Ukrainā ieradies NATO ģenerālis Brīdlovs, bažīgs par Krimas militarizēšanu (papild.)

Rietumu alianse turpinās atbalstīt Ukrainu

Trešdien Ukrainā uz sarunām ar valsts vadītājiem ieradies NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs.

Ģenerālim jau bijusi tikšanās ar premjerministru Arsēniju Jaceņuku par militāro sadarbību un situāciju konflikta zonā valsts austrumos, pavēstīja Jaceņuka birojs.

Pēc tikšanās Brīdlovs apliecināja, ka Rietumu alianse turpina atbalstīt Ukrainu. “Ukraina nav viena šajos krīzes laikos,” tviterī ierakstījis ģenerālis.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko tikšanās laikā ar Brīdlovu teicis, ka Ukrainas armijai nepieciešama aktīvāka sadarbība ar ASV un NATO. Viņš arī teicis, ka pēdējo septiņu mēnešu laikā Ukrainā izdevies izveidot pilnīgi jaunu armiju, kurai ir stiprs gars un liels patriotisms. Bet pats galvenais, pēc prezidenta teiktā, ir tas, ka Ukrainas armiju atbalsta tauta.

Brīdlovs preses konferencē Kijevā arī norādīja, ka NATO ir ļoti nobažījusies par Krievijas militāro spēku pieaugumu Krimā. Viņš pauda bažas, ka Maskava var izmantot Krimas militarizēšanu, lai izplestu savu kontroli pār visu Melnās jūras reģionu. “Potenciāls, kas tiek ielikts Krimā, ietekmēs gandrīz visu Melno jūru,” norādīja Brīdlovs.

Kā vēsta “Ukrainskaja pravda”, Krievija uz Krimu nosūtījusi vēl 14 iznīcīnātājus, tagad tur atrodas jau 24 kaujas lidmašīnas un sešas mācību lidmašīnas. Savukārt 25.novembrī Ukrainas-Krievijas robežu šķērsojušas divas Krievijas militārās tehnikas kolonnas.

Pēdējo 24 stundu laikā Ukrainas armijas pozīcijas apšaudītas 47 reizes, vēl pirms trešdienas sarunu sākuma apliecināja Kijevas amatpersonas.

Brīdlovs ar saviem paziņojumiem, ka Krievija turpina Ukrainas teritorijā iesūtīt karavīrus un bruņojumu, izpelnījies Maskavas dusmas, raksta LETA.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko šonedēļ sacīja, ka jautājums par valsts pievienošanos NATO tiks izšķirts referendumā pēc tam, kad būs īstenotas visas nepieciešamās reformas.

Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.