Mājsaimniecībām atvērtajā tirgū izvēle ir

Visinteresantākā ir mājsaimniecību segmentā dominējošā tirgotāja izvēle pagarināt līgumu termiņu

Vairākkārtēja mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana ir devusi vairāk laika tirgus dalībniekiem pielāgoties izmaiņām, kas galvenokārt rezultējies a/s “Sadales tīkls” modernizētā infrastruktūrā efektīvam darbam ar visiem tirgotājiem un arī plašākā komunikācijā ar patērētājiem, cenšoties skaidrot gaidāmās izmaiņas. Vienlaikus tirgotāju skaits, kuri gatavi publiskot savu piedāvājumu privātpersonām ir saglabājies četru tirgotāju līmenī – nācis klāt viens jauns tirgotājs, bet viens atteicies no šīs iespējas.

No solītajiem septiņiem tirgotājiem, publisku piedāvājumu izteikuši četri – divi no tiem ir uzņēmumi, kuru pamatbizness ir elektroenerģijas tirdzniecība, bet atlikušie divi ir citu pakalpojumu nozares pārstāvji, kas papildinājuši savu piedāvājumu ar elektroenerģijas iegādi.

Brīdī, kad atlikušas teju divas nedēļas, lai mājsaimniecības izvēlētos, no kura tirgotāja un ar kādiem nosacījumiem nākamgad iegādāties elektroenerģiju, jāatzīst – lai arī konkurence starp tirgotājiem nav augsta, tomēr tirgū ir pieejami izplatītākie elektrības iegādes risinājumi. Mājsaimniecības var izvēlēties fiksētu vai spot jeb biržas cenai piesaistītu elektrības iegādes piedāvājumu. Tāpat ir iespēja iegādāties “zaļo” enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, un ir virkne dažādu ikmēneša patēriņa apmaksas veidu. Tāpēc varu droši apgalvot, ka izvēle tirgū ir.

Sākotnējās tirgus regulējuma prasības var nākties pārskatīt

Pieņemot Ministru kabineta noteikumus, kas definē, kā tirgotājiem strādāt ar privātpersonām, tika paredzēta obligāta prasība, lai katrs tirgotājs savā piedāvājumā mājsaimniecībām iekļauj arī Universālā pakalpojuma cenu, kas ir nemainīga, 12 mēnešiem noteikta, maksa par elektroenerģiju, bez līguma laušanas maksas. Šīs prasības mērķis bija panākt, lai tirgotāju piedāvājumi ir viegli salīdzināmi. Izskatot tirgotāju piedāvājumus, jāsecina, ka šī likumdošanas prasība tiek izpildīta ar mainīgām sekmēm. Galvenokārt, Universālā pakalpojuma piedāvājums trūkst vai arī tas neatbilst noteiktajām prasībām tirgotājiem, kuru pamatbizness nav elektroenerģijas tirdzniecība.

Uzskatu, ka no iecerētās Universālā pakalpojuma koncepcijas ir jāatsakās, jo tā nav realizējusies kā ērts instruments tirgotāju cenu līmeņu salīdzināšanai. Turklāt, tuvojoties augstas cenas periodam vasarā, tirgotājiem būs liels risks, ka mājsaimniecības izmantos biznesa klientu agrāk, pirms regulēto cenu likvidēšanas, pielietoto praksi – lētākajos periodos iegādāties elektroenerģiju par tirgus cenu, dārgākajos par regulēto cenu (balstīta uz gada cenu līmeni), kas mājsaimniecību gadījumā būtu Universālā pakalpojuma cena. Biznesa klientiem minētā risinājuma izmantošana tika ierobežota salīdzinoši ātri mainot likumdošanu, nosakot konkrētu laika periodu, lai uzņēmums varētu atgriezties pie regulētajiem tarifiem. Jautājums, kā šādu problēmu risinātu mājsaimniecību gadījumā.

Uzmanīgi jāvērtē piedāvājumu nosacījumi

Savukārt analizējot pašlaik pieejamos tirgotāju piedāvājumu nosacījumus, visinteresantākā ir mājsaimniecību segmentā dominējošā tirgotāja izvēle pagarināt līgumu termiņu. Šā gada oktobrī izsūtītajos cenu piedāvājumos, neskaitot Universālo pakalpojumu, ir saglabāta janvārī piedāvātā cena, kā arī produktu nosaukumi un nosacījumi, bet līguma termiņš ir mainīts no 12 uz 24 mēnešiem.

Zinot, ka mājsaimniecības tikai iepazīst atvērto elektroenerģijas tirgu un nepārzina tā specifiku un to, kā tirgū var mainīties cenas, šis solis rāda negatīvu piemēru, kā izmantot šo pieredzes trūkumu. Patērētāji, kuri pieņēma lēmumu par savu izvēli jau janvārī, iespējams, šobrīd nevelta tik daudz laika piedāvājumu izpētei un var noslēgt līgumu neapzinoties, ka termiņš ir divas reizes garāks. Īpaši būtiski ir tas, ka 24 mēneši ietver gan 2015., gan arī 2016.gadu, kad elektroenerģijas tirgus cenai jauno starpsavienojumu ietekmē ir jāsamazinās līdz 20% un ievērojami jātuvojas Skandināvijas cenai.

Tādējādi pastāv risks, ka daudzas mājsaimniecības jau sākotnēji var gūt negatīvu pieredzi un zaudēt iespēju izmantot atvērtā tirgus priekšrocības – iegūt objektīvu tirgus cenu, kas var arī samazināties. Šāda tirgū vadošā uzņēmuma taktika liek domāt, ka tirgus attīstība nav tā prioritāšu sarakstā, labāk izvēloties savu pozīciju nostiprināšanu zemas konkurences apstākļos.

Ņemot vērā zināšanu samēru starp elektroenerģijas tirgus pārdevēju un to klientu, tirgotājiem ir ļoti liela atbildība un pienākums rīkoties godprātīgi.

Galvenais atstāt savas iespējas atvērtas

Visiem patērētājiem, kuriem līdz 15.decembrim jāpieņem lēmums par elektroenerģijas iegādes risinājumu, šī būs pirmā iepazīšanās ar atvērto tirgu, tā darbības principiem un faktoriem, kuri ietekmē cenu kāpumus un kritumus tirgū. Tāpēc svarīgi ņemt vērā, ka nākamā gada beigās Baltijā darbu sāks divi jauni starpsavienojumi, kas veicinās elektroenerģijas piegādes no reģioniem, kur tā ir lētāka. Ieteicams izvēlēties tādu līgumu, kas nodrošina zināmu fleksibilitāti, proti, iespēju nepieciešamības gadījumā mainīt savu izvēli.

Šādu iespēju dod Universālā pakalpojuma līgums vai Spot cenām piesaistītie produkti bez līguma laušanas maksas. Tas arī ļaus labāk iepazīt atvērtā tirgus darbības principus, izvērtēt un, ja nepieciešams, arī mainīt elektroenerģijas iegādes veidu, uzreiz nesasaistot savas izvēles iespējas uz vairākiem gadiem. Spot cenas līguma priekšrocības ir tajā, ka pirmajos piecos 2015.gada mēnešos elektroenerģijas biržas cena būs zemāka nekā tiek piedāvāts gada fiksētās cenas līgumos, savukārt, šo mēnešu laikā būs iespējams apzināt tirgotāju piedāvājumus pēc pirmā tirgus aktivizēšanas viļņa.

Būtiski ir pieņemt lēmumu un apzināties savu izvēli. Izvēle var būt gan kāda konkrēta līguma slēgšana, gan arī lēmums netērēt laiku piedāvājumu izvēlei, – secinot, iespējamais ietaupījums mēnesī nav nozīmīgs.

Tirgus aktivitāti vērtēsim janvārī

Ļoti ceru, ka janvārī būs pieejama informācija par mājsaimniecību aktivitāti Latvijā. Igaunija uzstādīja rekordu mājsaimniecību aktivitātes ziņā tirgus atvēršanas brīdī, jo 65% no pārslēdzamajiem līgumiem izdarīja izvēli pirms tirgus atvēršanas. Latvijā šis īpatsvars būs daudz zemāks, jo arī nenoslēdzot līgumu, mājsaimniecība saņems Universālo pakalpojumu, kas ir 12 mēnešiem garantēta cena, savukārt Igaunijā Universālais pakalpojums solīja daudz lielāku nenoteiktību.

Salīdzināma informācija būs mājsaimniecību skaits, kas izvēlējies mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Igaunijā aptuveni 50 000 mājsaimniecību izvēlējās mainīt iepriekšējo tirgotāju – „Eesti Energia”. Diviem tirgotājiem izdevās piesaistīt aptuveni 10 000 mājsaimniecību, trīs – aptuveni 7000 mājsaimniecību. Ņemot vērā dažādo lietotāju skaitu, attiecinot tos uz Latviju būtu jāpielieto koeficients 1,5.

Interesanta būtu arī statistika par produktu izvēli. Igaunijā biržas Spot cenām pilnībā vai daļēji piesaistīto līgumu skaits aug katru gadu. Ja tirgus atvēršanas brīdī šādus produktus izvēlējās 15% mājsaimniecību, tagad to īpatsvars jau ir 30%.

Jau nākamā gada sākumā redzēsim, kā veiksies jaunajiem tirgotājiem Latvijā un cik aktīvi būs patērētāji. Igaunijā nebija spēcīga telekomunikāciju operatora, kas iesaistītos cīņā par elektroenerģijas patērētājiem, tāpēc vismaz vienam no tirgotājiem Latvijā ir iespējas apsteigt Igaunijas veiksmīgākos tirgus jaunpienācējus.

Autors ir energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs