Skotija: Labāk kopā • IR.lv

Skotija: Labāk kopā

42
Fiona Hartlija (35) inženiere, Izpētes Attīstības nodaļas vadītāja Birmingemas Universitātē. Foto: Madara Īlena

Kā “Jā” un “Nē” teicēji Skotijas neatkarībai uztver refernduma iznākumu

Liela daļa angļu atviegloti nopūšas, tverot ziņas par Skotijas vēlmi tomēr palikt Lielbritānijas sastāvā. Kā jau ziņots, ceturtdien notikušajā Skotijas neatkarības referendumā 55,30% vēlētāju nobalsojuši par palikšanu Lielbritānijas sastāvā.

Katerīna (61) jau 40 gadus dzīvo Anglijā, bet sevi vienmēr uzskatījusi par skotieti un vienlaicīgi par daļu no Apvienotās Karalistes jeb Lielbritānijas (United Kingdom or Brittain). Doma vien, ka būtu jāuzrāda pase, mērojot ierasto braucienu ciemos pie ģimenes, Katerīnu šausmināja. Pēc profesijas rotkale, Katerīna Skotijas vēlmi atdalīties no paša sākuma uztvērusi ar skepsi: “Tas viss varēja izrādīties pārāk sasteigts, dārgs un sarežģīts šķiršanās process, kurš beigu beigās nebūtu tā vērts.”

Katerīna atzīst, arī viņa pieķērusi sevi svārstāmies trīs nedēļas pirms referenduma, kad angļu politiķi nevarēja apspiest savu paniku, reaģējot uz nevēlamajiem provizoriskajiem rezultātiem, un klajā nāca ar pēkšņiem piedāvājumiem, kurus citādāk nebūtu ierosinājuši.

Šodien Katerīna neslēpj savu saviļņojumu, iespējams, ne tik ļoti dēļ pateiktā “Nē”, bet tādēļ, ka ir notikusi patiesi demokrātiska balsošana. “Vislielākais balsotāju skaits kopš 1951.gada. Tas ir tas, ko mēs vēlamies – milzīgu skotu interesi, ar vēlmi piedalīties politiskajos procesos un tikt pārstāvētiem!”

Agrajās rīta stundās sekojot līdzi skaitīšanas procesam, Katerīna atzinīgi novērtēja “Jā” kampaņas līdera A.Salmonda uzrunu pēc tam, kad rezultāti norādīja uz Skotijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā. “Uzsverot, ka Skotija ir palikusi vienota, Salmonda tonī nebija ne miņas no sakāves, bet gan nopietns solījums nodrošināt, ka Vestminsteres politiķi izpilda solījumus un reālas izmaiņas pārvaldībā.”

Katerīna pieļauj, ka liela daļa skotu aizrāvās ar neatkarības ideju, tā arī nesagaidot konkrētas atbildes, kas bija saistītas ar ekonomiskajiem procesiem, īpaši valūtas jautājumu. “Ticu, ka beigās vairākums balsu nāca no skotiem ar piesardzīgu un reālistisku skatījumu tieši uz ekonomiskajām sekām Skotijas neatkarības gadījumā,” saka Katerīna.

Viņa pauž arī izpratni otrajai – vairāk nekā miljonu lielajai – balsotāju daļai, ka “nevar pārmest skotiem, kuri alkst pēc vietējas valdības, kurai rūp savi cilvēki, viņu labklājība un taisnīga līdzekļu sadale konkrētas sabiedrības vajadzībām”.

Fionas (35) balss skan mazliet bēdīgi, izsīkstot spraigajam pacēlumam, kas no viņas staroja nedēļās pirms referenduma. “Jūtos vīlusies, bet ne šokēta vai pārsteigta. Tagad mani interesē, pirmkārt, precīzāks balsotāju sadalījums pēc vecumu grupām. Otrkārt, rīcības plāns, tā izpildījums no D.Kamerona puses. Zināms, piedāvājumi tika izteikti, bet jau tagad politiķu uzrunās izskan piezīmes par t.s. piesardzību reorganizācijas procesā, kas manī rosina lielu skepsi,” saka Fiona.

Viņa ir skotiete, kura Anglijā dzīvo 10 gadus, bet viņas ģimene Glāzgovā ir viena no tām, kurā uzskati šķelas pretējās domās. Tēvs, dzimis skots, bija par “Nē” teikšanu referendumā, bet māte, dzimusi angliete, nosvērusies uz “Jā”.

Fiona pieskaita arī savu plašo paziņu loku Skotijā un Anglijā ar līdzīgu profesionālo izglītību un sasniegumiem, kuri ir par “Jā”, kas balstīts uz rūpīgi izsvērtiem faktiem, tāpat kā iespējamām negatīvajām atdalīšanās sekām. “Mani sadusmo mediju izplatītais priekšstats par “Jā, Skotijai” balsotājiem kā vieglprāšiem. Gandrīz puse nācijas – 45% – nav apmierināti un vēlas pārmaiņas. Tie visi nebūt nav nacionālisti, karstgalvji vai sešpadsmitgadīgie,” saka Fiona.

Viņa vēl joprojām uzskata, ka beidzot ir laiks skotiem kļūt pilnībā patstāvīgiem. “Galu galā skoti savā būtībā nav konservatīvisti. Vestminsteres valdība nav ne skotu gribēta, ne skotu ievēlēta. Turklāt veselai paaudzei joprojām nav sadzijušas Tečeres laika brūces.”

Tāpat Fiona atgādina, ka Skotijai ir savs parlaments un no tā izrietošs mikrovaldības aparāts. Tik liela pārkārtošanās, no kā baidījās pret balsotāji, nemaz nebūtu nepieciešama. Viņasprāt, nākamais referendums varētu sekot pēc 25 gadiem un tas, visdrīzāk, teiks “Jā” neatkarīgai Skotijai.

Ivonna Deivisa, pašvaldības padomes locekle Birmingemā, referenduma rezultātus uztver ar atvieglojumu, “pretējs rezultāts būtu ievainojums nacionālā mērogā, no kura valsts nespētu atgūties. Tagad federālā pieeja, visdrīzāk, sāks īstenoties veicīgāk un lemšanas vara nonāks reģionos”.

Būdama Leiboristu partijas locekle, Ivonna uzsver, viņasprāt, svarīgu referenduma pagrieziena momentu: “Īstais līderis, neskatoties uz politisko pārstāvniecību, izrādījās Gordons Brauns. Tieši viņa spēcīgā uzruna trešdien aizskāra daudzu balsotāju sirdis un prātus.”

Ivonna, kura pati nāk no Velsas, ir pārliecināta, ka nevis iezīmējot robežas un ceļot savstarpējas barjeras, bet gan kopā var gūt vairāk. Briti uzelpo – viņi nav sarukuši ne fiziskajos, ne ekonomiskajos izmēros, bet tas, cik nesatricināmi savu ikdienu turpinās 45% skotu nācijas daļa, būs atkarīgs no angļu piedāvātās varas sadales līdz 2015.gada pavasarim. Kā solīts.

Autore dzīvo Anglijā, Birmingemā

Komentāri (42)

Aivars Krauklis 20.09.2014. 12.06

Dot balsstiesības nepilsonim ir drošs ceļš uz sabiedrības (ne tikai valsts!) sabrukumu. Laimes meklētājs, sagaidījis sava balsojuma sekas vienā zemē, aizskries uz citu, kur atkal prasīs (un, diemžēl, saņems) balsstiesības to izputināt. Bet Skotijā redzam ne tikai to vien.

Cik nu no tālienes redzams, pēc Skotijas neatkarības brēca publika, kam nepieņemama Tečeres ieviestā politika, ar kuru viņa izvilka Angliju no pēckara kreisās stagnācijas un draudošā sabrukuma. Brīvības trubadūri atklāti bļāva, ka atbrīvojušies no anglosakšu tirgus ekonomikas, ņems visus labumus (naftu) savās ķetnās un dalīs taisnīgi (to, kas paliks pāri pēc pašu vēdera uzpildes).

Latvijā skotu neatkarības alcējiem analogs ir sociālistiskās „Saskaņas” lumpenelektorāts un līdzīgi domājošie, pēc gādīgās valsts rokas alkstošie no… (neteikšu, jo mūsu zemītē nevienā politbrigādē netrūkst kreisu „ņemt un sadalīt” ideju un gādīgā tēva-valsts solījumu). Šoreiz lumpeni Skotijā zaudēja, bet visā Eiropā „cīņa nav galā un nebeigsies”. Pie mums to piedzīvosim pavisam drīz, kad būs nojaušams, cik tīrasiņu bāleliņu un māsiņu ar sirdsgudrību nobalsojuši par „Saskaņu”, cik – par sudrabainu sirdi un citiem orgāniem.

+14
-1
Atbildēt

13

    Ieva Aile > Aivars Krauklis 20.09.2014. 20.18

    Un kur mīt šie apbrīnojami gudrie kapitālisti,kuri rūpējas,lai kreiso sadalīšanas idejas negūtu atbalstu?

    ”Kāds izskatās šīs modernā laika bezdarbnieks?

    No ārpuses glīti un patīkami, moderni un intelektuāli noformēts. Piemēram, man pretī sēdošais filozofs ir beidzis literatūras studijas Venēcijas universitātē un pagaidām nekur nav spējis iekārtoties stabilā darbā. Viņu neakceptē arī skolas, jo šim jaunietim nav pieredzes darba tirgū un pietiekamas izglītības pedagoģijā. Lai pieteiktos par apkopēju vai uzņemtos kādu citu mazāk kvalificētu darbu, viņš skaitās «pārkvalificēts», un šo nišu jau sen aizņēmuši Austrumeiropas viesstrādnieki, kas gatavi strādāt «pa melno». Var, protams, iemācīties kādu amatu, taču «cilvēks ar augstskolas diplomu kabatā» nepatīk vienkāršajiem darbarūķiem, jo neiederas proletariāta vizuālajā rāmī. Turpināt studēt tālāk? Kļūt par mūžīgo non-stop studentu, kas zubrī, neredzot reālu gaismu tuneļa galā?

    Viņš dzīvo pie vecākiem (hotelī ar nosaukumu «Mamma»), jo nepietiek naudas savam miteklim. Kabatas nauda jāizlūdzas no tēta (telefona rēķiniem, kino biļetei vai kapučīno tasei). Savas ģimenes izveidošana viņam nerādās pat sapņos. Tam nepietiek naudas.

    Ko viņš ikdienā dara? Sēž pie datora, dzīvo virtuālajā pasaulē un gaida… nevis komētu, bet gan konjunktūras augšupeju. Nekā vairāk viņa dzīvē nav. Tikai kafija + dators+ sapņi.”

    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/454164-musdienu_jauniesi_bezdarbnieki_ka_zudusi_paaudze_ta_dramatiski_aug_ari_latvija

    0
    -10
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Aivars Krauklis 20.09.2014. 16.05

    Atkal aizmirstam,ka tādām idejām paši kapitālisti sataisa smuku augsni? Uztaisa smuku krīzi ar bezdarbu un algu samazināšanu?Ekspluātāciju līdz nelabumam?Vēsturē nevaram atrast gadījumus?Kad notiek revolūcijas,streiki un nemieri?

    +1
    -10
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Aivars Krauklis 20.09.2014. 15.34

    Jā, kreisie slikti,nevajag „ņemt un sadalīt”,vajag tā – kas pirmais tiek klāt un veiklāk strādā ar elkoņiem,tas grābj,cik var aiznest,kā labējie.Mums akūti trūkst miljardieru un biljonāru,kas,strādādami 148 stundas dienā,savām rociņām sastrādā visus uz zemes sastopamos labumus;nav ko dāļāt mantu visādiem ogļračiem,betonētājiem,ugunsdzēsējiem un skolotājiem,viņi taču neko nerada,nodzīvo tukšu liekēža dzīvi,bet biljonāram katrs cents no svara,ko taupīgi izlietot savām ikdienas pieticīgajām vajadzībām.

    +2
    -10
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Aivars Krauklis 21.09.2014. 11.59

    Cilvēks pats spējīgs izvēlēties savu rīcību tikai tad,ja viņš ir jēdzīgi izaudzināts par spriestspējīgu cilvēku,un arī tā ir sabiedrības atbildība.Ja mēs paskatāmies uz maziem bērniem,neviens tur nav neaktīvs,kustēties un darīt negribošs,ja nav slims.Un pēc tam salīdzinām,kas ar viņiem notiek dzīves laikā.Ja vecāki tiek nostrādināti vairākos darbos,lai sapelnītu iztikai vai aizņemti ar karjeras taisīšanu un bērnus redz gandrīz tikai gulošus,kāda tur audzināšana?!Tad vienīgā audzināšana -skolas un bērnudārzi, ir sabiedrības atbildība!Ja mēs,sabiedrība skolotājiem maksājam grašus,protams,ka par skolotājiem strādā tikai fanātiķi vai tie,kuri citur neder.Un tad tikai labi situēti cilvēki var atļauties saviem bērniem labu izglītību,bez tā,ka paši saviem bērniem var nodot tālāk arī savu pieredzi.Tā atražojam labējos individuālistus,kuri,dabūjuši dzīvei labu starta kapitālu,plātās ar katra cilvēka paša iespējām izvēlēties savu likteni,kamēr tikai paši talantīgākie no mazāk izglītotu vecāku bērniem tiek pie labas izglītības un laba darba iespējām.

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    Alise > Aivars Krauklis 20.09.2014. 12.47

    Skaidrs, ka nav tik vienkārši, un nevar arī tā vienkārši salīdzināt ar mūsu situāciju, bet kā būtu, ja būtu tāpat neuzzināsim :)

    Piekrītu, ka naftas ienākumu pārdales vēlme ir risks, bet var jau tas notikt arī civilizēti visas sabiedrības interesēs, tāds gadījums pasaulē ir, gan viens tikai – Norvēģija :)

    +4
    -11
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Aivars Krauklis 21.09.2014. 00.15

    Cita sistēma domāšanā,cilvēce tādējādi uztverta kā ne visai saistīts indivīdu kopums.Es sabiedrību vairāk uztveru kā vienotu sistēmu,kurai jāremontē savas kaites un vājās vietas,lai visa sistēma būtu vesela,funkcionēt spējīga.Teiksim,ja cilvēka organisms nerūpētos par savām aknām,bet visu enerģiju atdotu smadzenēm,tad drīz viss organisms noliktu ķelli ar visām smadzenēm.Neizmantot veselas paaudzes potenciālu,neievadot to derīgā gultnē ir izšķērdība,kas nejauki atmaksāsies nākotnē.Kapitālists kā sabiedrības procesu vadītājs,organizētājs šajā gadījumā nav vis nezvērs,bet gan stulbenis.

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Aivars Krauklis 21.09.2014. 16.39

    Kreisajiem piedēvēt tikai gribēšanu pārdalīt citu saražoto,pašiem neko neražojot,”ir vismaz nelietīgi”.Pat PSRS viens no lozungiem bija ”Kas nestrādā,tam nebūs ēst”.Teikt,ka visi,kuriem nav darba,par to ir ļoti sajūsmināti un viņiem visiem patīk sēdēt citiem uz kakla,ir acīmredzami melīgs,nelietīgs apgalvojums.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > Aivars Krauklis 20.09.2014. 16.28

    J.Biotops Cik nu no tālienes redzams, pēc Skotijas neatkarības brēca publika, kam nepieņemama Tečeres ieviestā politika, ar kuru viņa izvilka Angliju no pēckara kreisās stagnācijas ++ ja vērtē politisku rīcību tikai no viena skata punkta – “labais”, ” kreisais”, neņemot vērā patriotiskas jūtas, uzskatus, nacionālo pašapziņu, tad rezultāts ir kļūda. To, cik spēcīgs arguments ir nacionālisms, nenovērtēja arī Gorbočovs, kad palaida vaļā “perestroiku”, un labi ka tā :)

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > Aivars Krauklis 20.09.2014. 16.49

    Ērik. Jā, kreisie slikti,nevajag „ņemt un sadalīt”,vajag tā – kas pirmais tiek klāt un veiklāk strādā ar elkoņiem,tas grābj,cik var aiznest,kā labējie +++ Tu jau uzzīmēji šobrīd komunisma ikdienu – situāciju, kurā nevienam nekas nepieder, kur visi strādā vispārības labā utt :) Gudrs kapitālists saprot, ka ir jārūpējas par saviem strādniekiem, jānodrošina saviem padotajiem pēc iespējas labklājība. Gudrs kapitālists grūtos laikos savu pēdējo maizes kumosu atdos savam strādniekam :) Un, tāda tiešām ir dzīves kārtība valstīs, kurām laimējās izvairīties no postpadomju telpas un šādi saglabāt loģisku domāšanu.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 20.09.2014. 15.50

    Nu re, viens taisnīgās pārdales trubadūrs klāt, kā saukts. Ērik, dzīves lielāko daļu man nācies nodzīvot vidē, kur viss bija darbaļaužu labā, tikai nez kāpēc tur Jūsu aizstāvētie betonētāji un skolotāji dzīvoja sliktāk, kā briesmīgajā kapitālisma pasaulē. Ja pats gribat, varat tur atgriezties, bet bez manis. Ceļu taču zināt?

    Par to, kādos mēslos nonāk sabiedrība, kur tādiem taisnības prasītājiem dota vaļa, neatkārtošu – pārāk daudz piemēru gan vēsturē, gan mūsdienās. (Ja atliek laiks, pats varat papētīt kreiso ideju rezultātu kādā Francijā vai Venecuēlā)

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 21.09.2014. 06.28

    Ērika cilvēku sabiedrības salīdzinājums ar rumpi ir vismaz nelietīgs (un visu sugu kreisajiem diezgan raksturīgs).

    Cilvēks no aknas vai dibena atšķiras ar to, ka spējīgs pats izvēlēties savu rīcību un pats par to atbildēt. Ja gribat rumpja analoģijas – pamēģiniet sev piemontēt trešo aci (un, protams, nekad negriežat nost kādu matu) Sabiedrībai nav jānodrošina katra indivīda barošana atkarībā no tā, ko indivīds par sevi iedomājies ko izvēlējis darīt (un ko – nedarīt, tas ir, nestrādāt). Tiesa, praksē kreisās ideoloģijas aktīvisti mazāk prasa katra indivīda labu barošanu, kā sev tiesības pārdalīt citu ražoto un lemt, kam cik pienākas, sevi neaizmirstot.

    Tomēr interesanti – par ko savā analoģijā iedomājieties sevi? Cik nu piedzīvots, kreisie trubadūri parasti prasās par kaut ko attāli līdzīgu smadzenēm – nu tik vadīs pārējās sabiedrības radītā taisnīgu sadali un mācīs, kā dzīvot (tikai neiedomājieties no kreisām smadzenēm gaidīt produktīvas ražošanas organizēšanu). Ja esmu cilvēks, tad galva man ir pašam un netaisos palikt par to rumpja orgānu, par ko mani nozīmēs kārtējās „smadzenes”.

    Nulle – vai tad nesapratāt, ka cilvēks ar augstskolas diplomu kabatā (par to, kas ir galvā, nekas nav teikts) ir jābaro neatkarīgi no tā, vai pats kaut ko pelnījis? Te gan kreisajiem sanāk tradicionāla pretruna ar pasakām par darbaļaužu aizstāvēšanu. Bet tā tas jau kopš laika gala.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 20.09.2014. 21.44

    Ērik, burvīgs piemērs, tikai aizmirsāt piebilst, kā tādu nodarbošanās izvēli nabadziņam ar regulāru spīdzināšanu un nāves draudiem uzspieda nezvērs kapitālists. Ja pārliecināsiet, sākšu domāt cik daudz darbā nopelnītā man pienāks ziedot Venēcijā literatūru izstudējuša slaista barošanai.

    Tā vietā, lai pie datorspēlēm gaidītu „konjunktūras augšupeju” ko protams, pienākas radīt kādiem citiem (vai tik ne tiem pašiem asinssūcējiem buržuīniem?) varonis, tik gudrs un augsti mācīts, varētu sākt mazliet pastrādāt patstāvīgi, bez nelietīgā darba devēja. Tas nav liegts nevienam un nemaz nav sāpīgi.

    Nulle – protams, par jebkuru piemēru, kur kreisā politika radījusi dziļu postu, var censties iestāstīt, ka tur sociālisms nebija tas īstais. Joks pavecs, lietots arī par komunismu un citiem iracionāliem režīmiem. Skandināvijā tiešām sociālisms (tiesa, diezgan ierobežots) dveš dzīvību, bet tikai tāpēc, ka saimniecību ik pa laikam sakārto kādi citi. Pavērosim, kādas sekas ir kreisai politikai nu piemēram, Francijā (kur pēdējos 30 gadus nekādas citas nav bijis neatkarīgi un dekorācijām) vai Čīlē.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 20.09.2014. 12.54

    Norvēģija – paraugs?! Pirmais brīdinājuma zvans tur jau noskanēja. (Protams, vietējie un pasaules kreilīši ne par ko neatzīs acīmredzamas sakarības)

    +9
    0
    Atbildēt

    0

ligakalnina 21.09.2014. 05.26

Populistiem politiķiem, kas gribēja būt nevis Lielbritānijas reģiona, bet neatkarīgas valsts vadītāji, neizdevās apčakarēt tautas vairākumu, vairākums izrādījās adekvātāks un gudrāks.

Dabiski, skoti jau tagad saņem lielu palīdzību, kau kur 10000 uz cilvēku gadā, Anglijā tikai 8000 no soc. budžeta, tagad viņiem apsolīts vēl vairāk, kas daudziem Anglijas politiķiem ne pārāk patīk, tā ka, īstenībā, viņi nekādi zaudētāji nav, ja Skotija būtu neatkarīga valsts, bez Lielbritānijas palīdzības diezin vai tā dzīvotu labāk.

+11
-1
Atbildēt

0

ArmL 20.09.2014. 22.54

mūsu alus

Pase būtu jārāda, jo neatkarīga Skotija automātiski neiekļaujas Šengenas zonā. Ticēt mēs varam un ticam, kam gribam, bet fakti ir fakti.

http://www.sott.net/article/286018-Evidence-the-Scottish-independence-vote-was-rigged

+7
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu