FOTO: Merkele: Berlīnes mūra krišana pierāda, ka sapņi var piepildīties (papild.)

Vācija svinēja ceturtdaļgadsimtu kopš Berlīnes mūra krišanas

Vācijas kanclere Angele Merkele svētdien pauda atzinību drosmīgajiem pilsoņiem, kas pirms 25 gadiem mierīgā ceļā gāza Berlīnes mūri, vēsturisko dienu nodēvējot par pierādījumu, ka “sapņi var piepildīties”.

Merkele, kas uzauga komunistiskajā Austrumvācijā, svētdien teica uzrunu pie memoriāla upuriem, kas nogalināti, mēģinot bēgt no Austrumberlīnes, ziņo LETA/AFP.

“Berlīnes mūris, šis cementā iekaltais valsts ļaunprātīgās varas simbols miljoniem cilvēku noveda līdz paciešamā robežai un pārāk daudz aiz šīs robežas. Tas viņus salauza,” sacīja Merkele.

“Nav jābrīnās, ka pēc robežas atvēršanas cilvēki ar āmuriem un kaltiem sagrāva ienīsto struktūru. Gada laikā tā pazuda no pilsētas ainas.”

Neparasti emocionālā uzrunā Vācijas kanclere norādīja, ka 1989.gada 9.novembra galvenā mācība ir, ka “mēs varam mainīt situāciju uz labāku – tas ir Berlīnes mūra krišanas vēstījums”.

Šis vēstījums ir patiess Merkeles apvienotajai valstij un pasaulei, “īpaši cilvēkiem Ukrainā, Sīrijā, Irākā un daudzos, daudzos citos pasaules reģionos, kur brīvība un cilvēktiesības ir apdraudētas vai tiek bradātas”.

“Šis ir pārliecinošs vēstījums par mūsu spējām šodien un nākotnē graut mūrus, diktatūras, vardarbības, ideoloģijas un naida mūrus. Pārāk labi, lai būtu patiesi? Salds sapnis, kas plīsīs kā burbulis? Nē, [Berlīnes] mūra krišana mums ir parādījusi, ka sapņi var piepildīties,” sacīja Merkele.

Vācijas kanclere atgādināja, ka 9.novembris ir arī nacistiskās Vācijas 1938.gada “Kristāla nakts” – pret ebrejiem vērsto grautiņu – gadadiena, norādot, ka šī gadadiena Vācijas vēsturē iezīmē arī “kauna un apkaunojuma dienu”.

Vācijas kanclere pateicās demokrātisko kustību dalībniekiem bijušajās komunistiskajās valstīs, kas pavēra ceļu vēsturiskajiem notikumiem, norādot, ka 1989.gadā “Dzelzs priekškars jau bija ielauzts”.

“Mēs vācieši nekad neaizmirsīsim brīvības un demokrātijas kustības centrālajā un Austrumeiropā, kas pavēra ceļu mūsu nesenās vēstures laimīgākajam brīdim,” sacīja Merkele.

Vācija svin ceturtdaļgadsimtu kopš Berlīnes mūra krišanas

Vācijā piektdien sākās svinības par godu 25.gadskārtai kopš Berlīnes mūra krišanas, kas kulmināciju sasniegs svētdien grandiozā koncertā pie Brandenburgas vārtiem, kurā miljoniem cilvēku lielo pūli līdz ar rokzvaigznēm uzrunās arī antikomunistiskās kustības veterāni, ziņo LETA/AFP.

Vienlaikus ar svinībām notiks arī piemiņas pasākumi, atceroties tos, kuri gāja bojā, cenšoties izbēgt no komunistiskā režīma žņaugiem.

“Domāju, jūs nekad neaizmirsīsiet, kā jūs jutāties šajā dienā, vismaz es to nekad neaizmirsīšu,” savā radio uzrunā, pieminot 1989.gada 9.novembri, atzinusi kanclere Angela Merkele, kurai pašai bija lemts uzaugt komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā jeb tā dēvētajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). “Man nācās gaidīt 35 gadus uz šo brīvības sajūtu. Tas mainīja manu dzīvi.”

Svinībām par godu vēsturiskajam notikumam, kas jau pēc nepilna gada ļāva īstenot sapni par Vācijas atkalapvienošanos, izvēlēts sauklis “Drosme brīvībai”. Atšķirībā no iepriekšējām mūra krišanas jubilejām šoreiz organizēšanā vairāk iesaistīta pilsoniskā sabiedrība, un Berlīne to vienlaikus izmantojusi, lai kārtējo reizi apliecinātu savu starptautiskās mākslas galvaspilsētas statusu.

Svinības ievadīja milzīgas instalācijas atklāšana, iededzot 8000 izgaismotu baltu balonu, kas noenkuroti 15 kilometrus garā kādreizējā mūra posmā, iezīmējot daļu no 155 kilometrus garās robežas, kas savulaik ieskāva Rietumberlīni, norobežojot to no VDR teritorijas.

Mirdzošās lodes, kas no augšas atgādina pērļu virteni, svētdienas vakarā tiks atbrīvotas no saviem enkuriem, un, skanot Bēthovena 9.simfonijas finālam – “Odai priekam”, tās brīvi pacelsies naksnīgajās debesīs.

Godinot tos, kas pretojās komunistiskajam režīmam, piektdien Bundestāgā uzstājās kādreizējais disidents un dziedātājs Volfs Bīrmans, kurš savu pret režīmu vērsto dziesmu dēļ 1976.gadā tika izraidīts no VDR.

Vēlāk cilvēkus pie kādreizējā robežkontroles punkta “Checkpoint Charlie” uzrunāja pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs, kura “perestroikas” un “glasnostj” kurss atviegloja Austrumeiropas antikomunistiskajām kustībām cīņu pret uzspiestajiem marionešu režīmiem, kas vainagojās ar mūra krišanu un totalitārās sistēmas sagrāvi.

Šobrīd 83 gadus vecais Gorbačovs, kuru Vācijā joprojām godā par to, ka viņš 1989.gadā atturējās no vardarbīgas protestu kustības apspiešanas, sestdien ar bijušo Vācijas ārlietu ministru Hansu Dītrihu Genšeru pārrunāja pagājušā laikmeta mantojumu un tā ietekmi uz spriedzi Rietumu attiecībās ar Krieviju, kas pēdējā laikā atkal strauji pieaugusi.

Gorbačovs vāciešus savā atklātajā vēstulē, kas publicēta avīzē „Bild”, sestdien sveica ar Berlīnes mūra krišanas 25.gadadienu un atzīmēja, ka tie ir svētki visām Eiropas un citu kontinentu tautām. “Siena ne tikai sadalīja Berlīni, cilvēkus un ģimenes, bet bija arī Eiropas un visas pasaules sadalīšanas simbols divās daļās, kas viena otrai draudēja ar atomkara apokalipsi,” raksta bijušais PSRS prezidents.

Ar apsveikumu Vācijas tautai klajā nācis arī bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais, kurš uzsvēris, ka „brīvība vienmēr uzvar”.

Savukārt bijušais Vācijas ārlietu ministrs Hanss Dītrihs Genšers intervijā vācu „Deutsche Welle” izteicies, ka 1989.gadā sniegtās iespējas nav tikušas izmantotas tādā mērā, kā to varēja, tāpēc viņš patlaban izjūt „lielu nemieru”. Tā Genšers atbildējis uz jautājumu, vai bijušais politiķis nebaidās no jauna aukstā kara, ņemot vērā aktuālos notikumus Austrumeiropā.

Genšers uzskata, ka tieši tāpēc „jaunas Eiropas kopīgās mājas izveidē, kā saka Gorbačovs, nepieciešama jauna enerģija”. Pēc Genšera domām, Eiropai nepieciešams jauns starts. Viņaprāt, nepieciešams atjaunot NATO – Krievijas padomes darbu, kas tieši esot radīta krīzes periodiem. „Tagad ir krīze, bet padome nesapulcējas. Domāju, ka abām pusēm ir iemesls aizdomāties,” teica Genšers. Vienlaikus viņš norādīja, ka salīdzinājumā ar tādām mūsdienu globālām problēmām, kā bēgļu pārvietošanās vai pasaules veselības aizsardzības situācija, problēmas, „par kurām strīdas Eiropā, izskatās ne tik svarīgas”.

Sestdienas vakarā notiks piemiņas koncerts Bertolda Brehta dibinātajā teātrī “Berliner Ensemble”, kas atrodas iepretī tā dēvētajai Asaru pilij – kādreizējam robežkontroles punktam Frīdrihštrāses stacijā, kur parasti austrumvācieši atvadījās no tuviniekiem, kas bija ieradušies viesos no Rietumiem. Šo koncertu apmeklēs arī Merkele.

Savukārt svētdien kanclere atklās vērienīgu izstādi Bernauera ielā, ko savulaik dalīja Berlīnes mūris.

(papildināta no sākuma)