Grāmatu izdevējiem jāmeklē alternatīvas

Pirms dažiem gadiem iespēju sekmīgi turpināt izdevējdarbību saistīja ar e-grāmatām

Tas, ka grāmatu tirāžas latviešu valodā interneta laikmetā kļūst arvien mazākas, nav vairs nekāds noslēpums, turklāt jaunieši, dzīvojot 140 rakstzīmju laikmetā, garus tekstus lasa arvien mazāk. Tas liek mainīties arī grāmatu izdevējiem, meklējot un piedāvājot citas alternatīvas.

“Lielo valodu” grāmatu izdošana vēl ir rentabla, jo vienmēr varēs atrast pircējus arī nišas produktiem, bet kvalitatīvu tekstu izdošana Latvijā ir apdraudēta tieši mazā pieprasījuma un augsto izmaksu dēļ – lasītājs bez valsts atbalsta grāmatu nozarei iegādāties grāmatas vairs vienkārši nevar atļauties.

Ja padomju laikos pēc populāru dzejnieku un rakstnieku jaunākajiem darbiem bija jāstāv garu garās rindās un grāmatas tika drukātas desmitiem tūkstošu lielos metienos, tagad viena darba tirāža reti sasniedz 1000 eksemplāru, kas, savukārt sadārdzina viena eksemplāra cenu. Tomēr izdevniecībām ir jādzīvo, tādēļ tās rūpīgi izvērtē ikvienu autoru no mārketinga viedokļa.

Dažkārt nav pat svarīgs autora honorāra lielums, bet gan tas, vai grāmatas druka būs ekonomiski pamatota un vai cilvēki to pirks.

Līdz ar to gan grāmatu autori, gan izdevēji nonāk tādā kā apburtajā lokā – jaunajiem autoriem nav iespēju publicēties, jo viņu darbi lasītājiem nav zināmi un ir skaidrs, ka lielas tirāžas neizdosies pārdot, savukārt maziem metieniem cena nebūs konkurētspējīga. Arī izdevniecības nevēlas riskēt un ieguldīt līdzekļus grāmatas ražošanā, ja pastāv kaut maza iespēja, ka liela daļa nodrukāto eksemplāru paliks noliktavā un būs jāpārdod par papīra cenu vai vēl lētāk.

Vēl pirms dažiem gadiem iespēju sekmīgi turpināt izdevējdarbību saistīja ar e-grāmatām, taču tagad pierādījies, ka tas ir nišas produkts – pēc dažādiem datiem, e-grāmatas aizņem 7-8% tirgus. Ir skaidrs, ka tā ir alternatīva tehnoloģiju frīkiem un bieži ceļojošiem grāmatu cienītājiem, bet par plaša patēriņa produktu e-grāmatas vismaz tuvākajā laikā nekļūs, jo Latvijas lasītājs ir konservatīvs – tagad var iztikt bez ziņu lasīšanas avīzē, bet kvalitatīvu literatūru visbiežāk viņš tomēr vēlas baudīt drukātā formā.

Kā viena no alternatīvām grāmatu izdevējiem ir to drukāšana pēc pieprasījuma, izmantojot digitālās tehnoloģijas, kas tiktāl attīstījušās, ka kvalitātes ziņā neatpaliek no tradicionālās drukas. Šai metodei ir virkne priekšrocību – ja tradicionālajā jeb offseta tehnoloģijā viena eksemplāra pašizmaksa samazinās, pieaugot tirāžai, digitāli drukātās grāmatas viena eksemplāra pašizmaksa ir vienāda gan pirmajam, gan tūkstošajam eksemplāram un tās var izgatavot pēc vajadzības. Līdz ar to neveidojas noliktas uzkrājumi – kā daļa tirāžas ir pārdota, tā var operatīvi izgatavot vēl.

Oponenti teiks – digitāli drukātas grāmatas ir dārgākas. Protams, citas tehnoloģijas ir lētākas, ja tirāža sasniedz 500 vai 1000 eksemplāru, bet pie nelielām tirāžām tās nav konkurētspējīgas cenas ziņā, jo tradicionālajā drukā lielākie tēriņi ir uz sagatavošanas procesu, kamēr digitāli drukātajai grāmatai nepieciešama tikai drukas faila sagatavošana.

Šo tehnoloģiju novērtē arī pasaulē, un grāmatu druka pēc pieprasījuma ir visstraujāk augošais poligrāfijas sektors – pēdējo gadu laikā saradusies virkne izdevniecību, kas piedāvā dažādu, pārsvarā zinātnisko, darbu izdošanu kaut pārdesmit eksemplāros un kā honorāru autoram – noteiktu procentu no pārdoto grāmatu cenas.

Tādējādi mūsdienās ikviens autors var piepildīt sapni un ieraudzīt savu grāmatu drukātā formā, turklāt bez sadarbības ar izdevniecību. Līdz ar to grāmatu var izdot par salīdzinoši mazām izmaksām – atkarībā no formāta un lapaspušu skaita viena eksemplāra izmaksas ir tikai daži eiro, turklāt kvalitātes ziņā tā neatšķirsies no tradicionālā tehnikā drukātām grāmatām.

Autors ir SIA “Drukātava” valdes loceklis