. Tā ir svarīga vieta visiem Latvijas katoļiem, taču jo īpaši nozīmīga Latgales ļaudīm, kam katoļticība ir ļāvusi cauri gadsimtiem saglabāt savu latviskumu un piederību Eiropas kultūrtelpai par spīti tās nodalīšanai no pārējiem latviešu apdzīvotiem apgabaliem, drukas aizliegumam, pārkrievošanas un pareizticības uztiepšanas mēģinājumiem.
Manā rīcībā nav precīzas statistikas par dažādām konfesijām piederīgo skaitu Latgalē, taču diezin vai kāds šaubās, ka Latgale ir Latvijas katoliskākais apgabals. Tie, kas vēlas kaut ko vairāk zināt par Latviju, tie jau zina, cik senas un skaistas ir katoļu baznīcas Latgalē un kādi lieli katoļu svētki norisinās Aglonā katru gadu augustā. Nav gan dzirdēts, ka Latgale būtu kāds īpašs pareizticīgo bastions un ka viņiem tur notiktu kaut kas līdzvērtīgs Aglonas svētkiem.
Tad nu atkal jājautā, kādēļ kaut domās pieļaujam iespēju, ka visi Latgales iedzīvotāji alkst pievienoties Krievijai, kurā nav tādas ticības brīvības kā Latvijā un kur Aglonai ar visiem katoļiem ne tuvu nebūtu tāda svara un nozīmes valsts līmenī, kā tas ir Latvijas brīvvalstī? Turklāt Aglonas svētvietas nozīmes un rituāla saglabāšanā noteikti ir ieinteresēti daudzi katoļi arī citviet Latvijā, kuri katru augustu dodas Aglonas virzienā. Vai viņi to varētu un gribētu darīt, ja Aglona nebūtu Latvijā? Neaizmirsīsim arī to, ka katoļu baznīca Latvijā ļoti skaidri un stingri iestājās par latviešu valodas un Latvijas valsts saglabāšanu tajā pašā 2012.gada tautas nobalsošanā.
Būsim gudrāki
Ja kāds tiešām grib kaut ko zināt un saprast par Latgali, tad meklētājiem “rakstos” ir pieejami ļoti daudzi un interesanti atklājumi. Tā ir mūsu pašu nolaidība un slinkums, ka tik maz zinām un interesējamies par savas valsts vēsturi un īstajiem iemesliem šodienas grūtībām. Tie, kas Latgales trūkumā vaino mūsdienu Latvijas valdību, laikam neko nav dzirdējuši kaut vai par Kārļa Skalbes “Mazajām piezīmēm”, kurās šī apgabala saimnieciskās grūtības aprakstītas pietiekami krāšņi. Tas vien, ka šis K.Skalbes darbs padomju laikos nebija plaši pieejams, nav nekāds attaisnojums, jo nu jau to var lasīt vismaz gadsimta ceturksni.
Izskatās, ka tie, kas savukārt šaubās par Latgales ļaužu pietiekamu latviskumu, nav neko dzirdējuši, ka Krievijas impērijas sastāvā, būdami atdalīti no pārējiem latviešiem un iekļauti Vitebskas guberņā, latgalieši sevi un savu valodas dialektu uzskatīja par īsti latvisko, kamēr Kurzemes un Vidzemes latviešus viņi dēvēja par Baltijas latviešiem jeb baltiešiem. Te aizraujošu lasāmvielu var rast latgaliešu Franča Trasuna un Franča Kempa darbos.
Un arī tiem, kam liekas, ka latgalieši nekad nav bijuši pietiekami uzticīgi Latvijas brīvvalsts idejai, noteikti ir paslīdējusi garām varonīgā un plašā nacionālās pretošanās kustības cīņa Latgalē Otrā pasaules kara izskaņā un vēl daudzus gadus pēc tam. Par ko gan citu šie cilvēki cīnījās un krita, ja ne par savu Latvijas valsti un tās brīvību. Protams, ka daudz kas ir mainījies Latgalē kopš tā laika, un tas noticis ar padomju varas iestāžu apzinātas politikas īstenošanu, taču diezin vai Latgale padomju verdzības pusgadsimtā ir pilnībā mainījusies.
Es godīgi atzīstos, ka arī pati esmu daudz ko jaunu par Latgali un tās vēstures līkločiem uzzinājusi tikai pēdējos gados, iedziļinoties Latvijas vēstures un kultūras krājumos. Nezināt nav nekāds negods, negods ir negribēt zināt un tādēļ vairot nepamatotus aizspriedumus. Vēl jo sāpīgāk un traģiskāk ir tas, ka nezināšanas vai negribēšanas dēļ mūsu sabiedrībā var veidoties vienotas Latvijas pastāvēšanai liktenīga plaisa.
Autore ir neatkarīgā žurnāliste
Komentāri (31)
markoni 10.12.2014. 16.37
Par ko gan citu šie cilvēki cīnījās un krita, ja ne par savu Latvijas valsti un tās brīvību.
=======
Īsts latvietis par to nekad nav šaubījies un nešaubās. Principā īsti latgalieši ir vēl stingrāki savā stājā cīņā pret ienaidnieku nekā leiši!
9
edge_indran > markoni 10.12.2014. 17.01
——-
Formētājs, ha, ha,ha. Čekisti jau uz šitā formējumu āķa daudzus bijušos Waffen SS un Jagerband cīnītājus, kas pēkšņi 1945.g. kļuva par nacionālajiem partizāņiem un Rietumnieku nometnē pārmetās – noķēra. Te pat nesen vienu filmiņu par īstenajiem latviešiem LCP un viņu izķeršanu uztaisīja:
“Jā, Zande bija spiegs, Zviedrijā savervēts, ar angļu slepenā dienesta gādību nosūtīts uz Latviju, lai vāktu ziņas un organizētu pretošanos padomju varai. Viņam 58. pants bija kā uz pieres uzrakstīts, simtprocentīgi atbilstošs.”
Cik tev uzvārdu? Saruna ar “angļu spiega” dēlu Pēteri Krilovu
http://www.la.lv/cik-tev-uzvardu-saruna-ar-anglu-spiega-delu-peteri-krilovu/4/
0
edge_indran > markoni 10.12.2014. 18.34
——-
“…Pieliec, vāciet, zemei ausi: / Velti ārdīji un lauzi, / Sliedes tīras, nav ne skrambas, / Atkal rūcot ripo tramvajs.” A.Čaks, 1944.
===============================================================================
Darba frontē pēc 1945.g.9.maija daudziem bijušajiem bija kopā jācīnās,lai sagrauto Latviju atjaunotu – daudzi ilūzijas neloloja par drīzu 3.Pasaules karu un Rietumnieku armijas ierašanos.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/9/9c/Edgars_Kaulins.jpg/225px-Edgars_Kaulins.jpg
0
edge_indran > markoni 10.12.2014. 16.45
——–
Pat no Zviedrijas izrakstītais neatkarīgais vēsturnieks K.Kangeris to apliecinās:
– Vai policijas bataljonos bija tikai latvieši?
K.Kangeris: – Nē. Bija, piemēram, arī septiņi Latgales bataljoni, kas sastāvēja no Latgales krieviem. Pārējos bataljonos lielākoties bija latvieši, bet arī tur drīkstēja uzņemt krievus.
Vēsturnieks Kārlis Kangeris: Mums jāatklāj arī nepatīkama patiesība
http://nra.lv/latvija/68151-vesturnieks-karlis-kangeris-mums-jaatklaj-ari-nepatikama-patiesiba.htm
0
edge_indran > markoni 11.12.2014. 11.49
——-
Liberastiem patiesība acīs kož…
https://www.youtube.com/watch?v=_UwqyfXZYiM
Latvju zeme vaļā stāv / Tā kā dzīsla pušu rauta,
Iztek asins, iztek spēks, / Latvju zeme vaļā stāv.
Latvju zeme vaļā stāv, / Vēji staigā iekšā, arā,
Izplēš sēklu, izrauj saknes, / Latvju zeme vaļā stāv.
Krusta ceļiem pienaglota, / Krusta vējiem caurvējota.
0
sirtaki > markoni 11.12.2014. 00.20
markoni nav īsti gudrītis, ja iesaistās diskusijā ar pagātnes atliekām/putinozaura organisma pārtikas pārstrādes izmešiem.
0
lama > markoni 11.12.2014. 08.09
markoni Tev putra galvā…:)
_______________ Eu!
Vai “t samovahram i galva???
0
Raicha > markoni 11.12.2014. 00.59
edge pat nav trollis, k-kāda rakstāmmašīna:) Pat tieši uzrunāts, neatbild, tik maļ savu maļamo.
Nez, kur tad Brīvības statuja ar pigu šodien?
0
markoni > markoni 10.12.2014. 16.51
Tev putra galvā…:)
Policijas bataljoni Brīvibas cīņās nepiedalījās.
(nebija tādu formējumu)
0
markoni > markoni 10.12.2014. 17.10
Čekisti jau uz šitā formējumu āķa daudzus bijušos Waffen SS un Jagerband cīnītājus, kas pēkšņi 1945.g. kļuva par nacionālajiem partizāņiem un Rietumnieku nometnē pārmetās – noķēra.
=======
Ja es būtu dienējis Waffen SS, tad arī būtu partizānis. A kā būtu bijis ar Tevi? Ta viņi (čekisti) noķēra pateicoties stukačiem! Tagad tie saucās troļļi vai kaut kā tā. P-Burgā esot nodibināts veslels troļļu bataljons. Neesi par to neko dzirdējis? :)
0
Absints 11.12.2014. 13.10
Es neesmu latgalietis, taču vienmēr esmu atbalstījis latgaliešu tiesības uz valodu, un zināmu savrupību. Tas gan drusku tika sašķobīts, pateicoties Jureiša demaršam. Deputāts Viļums, kā Latgales pārstāvis, atļāvās uzspļaut Latvijas Saeimai, un nodemonstrēja klaju šovinistisku piegājienu. Droši vien jau labu gribēja, taču atļāvās pārkāpt Latvijas Satversmes pantu par deputāta zvēresta nodošanu latviešu valodā. Protams, var diskutēt par to, vai tas nebūtu jāmaina, atļaujot zvērestu nodot jebkurā Latvijas dialektā, taču nevaram tak prasīt, lai visi varianti būtu zināmi Saeimas priekšsēdētājai, kura taču zvēresta korektumu pārbauda. Jureiša demaršs mana skatījumā ir mēģinājums veikt Latvijas latgalizāciju, un līdz ar to Latgale un latgalieši man vairs nešķiet tik simpātiski, kā līdz tam . Galu galā ir tā sauktā literālā valoda, ir visu dialektu vienošanas par oficiālo valodu, un man nav skaidrs kāpēc kāda diaspora to nevēlas izpildīt. Arī latgaliešu valoda nav viendabīga, tā sadalās vairākos apakšdialektos utt, tāpēc Jureiša izgājiens šķiet tāds deputāta necienīgs un Jureits ir ierindojams vienā kategorijā ar citiem Saeimas puišeļiem.
Savukārt. par Latgali – vai drusku “nepārliecam kociņu”? Piemēram Vidzeme Eiropas piešķirto Eiropas fondu daudzumā ir apmēram tajā pašā līmenī. Vai neesam pārspīlējuši tās “vājinieka slimību”? Pabraukājot pa Latgali, nemaz neliekas, ka tas ir tāds depresīvais rajons. Piekrītu autorei par to, ka Latgale ir būtiska Latvijas daļa, un, ka separātisma tendences ir pārspīlētas, tajā pašā laikā man nav skaidra NEPLP politika to informatīvi izolēt (pamēģiniet pierobežā, ko uztvert…). Tā kā pie zināmām separātisma izpausmēm nav vainīgi latgalieši, vainīga ir valsts, kas viņus atstumj…
Nesen mani pārsteidza kādas aptaujas rezultāti, neatceros gan vai tur Latgale bija izdalīta. Par Latvijas patriotiem sevi uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju.. Palasot vaimanas, ķengas un žultsgāšanas komentārus, tā neliekas. Vismaz man nelikās. Tāpēc biju patīkami pārsteigts…
2
vvilums > 12.12.2014. 13.59
“Jureiša demaršs” ir sauciens sabiedrībai pievērsties “latgaliešu jautājuma sakārtošanai”, kamēr nav par vēlu. Piekritīsiet, ka būtu jocīgi ,ja tieši Latvijas brīvvalsts laikā izzustu latgaliešu valoda , un nevis vācu,poļu vai krievu impērijas aizlieguma laikos.
Savādāk latgaliskie latgalieši, bieži vien gan sabiedrības nesaprasti , ir Latvijas valsts patrioti “līdz kaulam”, kādu nav daudz. 50% no iedzīvotajiem latgales pierobežā ar Krieviju DNR (Daugavpilskaja narodnaja respublika) izveidošanās līdz neseniem notikumiem Ukrainā likās tikai laika jautājums. Vēl 30% samierinātos ar jebkuru pasaules kārtību, ja tā tiktu uzspiesta.
0
Absints > 15.12.2014. 13.09
Viss ir pareizi, bet vai tā ir īstā vieta un laiks, lai to demonstrētu. Satversmē ir ierakstīts, kādā valodā ir jānodod zvērests. Tad jau tikpat labi to varētu nodot lībiešu valodā, kas tak ir Latvijas valoda, pat ne dialekts. Tā nebija ne īstā vieta, ne laiks, lai radītu šādu precedentu. Var aizstāvēt latgaliešu valodu gudrāk, un Jureitim varu teikt – vēl lielāka rezonanse būs, ja ar Latgales vārdu mutē uzrāpsieties vanšu tiltā. Un tas būs tikpat muļķīgi…
0
lno 10.12.2014. 17.11
http://ritvars.wordpress.com/2014/11/21/maidana-gads-un-lieliskais-latvijas-arlietu-ministrs/
2
+2
0
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
@lama > lno 11.12.2014. 08.08
>lno
http://www.la.lv/signali-2/
0
andrejs > lno 10.12.2014. 17.31
Tālredzīgāks un ar labāku stāvokļa izpratni ir, piemēram, Saeimas deputāts Jānis Dombrava gadskārtējās Saeimas ārpolītikas debatēs 2013.g. 24.janvārī:
Diemžēl šādos Latvijai nelabvēlīgos starptautiskajos apstākļos tā jau ilgāku laiku cenšas īstenot grūti savienojamu ārpolitiku – no vienas puses, iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO, bet, no otras puses, tuvināšanos Krievijai, pakārtojot valsts tiesiskās pēctecības doktrīnu īstermiņa ekonomiskajām interesēm un atsevišķu politisko grupu mērķiem. Šāda pieeja nav ilgtspējīga, un šādos starptautiskajos apstākļos Latvija nevar būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Latvija ir robežvalsts. ..
Diemžēl tās Ārlietu ministrijas ziņojuma daļas, kur tiek minētas attiecības ar Krieviju, man ir grūti nosaukt citā vārdā kā rusofilas. .. Tā vietā, lai Ārlietu ministrija parādītu mugurkaulu, tiek runāts par neesošām draudzīgām attiecībām ar Krieviju, kuras būtu jānostiprina.
Šīgada 23.janvārī, kad notiek nākamās ārpolītikas debates, Ukraina jau divi mēneši vārās, Janukoviča režīms jau sācis nogalināt savus pilsoņus, Rinkēvičs bijis Ukrainā, bet, lūk, kā raksturo starptautisko stāvokli (viņa paša minētā secībā):
•2013.gadā turpinājās līdzsvara maiņa starp pasaules valstīm. Virkne bijušo attīstības valstu ir transformējušās par dinamiskām vadošajām ekonomikām ar augošu politisko ietekmi;
•2013.gadā globālajā ekonomikā iezīmējās sabalansētības pazīmes. To pozitīvi ietekmēja ASV ekonomikas atgūšanās;
•drošības situāciju pasaulē arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas;
•2013.gadā konflikti Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā turpināja ietekmēt Eiropas un starptautisko drošību;
•jārēķinās arī ar asimetriskiem izaicinājumiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība un kiberdrošības apdraudējumu ietekme uz valsts drošību. Šīs problēmas rada netiešus draudus arī Latvijai;
•šajā kontekstā ir svarīgi, lai Eiropas Savienība būtu spēcīga un vienota;
•2013.gadā situācija Latvijai tuvākajā — Baltijas jūras reģionā — saglabājās relatīvi stabila un kopumā droša. To veicināja visu šī reģiona valstu iesaiste ekonomiskajā un politiskajā sadarbībā.
///////////////////////////////////////
laikā, kad uzstājās Dombrava, V un ZRP ģeputāti garlaikojās un smīnēja…
0