Viņi ir agresīvāki par mūsējiem, un tas ir saprotams – viņi aug naidā. Tā par palestīniešu bērniem stāsta Anastasijs (32), kurš šogad pāris mēnešu strādāja palestīniešu bēgļu nometnē Dheisheh, kas atrodas Bētlemes apkaimē.
Kad pirms diviem gadiem Anastasijs nolēma pamest trolejbusa vadītāja darbu, pieticis ar vienu elektronisko vēstuli nevalstiskajai organizācijai DRH Norway, lai saņemtu piedāvājumu pastrādāt Norvēģijā, nopelnīt sev naudu un pēcāk nodoties brīvprātīgā darbam kādā Mozambikas vai Indijas skolā. Anastasijs bija emocionāli noguris no trolejbusa vadītāja vienveidīgā darba, gribēja pārmaiņas. Izaudzis bez vecākiem, viņš savulaik internātskolā daudz laika pavadījis ar jaunākiem bērniem. Tāpēc iedomājies, ka darbs ar cilvēkiem, kuru bērnība ir vēl grūtāka nekā viņam, piešķirtu dzīvei jēgu.
Kad Anastasijs gadu bija nostrādājis Norvēģijā par šoferi, kas izvadā humānās palīdzības kravas, līdz braucienam uz Indiju atlika pusgads. «Izlēmu – braukšu strādāt ar palestīniešu bērniem. Pieredze palīdzētu sagatavoties darbam Indijā,» atceras Anastasijs. Viņš uzsver, ka allaž visos konfliktos – gan sadzīviskās ķildās, gan viedokļos par politiku – centies saglabāt neitralitāti. Pirms padzīvošanas bēgļu nometnē viņš atbalstījis Izraēlas centienus vairot savu pilsoņu drošību Tuvajos Austrumos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.