FOTO: Ukraina ierosina krimināllietu par Doņeckas un Luganskas “vēlēšanām” (papild.)

Teroristu kontrolētajās Ukrainas teritorijās notiek “vēlēšanas”, vēlētāji var pirkt dārzeņus

Ukrainas Drošības dienests (SBU) svētdien ierosinājis krimināllietu par promaskavisko kaujinieku rīkotajām “vēlēšanām” pašpasludinātajās “Doņeckas tautas republikā” (DTR) un “Luganskas tautas republikā” (LTR), vēsta “Censor.net”.

Kā SBU norāda savā “Facebook” profilā, krimināllieta ierosināta saskaņā ar Ukrainas kriminālkodeksa pantu “par darbībām, kas vērstas uz konstitucionālās iekārtas vardarbīgu mainīšanu vai gāšanu, vai valsts varas sagrābšanu”.

Iepriekš SBU jau uzsvēra, ka šīs pseidovēlēšanas ir pretrunā ar Ukrainas konstitūcijā un likumos noteikto varas institūciju ievēlēšanas kārtību un tajās saskatāmas valsts varas gāšanas mēģinājuma pazīmes.

Krievijas atbalstīto bruņoto bandu kontrolētajās teritorijās Ukrainas austrumos, kur teroristi patvaļīgi pasludinājuši divas tā dēvētās “tautas republikas”, svētdien notiek “vēlēšanas”, vēsta LETA.

Balsotāji var ļoti lēti – par vienu grivnu – iepirkt maisu dārzeņu – kāpostus, burkānus, kartupeļus, vēsta sociālie mediji, rādot fotogrāfijas ar garām pircēju rindām pie dārzeņu maisu kaudzēm. “Balsojam par pīrādziņu,” vēsta Hromadske.tv.

Aleksandram Zaharčenko, kurš uzdotas par teroristu pašpasludinātās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas “premjerministru”, faktiski nav izvirzīts neviens alternatīvs kandidāts, tāpēc viņš, visticamāk, arī tiks “ievēlēts” par nākamo “prezidentu”.

Viņa mērķis, kā, tiekoties ar studentiem, piektdien paziņoja pats Zaharčenko, esot “uzcelt jaunu valsti, kas pēc vēlēšanām kļūs leģitīma, un atgūt teritorijas Ukrainas austrumos, kuras tagad kontrolē ukraiņi”.

38 gadus vecais vīrs stāsta, ka esot pārdevis savu biznesu, lai finansētu bandas, kas 16.aprīlī sagrāba Doņeckas administrācijas ēku. Šī akcija faktiski ievadīja Krievijas agresiju kontinentālajā Ukrainas teritorijā, kas tika sākta pēc Krimas anektēšanas.

Neskatoties uz masīvo Maskavas atbalstu un tiešo Krievijas regulārā karaspēka iesaistīšanos karadarbībā Ukrainas austrumos, Zaharčenko cenšas uzsvērt, ka viņš ir vietējais, lai gan viņš tā dēvētā premjera krēslā nokļuva tikai augustā, nomainot virkni Maskavas tiešo ielikteņu, kas Ukrainā bija iesūtīti no Krievijas.

Lai gan Zaharčenko, tāpat kā Maskava, joprojām noliedz tiešo Krievijas armijas iesaistīšanos kaujās Ukrainā, viņš atzīst, ka tur darbojas tūkstošiem “brīvprātīgo”, kas patiesībā ir ar Krievijas izlūkdienestu tiešu līdzdalību vervēti algotņi vai arī šķietamā atvaļinājumā it kā esošas militārpersonas, kā apgalvo Kremlis.

Kaut arī Zaharčenko bija viens no 5.septembrī Minskā panāktā pamiera parakstītājiem, viņš pastāvīgi draud sagrābt jaunas Ukrainas pilsētas, arī Mariupoli, kas nodrošinātu Krievijai sauszemes koridoru uz martā anektēto Krimas pussalu.

“Mums jāatgūst visas mums piederošās teritorijas vai nu sarunu, vai citos ceļos,” saka Zaharčenko, brīdinot, ka priekšā gaidāmas “ļoti intensīvas cīņas”.

Līdzīga situācija ir arī pašpasludinātajā “Luganskas tautas republikā”, kur svētdienas pseidovēlēšanās uzvara garantēta Igoram Plotņickim, kas jau taga sevi iecēlis prezidenta kārtā.

50 gadus vecais bijušais Padomju armijas virsnieks par Luganskā darbojošos teroristu bandu vadoni kļuva pēc tam, kad to iepriekšējais līderis Valērijs Bolotovs tika ievainots.

Līdzīgi daudziem bruņoto bandu vadoņiem, arī Plotņickis pazīstams kā komunistiskās pagātnes apjūsmotājs, un, piemēram, noziedzīgā boļševiku režīma pirmā līdera Ļeņina pieminekļa neseno demontāžu Harkovā, Luganskas vietvaldis pasludinājis par “morālo genocīdu”.

Gan Eiropas Savienība, gan NATO, gan ASV ir paziņojušas, ka teroristu rīkotās pseidovēlēšanas neatzīs un ka tās apdraud jau tā vārgo miera procesu. Gan Kijeva, gan Rietumi norādījuši, ka tās ir arī Minskā panāktās vienošanās pārkāpums.

Taču Krievija jau paziņojusi, ka “vēlēšanas” atzīs, un tādējādi sagaidāms, ka šodienas notikumi varētu kļūt par kārtējo iemeslu, lai Rietumu attiecības ar Maskavu turpinātu pasliktināties.

Tikmēr svētdien uz Ukrainu devies jau piektais tā saucamās Krievijas humānās palīdzības konvojs, kas šoreiz sastāv no vairāk nekā 50 kravas automašīnām. Visticamāk, šīs automašīnas ved separātistiem un Krievijas algotņiem munīciju un pārtiku.

(papidlināta no sākuma)