Neparasts skats – Krievijas prezidents Vladimirs Putins oficiālajā vizītē Mongolijā izplūst asarās, klausoties savas bijušās un vēl neatjaunotās impērijas himnu. Stāvot uz sarkanā paklāja, viņš nespēj savaldīt elsas un notrauš asaras ar roku. Goda sardzes kareivju ielenkumā Putins šajā video izskatās pēc puišeļa, kurš ar bumbu netīšām izsitis kaimiņa logu.
Man nav ne jausmas, kas notiek Putina prātā un kāpēc šis alfa tēviņš raud, skanot valsts himnai. Bet atmiņā nāk īpašs brīdis šopavasar, kad pašai acīs kāpa asaras, dziedot Dievs, svētī Latviju! Tas bija Stūra mājas noskretušajā pagalmā, kad šis padomju represiju simbols tika vērts publikas apskatei. Starp kādreizējo čekas izolatoru un kabinetu sienu četrstūri milzīgs sarkanbaltsarkans karogs līdz ar vēju elpoja pret debesīm. Pirms 25 gadiem šāds skats būtu nereāla vīzija, un man drebuļus uzdzina doma, vai tā būs vīzija vai realitāte vēl pēc 25 gadiem?
Šajā žurnālā intervējam režisoru Pēteri Krilovu, kurš gadiem šķetinājis sava tēva, čekas nogalināta pretošanās kustības dalībnieka lietu. Rezultātā tapusī filma skaudri atklāj nelietības anatomiju, palīdzot labāk saprast ne tikai pagātni, bet arī šodienu. «Kad sākās Ukrainas krīze, skatījos un domāju – es to visu zinu! Provokācijas, paņēmienus. Tā ir čekas darbības kontinuitāte,» saka Krilovs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.