NATO ģenerālsekretārs aicina Krieviju izvest savus spēkus no Ukrainas (papild.)

Kijeva: Pastāv tieša Krievijas iebrukuma draudi

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicina Krieviju izvest savus spēkus un kara tehniku no Ukrainas teritorijas un ievērot Minskā noslēgto vienošanos par pamieru, ziņo LETA/Ukrinform.

“Dažās pēdējās dienās mēs esam redzējuši daudzus ziņojumus par lielām kolonnām, kas nosūtītas uz Ukrainas austrumiem. Kā mēs uzskatām, militārā spēka palielināšana ietver Krievijas artilēriju, tankus, pretgaisa aizsardzības sistēmas un kara daļas,” paziņoja Stoltenbergs.

Pēc viņa teiktā, tas ir nopietns drauds pamieram. “Jebkurš separātistu spēku mēģinājums ieņemt jaunas teritorijas Ukrainas austrumos būs Minskas vienošanos pārkāpums,” paziņoja Stoltenbergs.

Krievija cenšas no jūras puses bloķēt Mariupoles pilsētu un mīnē tās akvatoriju, paziņojis Ukrainas Drošības dienesta (UDD) priekšsēdētāja padomnieks Markijans Lubkivskis.

“Pēc mūsu domām, krievi mīnē Mariupoles akvatoriju, lai, no vienas puses, bloķētu pilsētu no jūras, bet no otras puses, grautu reģiona ekonomiku un infrastruktūru,” televīzijas pārraidē “Šuster Live” sacīja Lubkivskis.

Otrdien netālu no Mariupoles Azovas jūrā Krievijas ūdeņos nogranda spēcīgs sprādziens. Krievija paziņoja, ka izmesta dabas gāze. Savukārt Lubkivskis paziņoja, ka “runa ir par tā dēvēto dziļbumbu. Nav izslēgts, ka uz tās varēja uzsprāgt zvejas traleris”.

Pēc viņa teiktā, kopumā Krievija plāno aktīvu karadarbību. “Ir visas pazīmes, ka Krievija plāno vai gatavojas aktīvai karadarbībai,” norādīja Lubkivskis.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome pieļauj iespēju, ka teroristi un Krievijas armija varētu uzbrukt pretterorisma operācijas spēkiem no jūras puses.

Aizdomas par kaujinieku gatavošanos uzbrukt Mariupolei izteicis arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ģenerālsekretārs Lamberto Cannjers. “Mariupole ir tā teritorija, kur apšaudes ir visspēcīgākās. Tā var būt gatavošanās militārai operācijai,” paziņoja Cannjers.

Kijeva: Pastāv tieša Krievijas iebrukuma draudi

Pastāv tieša Krievijas iebrukuma draudi Ukrainā, trešdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko. “Mēs neizslēdzam tiešus draudus, taču gatavojamies tiem,” sacīja Lisenko, piebilstot, ka tagad Ukrainai armijai ir rezerves spēki.

“Rezerves spēki šobrīd iziet militārās apmācības dienu un nakti dažādos apstākļos. Mums ir uz ko paļauties. Dažu mēnešu laikā mūsu Ukrainas armiju nevar atpazīt,” norādīja Lisenko.

Tikmēr ANO Drošības padome trešdien sasauca ārkārtas sanāksmi par Ukrainas jautājumu, vēsta UNIAN. Tās darba kārtībā bija iespējamais Krievijas tiešais iebrukums Ukrainā.

ASV vēstniece ANO Drošības padomē Samanta Pauersa trešdien ārkārtas sēdē paziņoja, ka Austrumukrainas konflikta galvenais iemesls ir Krievijas rupjš Ukrainas vienotības pārkāpums, vēsta UNIAN.

“Situācija evolucionē, bet konflikta pamatiemesli ir nemainīgi – Krievijas īstenota rupja Ukrainas teritoriālās vienotības pārkāpšana. Arvien no jauna Krievija uzņemas jaunas saistības, bet pēc tam tās netiek izpildītas, kā arī ANO Drošības padomē sniedz paskaidrojumus, kurus pati pat nesaprot un kas neatbilst īstenībai,” teica Pauersa.

Viņa atgādināja, ka Minskā visi apņēmās nekavējoties pārtraukt karadarbību, taču tā vietā separātisti izmantoja iestājušos pamieru, lai turpinātu paplašināt ieņemto teritoriju. Vienlaikus Ukraina pildīja apņemšanos par pamiera īstenošanu, teica diplomāte.

Lietuvas pastāvīgā pārstāve ANO Raimonda Murmokaite Drošības padomes sēdē paziņoja, ka Krievija Ukrainā īsteno „neizsludinātu karu”. Pēc Murmokaites domām, Krievijas Aizsardzības ministrijas iecere palielināt stratēģisko bombardētāju lidojumu skaitu it kā patrulēšanas ietvaros pa visu pasauli liecina par Krievijas agresīvo politiku, kas tagad jau izplešas ārpus Ukrainas.

ANO ģenerālsekretāra palīgs politiskajos jautājumos Jenss Anderss Toibergs-Frandzens paziņojis, ka jaunu ANO ziņojumu par cilvēktiesību ievērošanu Ukrainā publiskos 20.novembrī.

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs trešdien pavēstīja, ka NATO novērojusi, kā Ukrainā pēdējo divu dienu laikā iebrauc Krievijas bruņojuma kolonnas, arī tanki, artilērija un kaujas vienības.

“Pēdējo divu dienu laikā mēs esam redzējuši to pašu, par ko jau ir ziņojusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO). Mēs esam redzējuši, kā Ukrainā iebrauc Krievijas tehnika, pamatā Krievijas tanki, Krievijas artilērija, Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī Krievijas kaujas vienības,” uzturoties Sofijā, sacīja ģenerālis.

“Mums šobrīd nav īsti laba priekšstata par to, cik lielā skaitā. Tomēr mēs esam vienisprātis, ka redzētas ir vairākas kolonnas,” viņš piebilda.

“Mani visvairāk uztrauc tas, ka mums tagad ir situācija, kad bijusī starptautiskā robeža starp Ukrainu un Krieviju pilnībā ir poraina, tā pilnībā ir atvērta,” norādīja Brīdlovs.

“Bruņotie spēki, nauda, atbalsts, apgāde, ieroči plūst turp un atpakaļ pāri robežai pilnīgi pēc vēlēšanās, un tā nav laba situācija,” viņš sacīja.

“Mums ir jāatgriežas situācijā, kad šī starptautiskā robeža tiek respektēta, un līdz ar to tiks sekmēts tas, ka Austrumukrainā tiek izbeigta [bruņojuma un karavīru] piegāžu problēma,” norādīja ģenerālis.

Promaskavisko kaujinieku kontrolētajā Doņeckā otrdien iebraukušas 43 armijas smagās automašīnas bez atpazīšanas zīmēm. Piecās no tām bijušas haubices, vēl piecās – daudzstobru raķešu sistēmas, otrdien paziņoja EDSO.

Tā ir tikai pēdējā epizode notikumu virknē, kad kaujinieku kontrolētajās teritorijās pārvietojamies frontes virzienā redzētas nemarķētas smagās automašīnas.

Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

(papildināta visa ziņa)