Par darbaspēka apsekojuma datiem 2014.gada trešajā ceturksnī
Šodien publicētie darbaspēka apsekojuma rezultāti satur vienu ļoti svarīgu ziņu, kurai ir vairākas interpretācijas.
Tātad Latvijā strādājošo skaits ir samazinājies par vairāk nekā 2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tam var būt vairāki izskaidrojumi:
* Viens izskaidrojums ir ļoti acīmredzams, vienkāršs un ne gluži interesants, bet tas ir jāpiemin. Darbaspēka apsekojuma dati nekad nevar būt absolūti precīzi. Tie balstīti uz aptaujām, kuru rezultātus ietekmē dažādas statistiķiem labi zināmas problēmas. Aplūkojot vēsturiskos rezultātus, redzams, ka līknes vienmēr nedaudz „šūpojas” ap ilglaicīgo tendenci un lielā mērā, acīmredzot, minēto iemeslu dēļ. Tas nav pārmetums nevienam.
* Rezultātos iegūtās t.s. absolūtās vērtības, kā strādājošo skaits (bet ne īpatsvars), ietekmē arī neizbēgami neprecīzais novērtējums par Latvijas iedzīvotāju skaitu. Nesen rakstīju, kāpēc, manuprāt, statistikā joprojām nav pilnībā novērtēts emigrācijas apjoms krīzes gados, bet sekojošajos periodos tas varētu būt drusku pārspīlēts. Argumentu aplūkošana nav iespējama šā komentāra ietvaros, bet ar tiem var iepazīsties 2014.gada 11.augusta rakstā „Statistika, liela statistika un informācijas karš“, kas joprojām atrodams portālā “Delfi”.
* Strādājošo skaits varbūt tiešām ir samazinājies. Demogrāfiskās situācijas izmaiņas, lai kādas būtu interpretācijas par to precīzo raksturu, patlaban strādā tieši šajā virzienā.
Pēdējais skaidrojums noteikti nav vienīgais iespējamais, arī tāpēc, ka VID reģistrētais strādājošo skaits, kas maksā VSAOI, joprojām lēnām gada griezumā pieaug. Atšķirībā no darbaspēka apsekojuma rezultātiem, šī vērtība ir ļoti precīza. Taču iespējams, ka strādājošo skaits tiešām samazinās un VID publicētie dati to pilnībā neizslēdz, jo tur pieaugums var būt uz legalizācijas rēķina. Nav ne mazāko šaubu par to, ka šā rādītāja dinamika ir daudz mazāk labvēlīga, nekā tā bija pirmajos gados pēc 2008.-2009.gada krīzes.
Tas notiek situācijā, kad vismaz daļā Latvijas joprojām ir augsts bezdarbs un tam joprojām ir ne tikai strukturāli iemesli, ja par tādu nesauc iedzīvotāju izvietojumu valsts teritorijā. Turklāt ārpus Latvijas dzīvo ievērojams cilvēku skaits, kurus mēs noteikti vēlētos piesaistīt atpakaļ un tam noteikti ir nepieciešams darba vietu skaita pieaugums. Līdz ar to neizbēgams ir jautājums: „Ko darīt?”.
Ir skaidrs, ka šeit saturas divi grūti savienojami mērķi. No vienas puses, algu pieaugums padara mūsu darba tirgu pievilcīgāku gan Latvijā, gan citās valstīs dzīvojošajiem. No otras puses, algu kāpums pats par sevi ir negatīvs faktors ārējai konkurētspējai un var mudināt uzņēmumus samazināt strādājošo skaitu. Acīmredzamu izeju no šīs dilemmas sniedz straujāks darba ražīguma pieaugums.
Taču, cik vienkārša ir atbilde uz jautājumu „vai tas ir vajadzīgs”, tikpat sarežģīta ir atbilde uz jautājumu „kā to panākt?”, jo tā lielākā vai mazākā mērā aptver vairākumu no sabiedriskā un privātā sektora aktivitāšu. Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību tuvākajā nākotnē vairos algu kāpums, kas, domājams, nedaudz pārsniegs darba ražīguma pieaugumu. Tas radīs nopietnas dilemmas uzņēmumiem. Šāds algu kāpums samazina resursu daudzumu, ko tie var veltīt ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Var cerēt, ka nepieciešamība paaugstināt algas apstākļos, kad ir ierobežotas iespējas ražīgumu celt ar tīri „mehāniskiem” līdzekļiem, tas ir, vienkārši uzstādot jaunas mašīnas vai nomainot esošās ar jaudīgākām, pamudinās uzņēmumus kļūt radošākiem.
To, ka tieši grūtības dažkārt pamudina mūsu valsts uzņēmumus iziet no psiholoģiskās „komforta zonas”, apstiprina notikumi saistībā ar Krievijas noteikto pārtikas embargo un tās valūtas vērtības kritumu.
Piemēram, iedziļinoties faktoros, kas noteikuši lielo šā tirgus īpatsvaru zivju konservu ražotājiem, atklājas, ka viens no tiem ir domāšanas inerce. Jaunu tirgu meklēšana un produktu attīstība ir veids, kā panākt lielākus ienākumus, līdz ar to arī augstāku darba ražīgumu, ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem. Šādas iespējas ir jāizmanto. Pretējā gadījumā valsts attīstībai drīz ļoti grūti pārvaramus šķēršļus sagādās demogrāfisko un ekonomisko procesu nelabvēlīga mijiedarbība – sarūkošs iedzīvotāju skaits, nelabvēlīgāka vecuma struktūra, lielāka sociālo maksājumu un infrastruktūras izmaksu slodze un tā tālāk.
Pakavējoties pie citām detaļām darbaspēka apsekojuma datos, jāatzīmē, ka neiepriecinošu skaitļu te ir diezgan daudz. Piemēram, vairs nav pieaudzis nodarbinātības līmenis (tas ir, strādājošo īpatsvars 15-74 gadus veco iedzīvotāju grupā) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kā tas parasti notiek pārejā no otrā uz trešo ceturksni. Vēl ir neliels pieaugums gada griezumā.
Dati arī vēsta, ka gada griezumā ir samazinājies ekonomiski aktīvo cilvēku (strādājošie un darba meklētāji) īpatsvars, kas izskatās nedaudz dīvaini, ievērojot, ka algu kāpuma temps šogad ir straujākais kopš nekustamā īpašuma buma laikiem.
Tas varētu būt pamudinājums meklēt darbu tiem, kuri to nedara, tādējādi kļūstot ekonomiski aktīviem.
Var atrast arī kaut ko mierinājumam. Apsekojums apstiprina, ka algas pieaug. To strādājošo īpatsvars, kuri saņem līdz 285 eiro uz rokas, gada laikā samazinājies no 27,9% līdz 17,8%. To īpatsvars, kuri saņem virs 700 eiro, gada laikā pieaudzis no 13,6% līdz 15,6%. Uz šiem datiem visaugstākajā mērā var attiecināt bieži teikto, ka tie droši vien parāda tendenci, bet ne absolūtās vērtības. Aptaujātie var neuzticēties gan aptaujas veikšanas mērķiem, gan sev personiski nepazīstamajiem cilvēkiem, kuri no viņiem vēlas šos datus iegūt, un tā ir problēma, ar ko ekonomikas pētniekiem Latvijā ir un vēl ilgi būs jāskaras daudz vairāk nekā Rietumeiropā.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (22)
Rihards 24.11.2014. 18.48
Pavisam vienkārši-neefektīvajiem uzņēmumiem,kuri nespēj,vai negrib maksat,ir jāiznīkst.Darbaspēks darbojas savienoto trauku principā-leti ir tikai penžas ,un neko neprotosi jaunuļi.
4
Ēriks > Rihards 24.11.2014. 20.50
Nu labi,tad nolikvidēsim skolas,slimnīcas,ūdens apgādi,kanalizāciju ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām …
0
Baiba > Rihards 25.11.2014. 16.12
Rihard,tu gadījumā neesi Zaķis 2,0,kurš par policistu algām sev pakaļkājas publiski aptaisīja?
—–
Vai tas nebija Pabriks?
0
Ēriks > Rihards 25.11.2014. 17.42
https://www.youtube.com/watch?v=7u9kFurNzTU
0
Ēriks > Rihards 25.11.2014. 11.42
Kas tie par stulbiem mīnusiem?Skolotājiem maksā atbilstošas algas?Policistiem,ugunsdzēsējiem,glābējiem,medicīnas māsām…?Varbūt pēc gada pieliks algas?Solīt pirms vēlēšanām,to mūsu ”politiķi” māk,bet,kā jādara,tā …Rihard,tu gadījumā neesi Zaķis 2,0,kurš par policistu algām sev pakaļkājas publiski aptaisīja?
0
sniega_roze 24.11.2014. 18.58
Ir tāds apbrīnojams rādītājs – darba ražīgums un otrs, neapliekamais minimums.
Tad nu lūk, mūsu atpalikšana ir šajos rādītājos, jo tie ir ļoti zemi ES līmenī.
Pat būtu labi to pašu VID pārstrukturēt, kai pārstāj centus par eur 300 algām rēķināt. Tas ir sviests un bezsakars. Neapliekamo minimumu kā Vācijā uz eur 450, investēt darba ražīgumā, zemo algu saņēmēju pakalpojumus ārpakalpojumā un iepirkumos un būs brīnums – sāks maksāt algas un nodokļus, bet darba ražīgums un IKP, Pēter brīnies, strauji augs, lai gan strādājošo skaits samazināsies. Cilvēki sāks strādāt kā Eiropā.
7
sniega_roze > sniega_roze 25.11.2014. 09.06
Šādi dati kā Jūsu komentārā pilnībā neatbilst reālajai statistikai! Latvijā vidējā alga ir ap eur 750. Kopš kura laika tie atbilst 20 % no Vācijas vidējās algas. Iesaku izmantot nevis vatņiku info avotus, bet gan zolīdu statistiku, piem. EUROSTAT. Ir internetā un bez maksas.
0
sniega_roze > sniega_roze 25.11.2014. 19.37
Nu tā, Dikembe, izrādās, ka tu tomēr raksti glupības. Man jau tā šķita. Neesi vatņiku info avotu sekotājs?
Te būs cieti dati:
Darba ražīgums eur /darba stundā
2013
ES 28; 32,1
Vācija 42,8
Igaunija 11,4
Latvija 8,4
Lietuva 10,6
Polija 10,6
Tas arī itin labi sakrīt ar vidējo bruto algu, eur:
DE; 3391
EE; 949
LV; 762
LT; 678
PL; 950
Morāle ir ka statistikai vajag lietot labus avotus, bet mūsu valstī investēt darba ražīgumā, tostarp saīsinot neražīgās aktivitātes un apkarojot aplokšņu algas.
0
DikembeSakamoto > sniega_roze 24.11.2014. 19.04
Nesapratu, kas ir zemi? Darba ražīgums Latvijā ir 50% no Vācijas darba ražīguma, bet algas Latvijā ir 20% no Vācijas algām.
0
sniega_roze > sniega_roze 27.11.2014. 16.17
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tsdec310
Labour productivity per hour worked
Code: tsdec310
Euro per hour worked, index 2005 = 100, % change over previous year
Short Description: Labour productivity per hour worked is calculated as real output (deflated GDP measured in chain-linked volumes, reference year 2005) per unit of labour input (measured by the total number of hours worked). Measuring labour productivity per hour worked provides a better picture of productivity developments in the economy than labour productivity per person employed, as it eliminates differences in the full time/part time composition of the workforce across countries and years.
0
DikembeSakamoto > sniega_roze 25.11.2014. 21.19
Ciparus arī es varu izfantazēt, saiti studijā!
0
DikembeSakamoto > sniega_roze 25.11.2014. 09.44
Pirms rakstīt glupības, vajag tajā eurostat arī ieiet un apskatīties. Žigli ieej eurostat un tad nāc uzraksti, ko redzēji.
0
Normunds > sniega_roze 26.11.2014. 13.45
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tec00116&plugin=1
Labour productivity per person employed 2013:
Vācijā produktivitāte ir 107% no ES vidējā;
Latvijā produktivitāte ir 66,9% no ES vidējā;
Igaunijā 70%;
Lietuvā 74,6%;
Īrija 135,5%.
0
DikembeSakamoto 24.11.2014. 19.01
Ja netiks mainīta nodokļu sistēma, darba ņēmēju skaits saruks un saruks arī nodokļu maksātāju skaits. Kad nodokļu ieņēmumi nokritīs līdz kritiskajam punktam, valdība būs spiesta mainīt nodokļu sistēmu. Bet to varētu izdarīt jau tagad, nenovedot atkal valsti līdz krīzei.
1
0
0
Atbildēt
@edge_indran > DikembeSakamoto 24.11.2014. 21.25
——-
Lai tev vienmēr viens gruntīgs sponsors būtu, – tad par nodokļiem, maksātājiem un krīzēm galva nesāpēs:
“Šteinbuka: Krīzes laikā ES fondu nauda palīdzēja uzturēt Latvijas ekonomikas dzīvību.” http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/papildinata-steinbuka-krizes-laika-es-fondu-nauda-palidzeja-uzturet-latvijas-ekonomikas-dzivibu-423558
0