NATO ģenerālsekretārs: Mēs spējam aizstāvēt Baltijas valstis

Stoltenbergs norāda, ka “mums jātiecas uz sadarbību un konstruktīvām attiecībām ar Krieviju”

NATO spēj aizstāvēt visas savas dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis, balstoties uz kolektīvās aizsardzības principu, – šādu apņemšanos intervijā portālam “Delfi.lt” izteicis jaunais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, ko ceturtdien gaida ierodamies Latvijā un piektdien – Lietuvā.

“Lietuva un pārējās Baltijas valstis ir NATO locekles. NATO noskaņota apņēmīgi. Jūs piederat pie ļoti spēcīgas alianses. Mana galvenā prioritāte – NATO jāpaliek stiprai organizācijai,” viņš uzsvēris, atbildot uz jautājumu, vai nepastāv draudi, ka Krieviju neizdosies apturēt Ukrainā un tad to darīt nāksies Baltijā.

“Mēs esam palielinājuši militāro klātbūtni gaisā, uz sauszemes un jūrā, un mēs to turpināsim, cik vien ilgi būs vajadzīgs. Esam nostiprinājuši Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju – šobrīd reģionā ir piecreiz vairāk NATO lidmašīnu nekā pirms gada. Arī tā ir mūsu atbilde uz pieaugošajām Krievijas aktivitātēm gaisā. Šogad Krievijas lidmašīnas pārtvertas aptuveni simts reizes – trīs reizes biežāk nekā pērn. Mēs uzturēsim aktīvu klātbūtni Baltijas jūras reģionā tik ilgi, cik vajadzēs,” solījis Stoltenbergs.

Pēc viņa teiktā, Krievija, pārkāpjot starptautisko tiesību normas un starptautiskās vienošanās, ir iedragājusi sistēmu, uz kuru daudzus gadus balstījusies Eiropas drošība, vēsta LETA.

“Šā iemesla dēļ mēs aicinām ievērot starptautiskās tiesības, rīkoties tā, kā paredz starptautiskās saistības, un, protams, respektēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mēs visi esam ieinteresēti nepieļaut atgriešanos konfrontācijas laikmetā, mums jātiecas uz sadarbību un konstruktīvām attiecībām ar Krieviju,” paziņojis alianses ģenerālsekretārs, bet vienlaikus atzinis, ka Krievijas agresīvā rīcība mazina šādu iespēju.

“Tas ir iemesls, kādēļ mums aliansē jāpieskaņojas pārmaiņām drošības situācijā. Tas ir iemesls, kādēļ mēs stiprinām kolektīvo aizsardzību. Tas ir iemesls, kādēļ mēs vairāk investējam aizsardzībā, kādēļ īstenojam gatavības rīcības plānu,” viņš uzsvēris. “Tas mūsu bruņotajiem spēkiem dod iespēju būt labāk sagatavotiem reaģēt uz šo jauno, nedrošāko vidi pie NATO robežām.”

Runājot par situāciju Ukrainā, Stoltenbergs atzinis, ka tā ir “ļoti ļoti nopietna”.

“Tika panākts pamiers, bija Minskas vienošanās. Tas viss vēl pastāv, tomēr gan pamiers, gan vienošanās tiek nemitīgi pārkāpti (..). Redzam karaspēka koncentrēšanu, redzam, ka no Krievijas separātistiem tiek piegādāts ekipējums, redzam tanku, kravas mašīnu, karaspēka, artilērijas un modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu pārvietošanu. Tas viss mazina izredzes panākt mierīgu vienošanos sarunu ceļā. Tādēļ mēs aicinām Krieviju atvilkt savus spēkus no Ukrainas, izbeigt konflikta uzkurināšanu un separātistu atbalstīšanu un ievērot Minskas vienošanos,” viņš sacījis.

Lūgts komentēt joprojām neatrisināto jautājumu par pretrunīgo Francijas līgumu ar Krieviju par moderno desantkuģu “Mistral” piegādi, jaunais alianses ģenerālsekretārs, tāpat kā savulaik viņa priekštecis Anderss Fogs Rasmusens, norādījis, ka militārais eksports ir katras dalībvalsts iekšēja lieta, par ko alianse nav tiesīga lemt.

“Tomēr es ļoti gribētu ticēt, ka visas NATO valstis, ieskaitot Franciju, ļoti skaidri apzinās savas rīcības sekas,” viņš piebildis.