Grīnevejs Rīgā: Pabeidzu pirmo filmas daļu par Eizenšteinu

Slavenais britu režisors Rīgā sniegs meistarklasi profesionāļiem

Kaut arī kino pastāv kopš 1895.gada, patiesas filmas ir īsts retums – lielākoties tas, kas tiek saukts par kino, ir ar vizuālo materiālu bagātināti teksti, pirmdien preses konferencē teica britu kinorežisors Pīters Grīnevejs.

Režisors Rīgā viesojas festivāla “Baltijas pērle” laikā. Viņš paziņoja, ka veido filmu par Rīgā dzimušo kino režisoru Sergeju Eizenšteinu un tās pirmā daļa jau ir pabeigta.

Drosmīgais britu kinorežisors jau neskaitāmas reizes pierādījis, ka īstai mākslai robežas neeksistē, tās nosaka tikai mūsu pašu morālie aizspriedumi. Savā jaunajā filmā “Golciuss un pelikāna kompānija” (Goltzius and the Pelican Company) režisors pārsteidz skatītājus ar saviem seksuālajiem atklājumiem un erudīciju: “Es gribēju radīt mākslinieciski augstvērtīgu un vienlaikus ļoti erotisku filmu, kurā ietverti visi mūsdienu priekšstati par seksu.”

Preses konferencē pirmdien viņš uzsvēra, ka lielākā daļa filmu ir nevērīgi veidotas, nekoncentrējas uz vizualitāti un tās izcelšanu. “Būtu jāmaina visa izglītības sistēma, kurā pastāv teksta dominance. Taču tagad, digitālajā laikmetā, varam atgūt vizuālā dominanci,” sacīja Grīnevejs, piebilstot, ka viņam ieraudzīt un fiksēt tēlus palīdz apgūtā gleznotāja profesija.

“1993.gada 31.septembrī tika ieviesti televizori ar pulti, ļaujot cilvēkam sēdēt istabā un, pārslēdzot kanālus, pašiem mijiedarboties ar kino. Tagad ir mobilie telefoni, kameras un cita tehnika, ar ko veidot kino pašiem, tādēļ Bolivudas un Holivudas laiks ir pagājis. Tikai 5% no filmām cilvēki skatās kinoteātrī, tagad visu ir pārņēmuši sociālie mediji,” izteicās Grīnevejs.

Kā savu autoritāti viņš minēja Rīgā dzimušo kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu (1898-1948), dēvējot viņu par izcilāko kino autoru. “Atklāju Eizenšteinu, kad man bija 17 gadu un es mācījos mākslas skolā. Jutos vientuļš, jo reti kurš šo režisoru zināja. Ja tagad kino attēls ir kā fons tekstam, tad Eizenšteins bija tas, kas tekstu mācēja izstāstīt vizuālā valodā, līdz perfektumam izstrādājot kompozicionālos kadrus,” norādīja Grīnevejs.

“Un te nav svarīgi, ka Eizenšteins bija padomju propagandas instruments,” viņš sacīja, piebilstot, ka 20.gadsimta sākumā Krievijā māksla tikusi uzskatīta par propagandas līdzekli, taču ASV mākslu kā kapitālisma propagandas līdzekli ir izmantojušas vienmēr.

Grīnevejs teica, ka veido filmu par Eizenšteinu un tās pirmā daļa jau ir pabeigta. “Esmu bijis Eizenšteina bibliotēkā, bijis vietās, kur filmēja Eizenšteins – ne vien Padomju Savienībā, bet arī Eiropā, ASV un Meksikā, saticis viņa radinieci un bijušos studentus,” stāstīja režisors.

Britu režisors pirmdien tiksies ar skatītājiem pirms filmas “Golciuss un Pelikāna kompānija” seansa kinoteātrī “Splendid Palace”, bet 16.septembrī notiks kinorežisora lekcija un meistarklase profesionāļiem, ziņo LETA.

Grīnevejs ir viens no ambiciozākajiem un pretrunīgākajiem režisoriem, kam nesen piešķirta Britu kinoakadēmijas (BAFTA) balva par izcilu ieguldījumu kinomākslā.