Kādas izmaiņas gaidāmas eirozonas banku uzraudzībā?

Jeb Latvija vienotajā uzraudzības mehānismā

Jau mazāk nekā pēc diviem mēnešiem – 4.novembrī – Latvija kopā ar pārējām eirozonas valstīm pievienosies vienotajam uzraudzības mehānismam. Tas nozīmē, ka turpmāk lielāko eirozonas banku uzraudzība būs Eiropas Centrālā bankas (ECB) un nacionālo banku uzraugu kopdarbs, rūpējoties par Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti.

Latvijas gadījumā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – a/s “Swedbank”, a/s “SEB banka” un a/s “ABLV Bank”. Pārējo banku tiešā uzraudzība paliks FKTK kompetencē. Tāpat nacionālās uzraudzības iestādes turpinās līdzšinējā kārtībā uzraudzīt parējos tirgus dalībnieku segmentus – krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātājus, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u.c.

Runājot par vienota uzraudzības mehānisma ieviešanu jāatzīst, ka nacionālo uzraugu darbs pēc 4.novembra nesamazināsies, drīzāk otrādi – mūsu pienākumu loks paplašināsies, jo papildus kļūsim par ECB acīm un ausīm, apkopojot un iesniedzot uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gatavojot lēmumu projektus, sniedzot atbalstu lēmumu piemērošanā.

Man, piedaloties gatavošanās procesā ne tikai FKTK, bet arī Eiropas Centrālajā bankā, skaidrs, ka lielākie izaicinājumi gaidāmi Frankfurtē. Protams, nacionālo uzraugu pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai. Mūsu uzraugi labi pārzina darbības laukumu un Latvijas tirgum raksturīgos biznesa modeļus. Savukārt ECB lielākais izaicinājums būs sakausēt šo pieredzi un izveidot efektīvu un jaudīgu mehānismu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Nepārprotami, ka arī mēs izjutīsim zināmas pārmaiņas, jo rudenī iekļausimies lielākā uzraugu saimē.

Lielāko banku uzraudzībai tiks veidotas atsevišķas uzraugu grupas, ko veidos ECB un FKTK uzraugi. Šīs grupas izstrādās un īstenos uzraudzības/pārbaužu plānu tiešajā uzraudzībā esošajām kredītiestādēm, noteiks uzraudzības pārbaudes procesa piemērošanas kārtību u.tml. Plānots, ka uzraudzības grupas apmainīsies ar informāciju gan telefonkonferencēs, gan rīkojot regulāras klātienes tikšanās. Izaicinājumiem bagāts būs tieši pārejas posms, kad pirmie celmi jālauž ne tikai ECB, bet mums jāiemācās sadarboties un tirgum pielāgoties pie jaunās uzraudzības formas.

Jāuzsver, ka vienotais uzraudzības mehānisms ir pirmais solis uz visnotaļ ambiciozu mērķi – Eiropas banku savienības izveidi, lai atjaunotu uzticību banku sektoram un paplašinātu to pārraudzību pēc vienotiem standartiem. Banku savienība balstās uz trīs vaļiem – vienoto uzraudzības mehānismu, vienotu noregulējuma mehānismu un harmonizētu noguldījumu garantiju sistēmu (skat. infografiku “Ko nozīmē Eiropas banku savienība?”).

Pirms ECB sāks pildīt uzraudzības pienākumus 120 banku grupām, tiek veikta banku bilanču un noturības spēju padziļināta pārbaude – visaptverošais novērtējums, kurā iesaistīti arī katras valsts vietējie uzraugi un Eiropas Banku iestāde.

Visaptverošajā novērtējumā ir trīs posmi:

-riska novērtējums uzraudzības nolūkos, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi pārbaudītu galvenos riskus, t.sk., likviditāti, aizņēmumu apjomu un finansējumu;

-aktīvu kvalitātes pārbaude, lai uzlabotu banku riska darījumu caurredzamību, veicot banku aktīvu kvalitātes pārbaudi, t.sk., aktīvu un nodrošinājuma novērtējuma atbilstību un saistītos noteikumus;

-stresa tests, lai pārbaudītu banku bilanču elastību stresa scenāriju apstākļos.

ECB visaptverošais novērtējums atšķiras no iepriekš veiktajiem ES mēroga stresa testiem, jo ietver pamatīgu aktīvu kvalitātes pārbaudi, turklāt tā ietvaros tiek nodrošināta aktīvu kvalitātes pārbaudes un stresa testa rezultātu sasaiste.

Visaptverošā novērtējuma rezultātus ECB plāno publiskot oktobra otrajā pusē un tas veicinās banku bilanču lielāku caurredzamību, nodrošinot labāku pieejamību informācijai par banku stāvokli, veicinot uzticību finanšu sektoram.

Autors ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, ECB Uzraudzības valdes loceklis