Mediji: Pie Zviedrijas krastiem varētu būt avarējusi Krievijas zemūdene
Zviedrijas armija svētdien vakarā izplatīja fotogrāfiskas liecības par noslēpumaina “ārvalstu kuģa” atrašanos Stokholmas piekrastē, tomēr noliedza mediju ziņas, ka notiktu bojātas ārvalstu zemūdenes “medības”, vēsta LETA/AFP.
“Tas nav mūsu, tas ir ārvalstu kuģis,” sacīja kontradmirālis Andešs Grenstads, rādot graudainu fotoattēlu, kuru svētdien uzņēmis kāds “avots”. Kopš piektdienas tā bijusi jau trešā reize, kad manīts kāds aizdomīgs objekts. “Viņš redzēja kaut ko, kas bija virs ūdens, un pēc tam, kad viņš uzņēma attēlu, tas atkal pazuda.”
Kādai valstij kuģis pieder, nav iespējams noteikt attēla sliktās kvalitātes dēļ. Attēlā dziļi jūrā redzams kāds tumšs, bangu ieskauts objekts.
Grenstads noraidīja mediju pieņēmumus, ka notiktu “zemūdenes medības”, un uzsvēra, ka mobilizācija – viena no lielākajām kopš Aukstā kara – ir izlūkošanas operācija. “Tās nav zemūdenes medības, lietā liekot ieročus, lai cīnītos pret pretinieku. Mērķis ir iegūt izlūkinformāciju, lai noskaidrotu, ka tur ir ārvalstu zemūdens aktivitātes.”
Viņš arī piepilda, ka apvidus uz austrumiem no Stokholmas, pēc visa spriežot, “interesē kādai ārvalstij”. “Vēlāk var būt situācija, kad tā [operācija] kļūst par zemūdenes medībām. Mēs tur vēl neesam,” sacīja Grenstads.
Jau ziņots, ka Zviedrijas militāristi, iespējams, pārtvēruši SOS jeb palīgā saucienu no Krievijas zemūdenes, vēsta zviedru mediji. Zviedrijas Aizsardzības ministrija atteikusies apstiprināt, bet arī nav noliegusi informāciju, ka tiek meklēta Krievijas zemūdene.
Arī Krievijas Aizsardzības ministrija svētdien, 19.oktobrī, noliegusi medijos izskanējušo apgalvojumu, ka viena no Krievijas zemūdenēm būtu avarējusi Baltijas jūrā, ziņo Dw.de. „Krievijas Jūras spēku zemūdenes, tāpat kā kuģi, pilda savus uzdevumus saskaņā ar plānu. Nekādu ārkārtas un vēl jo vairāk avārijas gadījumu ar Krievijas karakuģiem nav bijis un nav,” paziņojis Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Pirms tam Zviedrijas avīze „Svenska Dagbladet” vēstīja, ka Zviedrija varētu būt konstatējusi ārvalstu zemūdenes atrašanos savos ūdeņos. Pēc medija ziņām, Zviedrijas Jūras spēku radiopārtveršanas dienests vienā no Zviedrijas teritoriālo ūdeņu rajoniem reģistrējis radiosignālu, ko Krievijas armija izmanto ārkārtas situācijās. Šo radiosignālu uztvērējs, pēc avīzes rakstītā, atrodas Kaļiņingradā.
Laikraksta ziņo, ka pirmais radiosignāls pēc palīdzības pārtverts ceturtdien, 16.oktobrī, bet piektdien ticis pamanīts kāds aizdomīgs objekts, kas bijusi vai nu parasta laiva vai arī īpaši maza zemūdene. Piektdienas vakarā zviedri tajā pašā kanālā, ko krievu karavīri izmanto palīdzības pieprasījumiem, pārtvēruši signālu, taču tas bijis jau vairāk aizšifrēts.
Zviedrijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji atteikušies apstiprināt, bet arī nav nolieguši ziņas, ka meklē apstiprinājumu, vai šis objekts ir Krievijas zemūdene.
Sākot no 17.oktobra vakara, Zviedrijas karavīri Stokholmas arhipelāga rajonā īsteno operāciju, lai rastu pierādījumus „ārvalstu zemūdens aktivitātēm”. Ir iesaistīti arī kuģi, kājnieki un helikopteri.
„Zviedrijas Bruņotie spēki neatklāj nekādas detaļas, kas saistītas ar šo operāciju,” paziņoja Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Ēriks Lagerstēns. Tomēr viņš apstiprināja, ka operācija notiek Stokholmas arhipelāgā, tiek izmantotas optiskās novērošanas ierīces. „Operācijas mērķis ir noskaidrot, vai šajā rajonā bija vai arī pastāv ārvalstu aktivitāte,” teica Lagerstēns.
Avīze „Svenska Dagbladet” arī ziņo, ka kopš trešdienas, 15.oktobra, līdz sestdienai starptautiskajos ūdeņos Stokholmas arhipelāga tuvumā atrodas naftas pārvadāšanas tankeris, kas pieder vienai no tā saucamās Novorossijas uzņēmumiem, taču kuģo zem Libērijas karoga. Avīzes avots, kas pats piedalās izlūkošanas operācijā, apgalvo, ka šis kuģis tiek novērots.
Ziņas par svešas zemūdenes atrašanās Stokholmas arhipelāga ūdeņos ir satraucošas, aģentūrai LETA izteicās Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Kārlis Eihenbaums.
Tas, kas notiek, ir ļoti satraucošas ziņas, proti, svešas zemūdenes atrašanās Stokholmas arhipelāga ūdeņos, un tas tiešām var ietekmēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā un varbūt pat plašāk, sacīja Eihenbaums.
“Mēs nevēlamies, lai notiek atgriešanās Aukstā kara laikos, kad “nomaldījušās” zemūdenes bija bieža parādība. Mēs tomēr dzīvojam absolūti citā gadsimtā, kurš šādām spēlītēm nevajadzētu būt vietas,” pauda ministrijas pārstāvis, piebilstot, ka tiek uzmanīgi sekots līdzi tam, kas tiks noskaidrots.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) šodien sociālajā tīklā “Twitter” angļu valodā ierakstīja, ka “tiks uzmanīgi sekots līdzi notikumiem Zviedrijas teritorijas ūdeņos, bet notiekošais varētu viest nopietnas izmaiņas Baltijas jūras reģiona aizsardzībā”.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (29)
tonijs 21.11.2014. 11.56
Priekš tiem, kam klapes uz acīm- Nekādu ārkārtas un vēl jo vairāk avārijas gadījumu ar Krievijas karakuģiem…
0