ES neatcels pret Krieviju vērstās sankcijas

Krievijai būtu jādara vairāk, lai atrisinātu situāciju Ukrainā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien Luksemburgā notikušajā sanāksmē vienojušies atstāt spēkā pret Krieviju vērstās sankcijas, kā arī aktīvāk koordinēt savus pasākumus pret Ebolas vīrusa radītajiem draudiem, ziņo LETA/Euroobserver.

Polijas ārlietu ministrs Gžegožs Shetina preses konferencē pēc sanāksmes pavēstīja, ka “ministri vienā balsī runāja par nepieciešamību sankcijas atstāt spēkā (..). Tas ir secinājums, pie kura nonācām, un mani iepriecināja, ka tās nebija tikai Centrāleiropas vai Austrumeiropas valstu balsis”.

Viņš piebilda, ka Krievijai būtu jādara vairāk, lai atrisinātu situāciju Ukrainā, nevis jāaprobežojas tikai ar “tukšiem žestiem”.

Shetina arī norādīja, ka ES dalībvalstis ir satrauktas par iespējamo Krievijas gāzes piegādes apturēšanu šajā ziemā un ka ministri runājuši par “nepieciešamību izrādīt solidaritāti”, īstenojot konkrētus pasākumus šāda scenārija gadījumā.

Viņa teiktajam piebalsoja arī Latvijas, Lietuvas un Dānijas ārlietu ministri.

“Nedomāju, ka mums tieši tagad būtu jāsamazina spiediens (..). Mēs joprojām no Krievijas puses novērojam nepieņemamu rīcību,” atzina Dānijas ārlietu ministrs Martins Lidegords.

Sanāksmes oficiālajā atzinumā norādīts, ka Ukrainas austrumos joprojām vērojami daudzi 5.septembrī noslēgtā pamiera pārkāpumi, ka Ukrainas teritorijā joprojām darbojas nelikumīgi bruņoti grupējumi, ka Krievijas robeža joprojām nav slēgta un ka Maskavas atbalstītie teroristi joprojām tur savā gūstā ķīlniekus.

ES dalībvalstis arī aicinājušas teroristisko grupējumu vadoņus Doņeckā un Luhanskā nerīkot novembrī viņu iecerētās “vēlēšanas”, tādējādi pārkāpjot pamiera noteikumus. Vienlaikus ministri pirmdien vienojās par atsevišķiem pasākumiem Āfrikā uzliesmojušās Ebolas vīrusa epidēmijas iegrožošanai.

Vācija ierosinājusi izveidot ES civilo misiju jeb “baltās ķiveres”, kuru sastāvā būtu mediķi un palīdzības organizāciju darbinieki.

Sanāksmes komunikē teikts, ka nepieciešams izveidot dalībvalstu brīvprātīgo mediķu un citu speciālistu rezerves korpusu, kuru nepieciešamības gadījumā varētu ātri pārsviest uz vietu, kur izcēlusies sabiedrības veselības krīze.

Ministri vienojās arī par ES finansējuma piešķiršanu inficēto mediķu evakuēšanai, kā arī par ES koordinatora iecelšanu informācijas apmaiņas nodrošināšanai starp dalībvalstīm. Atlikusī sanāksmes daļa tika veltīta situācijai Lībijā un Sīrijā, kā arī Izraēlas un palestīniešu konfliktam.