Režisors uzskata, ka 30% Latvijas apzinīgo pilsoņu ir “jāizvelk šī valsts”
Pazīstamais režisors un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzskata, ka mazākumam apzinīgo pilsoņu ir jāuzņemas atbildība par Latviju kā valsti, un ir pat labi, ka 12.Saeimas vēlēšanās nebija liela balsotāju aktivitāte. To režisors teica otrdienas vakarā LTV raidījumā “1:1”.
“40% balsstiesīgo vispār ir bez smadzenēm,” teica režisors. “Vēlēšanu iznākums ir atkarīgs no vēlētāju kontingenta, no viņu intelektuālās kvalitātes, un no politiķu intelektuālās kapacitātes. Latvijā diemžēl mazizglītotais vēlētājs ir lielā skaitā.” Hermanis aprēķinājis, ka par esošo koalīciju nobalsojusi trešā daļa vēlētāju, līdz ar to tikai trešdaļa iedzīvotāju ir uzņēmusies atbildību par valsti.
Par seva vārda iekļaušanu Krievijas melnajā sarakstā Hermanis vācu „Deutsche Welle” teic: „Mana pozīcija ir tāda – kamēr Krievija draudēs kaimiņvalstīm un neiemācīsies, tāpat kā visa civilizētā pasaule, cienīt kaimiņu robežas, es turp nebraukšu. Un tur nestrādāšu, un savas lugas tur viesizrādēs nevedīšu.”
Hermanim sāp tas, kas patlaban notiek Krievijā – gan emocionāli, gan cilvēciski. “Man tur ir daudz draugu. Pēdējos 15 gadus Jaunais Rīgas teātris katru gadu regulāri brauca viesizrādēs,” intervijā sacīja režisors. Tomēr ekonomiskās sankcijas pret Krieviju mērķi sasniegs pēc aptuveni pieciem gadiem, pielīdzinot situāciju PSRS, kas arī izjukusi ekonomisku iemeslu dēļ.
Kas nākotnē sagaida Latvijas lielo kaimiņvalsti Krieviju, ir grūti pateikt, prāto režisors. „Mēs nezinām, kā attīstīsies šis Putina „psihodēliskais teātris”, kā tuvākajos gados evolucionēs Kremļa vara. Acīmredzot, būs kāda eskalācija. Tas ir skaidrs. Pašreizējā situācija agri vai vēlu izmainīsies. Iespējams, pēc pieciem gadiem,” „DW” intervijā saka Hermanis.
Toties kultūras sankcijas, pēc Hermaņa domām, ir vajadzīgas, jo Krievijas mākslinieki un inteliģence ir ļoti labi iekārtojusies uz diviem krēsliem. Režisors iesaka krievu māksliniekiem „saglabāt savu godu un neizdarīt un nepateikt ko tādu, ko nāksies vēlāk nožēlot”.
Kā zināms, Hermanis un JRT aktieri bija pirmie, kuri, vērojot Kremļa politiku Ukrainā un attieksmi pret Krievijas opozīciju, paziņoja, ka nesniegs viesizrādes Krievijā. Tā tika atceltas arī Kirila Serebreņņikova teātrī paredzētās „Mēdejas” izrādes, kurās spēlēja JRT aktrise Guna Zariņa.
Raidījumā „1:1″ Hermanis minēja arī dažus piemērus, kā Krievijas prezidentam pietuvināti politiķi manipulēja ar „jaunajiem un drosmīgajiem” Krievijas kultūras darbiniekiem, tos piejaucējot varai ar amatiem un naudu. Pat Hermanis ticis uzrunāts ar aicinājumu braukt uz Krieviju un tur strādāt kādā teātrī. Uz jautājumu, vai arī Maskavas teātra režisors Kirils Serebreņņikovs ir tāds pats, Hermanis apstiprināja, ka arī viņš ir „Putina projekts”.
„Es ļoti labi varu iedomāties šo situāciju. Radoši ļaudis, kuri dzīvo Krievijā, pat ja viņi nepiekrīt Kremļa pozīcijai, viņi vienalga ir sistēmas daļa. Ne visi var aizbraukt. Domāju, ka kaut kas līdzīgs bija Padomju Savienībā. Tādu konformismu es atceros vēl no savas jaunības laikiem,” „DW” intervijā papildina Hermanis.
„Neviens cilvēks nav tādu kaitējumu izdarījis Krievijas tautai un ekonomikai kā pašreizējais prezidents. To saprot maza daļa krievu, pārējiem būs vajadzīgs laiks, lai saprastu,” vērtēja Hermanis LTV raidījumā.
Hermanis arī teic, ka viņš kontaktējas ar daudziem cilvēkiem gan Krievijā, gan citās valstīs. Viņam radies iespaids, ka Putins šiem cilvēkiem ir izdarījis tik daudz ļauna kā neviens cits. „Viņš ļoti efektīvi sagrauj Krieviju: Krievijas ekonomiku, krievu mentalitāti. Viņš ir krievu tautas ienaidnieks numur viens,” saka režisors.
Savukārt, komentējot Krievijas lēmumu iekļaut viņu „melnajā sarakstā”, Hermanis atzina, ka viņš ir izvēlēts kā simbols. „Es kļuvu, iespējams, par simbolisku figūru. Es – pirmais Rietumu kultūras pārstāvis, kuram aizliegts iebraukt Krievijā,” intervijā vācu „Deutsche Welle” teicis Hermanis. Iespējams, viņš hronoloģiski pirmais paziņoja, ka protestē pret Kremļa politiku. „Pret Putinu izsakās visa pasaule, bet es, iespējams, pirmais spēru konkrētus soļus – atteicos uzvest izrādi Lielajā teātrī [Maskavā],” vācu medijam saka režisors.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Hermani līdztekus Saeimas deputātam Andrejam Judinam un Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Jānim Maizītim iekļāva Krievijas “melnajā sarakstā”.
Gan vācu medijam, gan LTV intervijā režisors arī apgalvo, ka sankcijas pret viņu ir bezjēdzīgas, jo viņam nav plānu doties uz Krieviju. Tomēr viņa attieksme pret krievu tautu joprojām redzama Krievijā izrādītajā lugā „Šukšina stāsti”. „Ja Krievijas varas iestādes vēlas būt konsekventas, tad ir jāaizliedz arī šīs izrādes.”
Hermanis teic, ka viņš nekad nav varējis iedomāties, ka reiz tiks ierakstīts rusofobos. „Es nedomāju, ka pasaulē vēl ir kāds cits teātra režisors, kurš ir uzvedis vismaz tikpat daudz krievu autoru iestudējumu: no Gončarova un Puškina līdz Šiškinam, Tatjanai Tolstojai un Sorokinam,” „DW” teic Hermanis.
Par Latvijas politiku Hermanis teic, ka Latvijā būtu jāvalda mazākuma demokrātijai – tiem aptuveni 30% Latvijas politiski aktīvo un apzinīgo pilsoņu, kuriem ir „jāsaņemas un jāizvelk šī valsts”. Viņaprāt, ir labi, ka 12.Saeimas vēlēšanās bija zema balsotāju aktivitāte, jo tad tie, kuri atnāk un balso apzinīgi, ir lielāki ieguvēji. „Jo mazāk piedalās vēlēšanās, jo labāk. Ne visi cilvēki, kas nāk mums pretī ielās, pa kurām staigājam, ir mūsējie. Tas ir jāapzinās,” teic Hermanis.
Diemžēl, pēc viņa domām, Latvijas parlamenta intelektuālā kvalitāte krītas ar katrām vēlēšanām. „No 100 [ievēlētajiem] cilvēkiem es saskaitīju 8 cilvēkus, kas kaut ko ir spējīgi,” teic režisors. Viņaprāt, ir krietni jāpalielina algas valsts darbu strādājošajiem. Turklāt „mums vajag dot krievu kopienai signālu, ka viņiem ir jāpiedalās varā nevis caur partiju, kas sazinās ar Kremli, bet valstij lojālām partijām”.
Komentāri (21)