Politiķiem, kas patiesi vēlas panākt vērā ņemamas augstākās izglītības reformas, PB eksperti ir snieguši skaidras norādes, kā to izdarīt
Vēlētājiem, kam rūp Latvijas augstākās izglītības sistēmas uzlabošana, ir vērts izlasīt Pasaules Bankas (PB) ekspertu ieteikumus Latvijas augstākās izglītības sistēmas finansēšanas modeļa pilnveidošanai. Izlasīt, lai pieņemtu informētu lēmumu, par kuru partiju un kandidātu balsot, lai pēc vēlēšanām kritiski izvērtētu viņu darbību.
PB eksperti iesaka augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas sastāv no trim daļām: pamatfinansējuma, ar augstskolu darba kvalitāti saistītā finansējuma un finansējuma, kas paredzēts inovācijām. Eksperti piedāvā arī trīs scenārijus, kā šis modelis varētu tikt praktiski ieviests Latvijā, vienlaikus uzsverot, kādas būtu katra scenārija sekas. Lai arī pētījumā uzsvērta nepieciešamība augstākajai izglītībai piesaistīt vairāk privātā finansējuma, tomēr “…scenārija izvēle ir atkarīga no tā, cik lielā mērā sistēmai izdosies piesaistīt papildus finansējumu no valsts (un mazākā mērā, finansējumu no privātajiem avotiem)” (6.lpp).
Pirmā, PB ekspertu atbalstītā scenārija, mērķis ir attīstīt Latvijas sabiedrību par zināšanu sabiedrību. Citiem vārdiem sakot – uzlabot augstākās izglītības konkurētspēju un kvalitāti.
Šis mērķis ir bijis vairāku valdību un izglītības un zinātņu ministru politiskais mērķis. Bet, kā norāda PB ekspertu ziņojums, līdz šim valdības vārdi (stratēģiskie mērķi) nav sakrituši ar darbiem, t.i., augstākajai izglītībai piešķirto budžetu. Lai īstenotu šo pirmo scenāriju, nepieciešams, lai „valdībai būtu iespējas un vēlēšanās būtiski palielināt tās investīcijas augstākajā izglītībā, kā tas sākotnēji tika paredzēts augstākās izglītības likumdošanā.” (50.lpp).
PB eksperti norāda, ka valsts investīciju pieaugums ir būtisks priekšnosacījums, lai praksē ieviestu pētījumā ieteiktās reformas (piemēram, augstkolu finansēšanu atbilstoši to darbības rezultātiem, studiju finansējuma modeļa maiņu, maznodrošināto studentu finansiālās atbalsta programmas, zinātniskās darbības stratēģisku, nevis reaktīvu finansēšanu). Ja valsts investīcijas augstākajā izglītībā jūtami nepalielināsies (scenāriju 2 un 3 gadījumā), uz pārmaiņām izglītības sistēmā būs vēl ilgi jāgaida, turklāt tās būs ierobežotas. Finansējuma pietiks tikai pašreizējās sistēmas uzturēšanai un nelielai pārveidošanai, ieviešot dažus augstskolu darbības rezultātu izvērtēšanas pasākumus (51. un 52.lpp). Nebūs arī resursu, lai sasniegtu uz inovācijām orientētos stratēģiskos mērķus, kas tieši ietekmētu Latvijas izglītības starptautisko konkurētspēju. Principā, nepalielinot augstākās izglītības budžetu, notiks vairāk tāda kā mīņāšanās uz vietas, nevis nozīmīga un strauja virzība uz priekšu.
PB ziņojums ir publicēts īstajā laikā – īsi pirms 12.Saeimas vēlēšanām. Lai sekotu PB ekspertu ieteiktajam pirmajam scenārijam, nepieciešama politiskā griba.
Griba darbos, nevis runās vai darbības imitācijā, parādīt, ka augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana patiešām ir partijas, valdības, ministra vai ministres prioritāte. Tāda prioritāte, kurā ir vērts ieguldīt papildu līdzekļus.
Tiem vēlētājiem, kam augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana ir svarīga, ir līdz šim nebijusi iespēja izmantot šo vērtīgo dokumentu, lai pirms vēlēšanām izvērtētu Latvijas politisko partiju un politiķu doto solījumu pamatotību, bet pēc vēlēšanām – to darbu.
Ikviena politiķa vai partijas solījumi uzlabot augstākās izglītības kvalitāti Latvijā, vienlaikus neapņemoties palielināt augstākajai izglītībai atvēlēto valsts budžeta īpatsvaru, ir rakstīti ar pirkstu mākoņos. Ikviens politiskais spēks, kas pēc vēlēšanām tiks pie varas un solīs augstākās izglītības kvalitātes uzlabojumu, bet nepanāks lielākas investīcijas augstākajā izglītībā, tikai imitēs darbību. Savukārt politiķiem, kas patiesi vēlas panākt vērā ņemamas augstākās izglītības reformas, PB eksperti ir snieguši skaidras norādes, kā to izdarīt. Atliek tikai tām sekot.
Autorei ir sešpadsmit gadu darba pieredze augstākās izglītības iestādēs Latvijā un ārzemēs
Komentāri (25)