Vienotā kredītbiroja izveide sekmēs iedzīvotāju finanšu disciplīnu

Kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu

Saeimas pieņemtais Kredītbiroja likums, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, ir vēl viens solis tuvāk tam, lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus aizņemties atbildīgi. Kredītbiroju darbības sākšana padarīs kredītvēstures uzskaitīšanu pilnvērtīgāku, akcentējot gan pozitīvas, gan negatīvas saistību izpildes disciplīnas nozīmi.

Līdz Latvijas Bankas Kredītu reģistra izveidei 2008.gadā, kad sāka apkopot informāciju arī par saistību apmēru finanšu sektorā, ar kredītvēsturi lielākoties tika saprasta maksājumu kavējumu informācija dažādos „parādu reģistros”. Kredītvēsture visplašākajā nozīmē ir personas finansiālās darbības pārskats, kas veidojas no finanšu saistību apmēra un to izpildes datiem, kā arī pozitīvas un negatīvas disciplīnas dažādu rēķinu apmaksā.

Lai gan datu aprite un kredītvēstures jēdziena uztvere pēdējos gados ir uzlabojusies, pašreizējā informācija par saistībām, kā arī maksāšanas disciplīnu joprojām ir dalīta, apgrūtinot pilnīgu potenciālo risku novērtēšanu. Latvijas Bankas Kredītu reģistrā ir apkopoti dati tikai no finanšu sektora. Paralēli pastāv arī dažādas parādu piedziņas uzņēmumu datu bāzes, taču tajās ir iekļauti tikai tie maksājumu kavējumi, kas nodoti piedziņai šajā uzņēmumā.

Vēl spilgtāk akcentē ikviena rēķina nozīmīgumu kredītvēstures veidošanā

Jaunais Kredītbiroja likums paredz, ka vienuviet tiks apkopoti dati no valsts informācijas sistēmas (Valsts ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Uzņēmumu reģistra u.c.), kā arī ziņas no dažādiem preču un pakalpojumu sniedzējiem (kredītiestādēm, nebanku kreditētājiem, namu apsaimniekotājiem, telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, preču piegādātājiem ar pēcapmaksu u.c.). Tas ļaus uzlabot risku novērtēšanu un mazinās pārlieku lielu saistību uzņemšanos, jo aizdevumu izsniedzēju rīcībā būs krietni plašāks informācijas klāsts gan par savlaicīgi neveiktajām, gan sekmīgi nokārtotajām un spēkā esošajām saistībām.

Jāatceras, ka kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu – svarīgs ir gan īres, komunālo pakalpojumu, telekomunikāciju rēķins, gan satiksmes noteikumu pārkāpuma soda kvīts. Vienota kredītbiroja izveide vēl spilgtāk akcentē ikviena rēķina nozīmīgumu kredītvēstures veidošanā, tādējādi veicinot atbildīgu aizņemšanos un savlaicīgu maksāšanas disciplīnu, lai situācijā, kad tas patiešām ir nepieciešams, aizņemties neliegtu “sabojāta” kredītvēsture.

Ieguvēji būs godprātīgie maksātāji

Lai gan situācija pamazām uzlabojas, kredītmaksājumu kavētāju īpatsvars joprojām ir nozīmīgs. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunākais pārskats liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī piektdaļa mājsaimniecību kredītu bijusi ar maksājumu kavējumiem. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati par pērno gadu nebanku kreditēšanas sektorā rāda, ka bez kavēšanās kredītu atdot spēja tikai 8 no 10 kredītņēmējiem.

Vairums iedzīvotāju savas saistības pilda godprātīgi, taču daļa izveido parādus un nereti nepietiekami novērtē savas rīcības sekas ilgtermiņā vai arī paļaujas uz esošās kredītvēstures uzskaites sistēmas nepilnībām, cerot, ka grēki netaps zināmi. Informācija par jebkuras personas kredītvēsturi pirmām kārtām glabājas pie kredīta vai pakalpojuma sniedzēja. Taču ir maldīgi uzskatīt, ka šī informācija paliek tikai uzņēmuma un klienta starpā. Teju ikvienā līgumā ar preču vai pakalpojumu sniedzēju ir atrunāti nosacījumi par klienta datu sniegšanu citiem, to apstrādi un glabāšanu. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzņēmumi ar informāciju dalās un tās aprites apjomi nākotnē tikai pieaugs.

Katrs uzņēmums savas kredītpolitikas ietvaros iekļauj prognozējamo riska līmeni, kas ietekmē preces vai pakalpojuma gala cenu. Nepilnīgas vai dalītas informācijas rezultātā uzņēmēji nespēj pilnvērtīgi novērtēt katru klientu individuāli, tādējādi izdalot negatīvo risku visiem solidāri. Savā ziņā var apgalvot, ka godprātīgie maksātāji samaksā arī par nemaksātājiem.

Kredītbiroju darbības sākšana padarīs kredītvēstures uzskaitīšanu pilnvērtīgāku, kas nāks par labu godprātīgiem rēķinu maksātājiem, un vieglāk atklās nedisciplinēto paradumus. Paredzams, ka precīzāka un plašāka informācija ļaus veikt pilnīgāku patērētāja kredītspējas novērtējumu, un godprātīgajiem maksātājiem tas nozīmēs arī iespēju saņemt izdevīgākus darījuma nosacījumus. Piemēram, 35000 eiro lielam hipotekārajam kredītam, kas ņemts uz 20 gadiem, par vienu procentpunktu zemāka aizdevuma procentu likme nozīmē vairāk nekā 4000 eiro lielu ietaupījumu visā kredīta atmaksas periodā.

Ātra kļūdu labošana nav iespējama 

Ja pieļautas kļūdas, laiks ir personas sabiedrotais kredītvēstures uzlabošanā, taču ātrs risinājums nebūs iespējams. Kredītbiroju likums paredz, ka ziņas par kavētu maksājumu potenciālajiem kredītdevējiem būs redzamas 5 gadus pēc parāda samaksas dienas, tāpēc ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota. Ja parāds netiek apmaksāts, informācija par to būs redzama 10 gadus.

Kredītvēsturi gan pozitīvā, gan negatīvā veidā var ietekmēt daudzi faktori. Vienlaikus tiek ievērots arī samērības princips – ja godīgie maksātāji kādreiz “paklūp”, piemēram, novēloti veic telefona rēķina apmaksu, viņi nenonāk tādā pašā situācijā kā sistemātiski negodprātīgie iedzīvotāji. Relatīvi lielāka nozīme tiek piešķirta pēdējā laika informācijai par notikumiem personas finanšu dzīvē – jo senākā pagātnē palicis nokavētais maksājums, jo mazāk tas tiek ņemts vērā, analizējot personas kredītvēsturi.

Savas informācijas apriti kontrolē pats patērētājs

Obligāts priekšnosacījums informācijas apmaiņai ir personas piekrišana savu datu apstrādei: gan saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu, gan kredītbiroju gadījumā uzņēmumi var saņemt informāciju par personas saistībām citā uzņēmumā tikai ar pašas personas piekrišanu, turklāt kredītatskaiti drīkst pieprasīt tikai kredītspējas vērtēšanai. Tajā pat laikā, liedzot pieeju saviem datiem, cilvēkiem jārēķinās ar neizdevīgākiem darījuma nosacījumiem vai pat atteikumu saņemt konkrēto pakalpojumu.

Iedzīvotāji tiek mudināti pārliecināties par savu datu precizitāti. Ikvienam būs paredzēta bezmaksas iespēja pārbaudīt un kontrolēt apkopoto informāciju par sevi – gan saņemt savus datus, gan uzzināt, kas ir ziņu sniedzēji un pieprasītāji.

Latvijas Bankas Kredītu reģistrā informāciju par sevi šā gada pirmajā pusgadā pieprasījušas 2682 jeb tikai 0,3% no tajā uzskaitītajām privātpersonām. Lai arī tendence ir augoša, aktivitāte joprojām vērtējama kā zema. Paredzēts, ka kredītbiroju rīcībā esošo informāciju iedzīvotāji par sevi varēs pieprasīt elektroniski, izmantojot drošu autorizāciju.

Kā nodrošinās pietiekamu dalībnieku skaitu?

Pagaidām nav skaidri zināms, kā tiks panākts, ka ar informāciju dalīsies vairums preču un pakalpojumu sniedzēju. Sistēma pilnvērtīgi darbosies tikai tad, ja tā patiesi vienuviet piedāvās plašu informāciju, kas ļaus kvalitatīvi un pietiekami detalizēti novērtēt potenciālā klienta spēju uzņemties un sekmīgi nokārtot saistības. Uzņēmumiem būs jāspēj nodrošināt augsta līmeņa datu drošības prasības, tehnoloģiju pielāgošana un attīstība kvalitatīvas informācijas apmaiņas nodrošināšanai. Tas savukārt varētu nozīmēt papildu izmaksas un radīt dalības šķēršļus.

Autore ir Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperte