Krievijas prezidents pirms sarunas ar Porošenko piedraud atslēgt gāzi Eiropai
Ceturtdien Milānā tomēr notikusi Vācijas kancleres Angelas Merkeles tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas sākotnēji tika atcelta Putina kavēšanās dēļ, ziņo aģentūras LETA-INTERFAX. Sarunas ilgušas divarpus stundas un galvenā tēma bija konflikts Ukrainā.
Kā norādījis Kremļa preses dienests, abām pusēm joprojām ir atšķirīgi viedokļi par konflikta izcelšanās cēloņiem. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka sarunās skarta uguns pārtraukšanas režīma novērošanas tēma un “niansēs apspriests gāzes dosjē”.
Piektdien paredzēta Putina tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Sanāksmē piedalīsies arī Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons un Itālijas premjerministrs Mateo Renci. Putins pirms gaidāmās tikšanās ar savu Ukrainas kolēģi brīdinājis Eiropu par gāzes piegāžu apdraudējumu, vēsta Tvnet.lv, atsaucoties uz aģentūru BNS.
Merkele un Porošenko ceturtdien runāja par miera plāna izpildi, abiem «paužot nožēlu, ka daudzi punkti vēl nav īstenoti», informēja avoti Vācijas valdībā. «Miers un stabilitāte Ukrainā ir vienīgais, ko mēs gaidām,» Porošenko ceturtdien teica pēc sarunas ar Merkeli, paužot cerību, ka Krievijas līderis palīdzēs veicināt miera ievērošanu Ukrainas austrumos.
Putins tai pašā dienā paziņoja, ka Eiropai draud «lieli tranzīta riski», ja vien Ukraina nenokārtos savu strīdu ar Krieviju. Krievija jūnijā pārtrauca gāzes piegādes Ukrainai, draudot, ka, ziemai tuvojoties, piegādes tiks pārtrauktas arī Eiropai, kas apmēram trešo daļu no tai nepieciešamās gāzes saņem no Krievijas.
Krievijas prezidents norādīja, ka tādā situācijā ”nebūtu vainīgs”, un uzstāja, ka nevēlas pieredzēt 2006. un 2009. gada situāciju, kad tika pārtrauktas gāzes piegādes Eiropai caur Ukrainu. «Es ļoti ceru, ka līdz tam nenonāks,» Putins sacīja Āzijas un Eiropas tikšanās (ASEM) samitā. ASEM samitā piedalās vairāk nekā 50 dalībvalstis, kurām ir plašas tirdzniecības attiecības, jo īpaši laikā, kad pieaug neskaidrības par ekonomikas izaugsmi.
NATO paziņoja, ka nav pazīmju par būtisku Krievijas spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas, lai gan Putins ir paziņojis par nepilnu 18 tūkstošu karavīru atsaukšanu. ASV un Eiropas Savienības līderi apsveica Putina paziņojumu par karavīru atvilkšanu kā pozitīvu žestu pirms tikšanās ar Porošenko Milānā, tomēr atgādināja Putinam, ka pret Krieviju vērstās sankcijas netiks atceltas, līdz viņš pilnībā nebeigs iejaukties Ukrainas iekšējās lietās.
Laikā, kad pasaules tirgi piedzīvo satricinājumu, kas lielā mērā saistāms ar neskaidrību Ukrainas krīzes jautājumā, Vācijas kanclere paziņoja, ka atbildība par trauslā pamiera režīma ievērošanu un miera plāna īstenošanu «pirmkārt un galvenokārt» gulstas uz Krieviju.
Aģentūras LETA-UNN vēsta, ka Putina līdzgaitnieks Arkādijs Rotenbergs un naftas kompānija “Rosņeftj” iesnieguši Eiropas tiesā prasību atcelt Eiropas Savienības sankcijas, ziņo laikraksts “Financial Times”. Kompānija lūdz atcelt Eiropadomes 31.jūlija lēmumu, ar kuru tika noteiktas sankcijas Krievijas naftas sektoram. Savukārt Rotenbergs tiesā 10.oktobrī apstrīdējis ES lēmumu par viņa aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumiem.
Aģentūra “Bloomberg” raksta, ka Krievijas prezidentam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu “Vedomosti”. To apstiprinājuši trīs avoti. Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas noteic, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija atļauts lielāks limits – 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.
Jauno ierobežojumu dēļ “Vedomosti” dibinātājiem, “Financial Times” un “Wall Street Journal” īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece – Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa “Sanoma Oyj” – jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.
Saskaņā ar Krievijas prezidenta administrācijas atbalstīto ieceri visu triju akciju pakešu iegādei varētu tikt izmantots starpnieks, lai darījums izskatītos pieņemamāks politiskā ziņā, taču vēlāk visu avīzi pārpirktu Kremlim lojāli īpašnieki. Kā iespējamie nākamie īpašnieki minēti vai nu holdings “Gazprom Media”, vai arī kompānijas, kas saistītas ar senu Putina sabiedroto Juriju Kovaļčuku.
“Kremlis “Vedomosti” akcionārus pielīdzina ārvalstu valdībām,” aģentūrai sacījusi laikraksta galvenā redaktore Tatjana Lisova. “”Wall Street Journal” tiek pielīdzināts Amerikas Savienotajām Valstīm un “Financial Times” – Lielbritānijai. Viņiem ir vajadzīgs krievu īpašnieks, lai būtu kāds, kam var ”piezvanīt”.” “Vedomosti”, kas nevairās kritizēt Krievijas valdību, un Vācijas mediju koncerna “Axel Springer” izdotais žurnāls “Forbes” ir lasītākie neatkarīgie mediji Krievijā.
Komentāri (26)