Hatha, bikram, aštanga un kundalini. Kā neapjukt, redzot jogas nodarbību piedāvājumā virkni svešādu apzīmējumu, un izvēlēties sev vispiemērotāko
Nekad nevar zināt, kas slēpjas aiz mazā vārdiņa «joga». Katrs sevi cienošs, konkurences klondaikā iegriezts sporta klubs uzskata, ka nodarbību sarakstā līdzās boksam, zumbai, pilatēm un velotreniņiem jābūt arī jogai. Rezultātā, ejot uz fitnesa jogu, vari nokļūt nodarbībā, kur, lēnām nomainot jogas pozas jeb āsanas un klausoties dūcošās «ommmm» skaņās, nevari vien sagaidīt beigas. Tikpat nejauši vari nokļūt arī pie jogas skolotāja, kura vadītā nodarbība ir visīstākā izturības pārbaude, pēc kuras rāpus jārāpo līdz ģērbtuvei.
Rietumu kultūrā jogas nodarbības ir aptuveni pusgadsimtu vecs fenomens. Tās pārsvarā veidotas, lai nostiprinātu veselību un sagatavotu ķermeni meditācijas praksei. «Joga ir apziņas svārstību apturēšana,» saka miera un apzinātības telpas Pa saulei vadītāja Ilze Dzenovska, kura jogas skolotāja sertifikātu ieguvusi Starptautiskās Jogas alianses reģistrētā skolā ASV un turpina mācīties. Apgūstot precīzas āsanas, cilvēks pakāpeniski ļaujas meditācijai. To veicina arī elpošanas vingrinājumi. Dziļa un apzināta elpošana ir pirmais solis, kas palīdz nomierināt prātu, atbrīvoties no stresa un atslābināties.
Daudzvien pasaulē jogas nodarbības tiek piemērotas iesācējiem, cilvēkiem ar pieredzi un meistarīgiem praktizētājiem. Arī Latvijā vairākumam jogas studiju ir šāds dalījums. Atšķirīga ir attieksme pret muzikālo pavadījumu nodarbības laikā. Piemēram, bikram jogā bieži skan mūzika, bet hatha jogā parasti ir klusums. «Klusums vajadzīgs, lai cilvēks koncentrētos uz sevi. Mūzika arī traucē dzirdēt elpu. Ieklausoties citu elpā, skolotājs var saprast, kurš darbojas atbilstoši savām spējām un kuram ir pārpūle,» paskaidro Ilze.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.