Pēc Valentīnas Freimanes biogrāfiskās grāmatas “Ardievu, Atlantīda!” motīviem. Režisors Viesturs Kairišs. Titullomā Inga Kalna
Piektdien, 5.dececembrī plkst.19 Latvijas Nacionālajā operā (LNO) notiks komponista Artura Maskata operas “Valentīna” pirmizrāde, raksta aģentūra LETA
Opera tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas, kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīviem.
Tās libreta autori ir Liāna Langa un Maskats. Iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Modests Pitrens, diriģents Normunds Vaicis, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne un gaismu mākslinieks Nikols Hungsbergs. Titullomā operā būs Inga Kalna, Evija Martinsone vai Kristīne Gailīte.
“Opera “Valentīna” ir veltījums arī paaudzei, kura jaunību piedzīvoja Otrā pasaules kara laikā,” iepriekš pastāstīja komponists Maskats.
Sākt darbu pie operas komponistu iedvesmojusi kinozinātnieces Freimanes biogrāfija, un operas sižets balstās tās motīvos. Pamazām viņš sapratis, ka šie dramatiskie notikumi ir izšķīruši arī Latvijas valsts likteni. “Svarīgs man bija arī viņas cilvēciskais siltums – tas, ka viņa ir palikusi mīloša un harmoniska,” pastāstīja Maskats. Kā atspēriena punkts operas radīšanā bijis tas, ka Freimane komponistam uzticējusi savas vēl nepublicētās grāmatas fragmentus. Tas komponistam kalpojis kā atspēriena punkts, lai sāktu veidot darba formu un izteiksmi.
Operas iestudējuma režisors Kairišs atklāja, ka darbs pie izrādes nav bijis viegls, bet to atsvērusi vēlme būt klāt šīs operas tapšanā. “Sapratu, ka ir ļoti svarīgi palīdzēt tapt latviešu pilnmetrāžas operai. Man tas ir vēsturisks notikums,” pastāstīja režisors. Viņam svarīga šķiet operas tēma, jo Latvijā vēl joprojām nav sākta diskusija par Otro pasaules karu un tā notikumiem, kuri Latvijai bija ļoti postoši. “Svarīgi runāt par šo “Atlantīdu” – pasauli, kas ir nogrimusi, jo, ja nespēsim mācīties no šī posma, savu neatkarību nenosargāsim,” norādīja Kairišs.
Opera “Valentīna” ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944.gadam, balstoties Freimanes biogrāfijas motīvos. Kinozinātniece bērnību pavadīja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs Leopolds Lēvenšteins konsultēja UFA kinostudiju juridiskajos un finanšu jautājumos. 30.gadu otrajā pusē ģimene pilnībā pārcēlās uz Rīgu. Harmoniju un dzīves normālo ritumu pārtrauca padomju režīms 1940.gadā, kā arī nacistiskās armijas ienākšana 1941.gadā. Freimanei vienīgajai no visas ģimenes Rīgā izdevās pārdzīvot postošo holokaustu, kurā gāja bojā gan viņas vecāki, gan vīrs.
Nākamās izrādes būs skatāmas 7.decembrī un 18.decembrī, kā arī 28.janvārī. Vairāk informācijas operas mājas lapā
Komentāri (18)