“Economist” apskatnieks: Krieviju sagaida drūma nākotne

Visnedrošāk Krievijā jūtas mazākumtautības

“Economist” apskatnieks, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass Krievijai paredz drūmu nākotni, kas redzama arī tās etnisko kopienu atsvešinātībā, ziņo LETA/ELTA.

Piektdien Lietuvas strēlnieku savienībā norisinājās starptautiskā konference “Civilā aizsardzība hibrīdkarā”, kurā Lietuvas un ārvalstu eksperti diskutē par civilo aizsardzību un gatavību atvairīt netradicionālus draudus.

Runājot par Krievijas nākotni, Lūkass norāda, ka jānošķir trīs lietas – režīms, biznesa modelis un Krievijas prezidenta Vladimira Putina personība. Viņaprāt, vissvarīgākais šeit ir režīms. Lūkass atsaucies arī uz Lielbritānijas investoru Bilu Brouderu, kurš paziņojis, ka tūkstotis turīgāko krievu desmit gadu laikā kopā piesavinājušies aptuveni triljonu ASV dolāru (804 miljardus eiro).

Lūkass uzskata, ka šāds “biznesa modelis” ir ļoti noderīgs, un krievi labprāt turpinātu to izmantot. To varētu mainīt, kādu dienu pārdodot Krievijas nacionālos īpašumus ārvalstniekiem, bet, kamēr vien pastāvēs šāds modelis, nebūs intereses kaut ko mainīt. Jautājums ir – cik lielam jaunam riskam Krievija ir gatava šo modeli pakļaut, atļaujoties militāro agresiju. Iespējams, viņi varētu arī apstāties un atgriezties pie ierastajām zagšanas metodēm, norāda apskatnieks.

Tomēr kopumā Lūkass Krievijai paredz drūmu nākotni. Viņš norāda, ka cilvēki vairs valstij netic, tā ir sašķelta, un visnedrošāk jūtas mazākumtautības. Daži Putinu salīdzina ar Hitleru. Pēc viņa teiktā, tatāri, jakuti vai čečeni sevi neredz kā krievus, pat ja viņi ir daļa no valsts.

Eksperts ieteicis nošķirt draudzīgos krievus no Putina naidīgā režīma. Viņaprāt, Putina apgalvojumi, ka visa valsts viņu atbalsta, nav patiesi. Lai gan Krievijā notiek “smadzeņu skalošana” un tiek īstenota propaganda, tomēr daudziem valsts iedzīvotājiem Putins nepatīk, tas sakāms arī par daudziem krievvalodīgajiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Lūkass uzskata, ka vajadzētu piesaistīt godīgus Krievijas uzņēmējus, uzaicināt viņus dzīvot, strādāt un pārvietot savu biznesu uz demokrātiskajām valstīm, sakot, ka mums nav vajadzīga Krievijas netīrā nauda un tās atmazgāšana. Godīgi krievi var nodarboties ar biznesu Rietumu valstīs, kur viņi varēs labāk saglabāt savu cieņu un godu nekā Krievijā.

Viņš norāda, ka šāds princips ir svarīgs ne tikai biznesā, bet arī izglītībā, jo Krievijas izglītības sistēma, īpaši vēstures jautājumos, ir pilnībā aptraipīta un pakļauta propagandai. Lūkass iesaka Lietuvā vai Polijā nodibināt neatkarīgu Krievijas universitāti, kurā pasniedzēji bez ierobežojumiem un izkropļojumiem mācītu studentus krievu valodā.

Kā uzskata “Economist” eksperts, pašreizējā situācijā ir svarīgi neļauties panikai, tomēr vienlaikus neaizmirst par plānošanu un gatavošanos grūtām situācijām. “Ja kritīsim panikā, Putins uzvarēs. Putins grib, lai mēs justos kā neveiksminieki, lai justos tā, it kā būtu atgriezies 1940.gads, lai cilvēki sāktu domāt tikai par sevi, par to, kā izvest savu naudu uz ārzemēm,” viņš sacījis.

“Ir ļoti svarīgi plānošanu un gatavošanos nejaukt ar paniku. Taču mums jāsaprot, ka Rietumi Krievijai neuzbruks, bet Krievija plāno uzbrukt Rietumiem. Tādai situācijai mums jābūt gataviem, ir vajadzīgs plāns, un pie tā jāturas,” norādījis eksperts.

Visbeidzot Lūkass aicinājis nepakļauties “hipnotizējošiem apgalvojumiem, ka Krievija ir varena valsts”. Tās ekonomika ir iegrimusi stagnācijā un tās apjoms ir aptuveni divu triljonu ASV dolāru (1,6 triljonu eiro) apmērā, lai gan valstī ir 140 miljoni iedzīvotāju. Šādā ziņā to varētu salīdzināt ar Indonēziju vai Vjetnamu. Salīdzinājumam – Eiropas ekonomikas kopējais apjoms sasniedz 20 triljonus dolāru (16 triljonus eiro), savukārt ASV ekonomikas apjoms – 40 triljonus dolāru (32 triljonus eiro).

Lūkass uzsvēris, ka Rietumi zaudē Krievijai ne jau tāpēc, ka rietumvalstis ir vājas, bet gan tāpēc, ka tām trūkst gribas, taču Putinam nedrīkst ļaut uzvarēt tāpēc vien, ka viņš to vēlas.