Virkne šā gada notikumu saistībā ar Ukrainu ir līdzīgi 1939.gadā vasaras nogales un rudens norisēm
Otrā pasaules kara sākuma 75 gadu atceri pasaule atzīmē sarežģītā laikā, kad starptautisko tiesību un valstu teritoriālā veseluma un robežu neaizskaramības principi ir pārkāpti. Kopš 1945.gada iedibinātā starptautisko attiecību sistēma ir nopietni apdraudēta. 19. un 20. gadsimta impērisko pieeju atjaunošana 21.gadsimtā aktualizē nepieciešamību atskatīties uz vēstures mācībām, no kurām redzams, ar cik lielām katastrofām, zaudējumiem, upuriem un ciešanām agresīvu valstu vadītāju uzsākti kari vēlāk beidzas traģiski daudzām valstīm un tautām, miljoniem nevainīgu cilvēku. Šajās dienās daudzi pasaulē, Eiropā un sevišķi Austrumeiropā atskatās uz 75 gadu seniem notikumiem – postošā Otrā pasaules kara sākumu.
Var pievienoties autoriem, kuri uzskata, ka virkne 2014.gada notikumu saistībā ar Ukrainu ir līdzīgi 1939.gadā vasaras nogales un rudens norisēm, kas noveda pie pasaules kara. Atgādināsim dažus faktus.
Otrais pasaules karš sākās 1939.gada 1.septembrī ar nacistiskās Vācijas karaspēka militāru uzbrukumu Polijai un likuma izsludināšanu par Dancigas atkalpievienošanu Vācijai. „Zaļo gaismu” šāda uzbrukuma iespējamībai deva 23.augustā PSRS un Vācijas noslēgtais neuzbrukšanas līgums, kura slepenajā protokolā tika nospraustas interešu sfēras Austrumeiropā. Līgums pārsteidza pasauli un radīja pilnīgi jaunu starptautisko situāciju. Bija daudz uztraucošu neskaidrību par to, kādēļ pēkšņi bija kļuvusi iespējama divu līdz tam naidīgu lielvalstu strauja politiska un diplomātiska tuvināšanās.
Līgums nebija slēgts vispārēja miera interesēs – tajā tika pārkāpts starptautiskais miera nedalāmības princips. Tieši pretēji – tika īstenota „dalāmā miera” ideja – miers vieniem un karš citiem. Minētā vienošanās un sekojošā nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības sadarbība (1939.-1941.g.) drīz noveda pie vairāku valstu neatkarības iznīcināšanas. 1939.gada septembrī PSRS un Vācijas sadarbība attīstījās ļoti strauji.
Tikpat strauji mainījās padomju preses tonis pret Vāciju – pazuda pret Vāciju vērsti izteikumi, nacionālsociālismam naidīgās filmas izņēma no apgrozības. Iepriekš padomju laikraksti bija pilni dažādiem ziņojumiem par grūtajiem dzīves apstākļiem Vācijā un Itālijā, tagad tie rakstīja par to, cik slikta dzīve ir strādniekiem, piemēram, Francijā.
Gatavojoties militāram iebrukumam, līdzīgi kā Vācija augustā, arī Padomju Savienība septembrī vispirms kāpināja draudus un naidīgu propagandu pret Poliju.
Padomju prese izvirzīja jautājumu par 11 miljonu Polijas ukraiņu un baltkrievu stāvokli, asi apsūdzot Polijas valdošās aprindas, ka tās neesot pratušas izveidot pieņemamas attiecības ar šīm skaitliski lielajām mazākumtautībām. PSRS armijā un flotē sākās jaunkareivju un rezervistu iesaukšana, pie Polijas austrumu robežām tika koncentrēti ievērojami militārie spēki. PSRS informācijas aģentūra TASS ziņoja par virkni robežincidentu ar poļu kara lidmašīnām, kuras it kā esot ielidojušas PSRS teritorijā.
Neilgi pēc Vācijas uzbrukuma Polijai PSRS paziņoja par neitralitāti Vācijas – Polijas konfliktā, tomēr faktiski atbalstīja Vāciju. Berlīne plaši informēja Maskavu par Vācijas karaspēka militārajām operācijām Polijā. PSRS un Vācija koordinēja savu darbību Polijas valsts likvidēšanā. Piemēram, 10. septembrī Maskavā PSRS aizsardzības tautas komisārs Vorošilovs un Vācijas vēstnieks Maskavā Šulenburgs apsprieda, kā būtu izdevīgāk formulēt gaidāmo PSRS karaspēka iebrukumu Polijā.
Starpkaru periodā robežu ar Poliju PSRS vienmēr bija uzskatījusi par netaisnīgu. 17. septembrī saskaņā ar PSRS – Vācijas neuzbrukšanas līguma slepeno protokolu PSRS karaspēks iebruka Polijā. PSRS iesaistījās Otrajā pasaules karā agresorvalsts Vācijas pusē un arī pati kļuva par kara dalībvalsti. PSRS nepieteica Polijai karu. Savu agresīvo rīcību pret Poliju PSRS mēģināja attaisnot, izvirzot no starptautisko tiesību viedokļa nepieņemamus argumentus. Polijas vēstniekam Maskavā tika iesniegta nota, kurā bija apgalvots, ka Polijas valsts un tās valdība ir beigusi pastāvēt, un ka Padomju Savienībai ir jāaizsargā Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas iedzīvotāji un viņu īpašumi.
PSRS oficiāli neatzina, ka būtu uzbrukusi Polijai (argumentācija – tā kā valsts vairs nepastāv, tad nav kam pieteikt karu). PSRS oficiāli neuzskatīja, ka notiek PSRS – Polijas karš.
Maskava tikai ziņoja, ka Sarkanā armija ir „pārgājusi Polijas robežu” (šādi tika traktēts militārs iebrukums citā valstī). Polijas vēstniecība Londonā 17.septembrī publicēja paziņojumu, ka PSRS ir lauzusi 1932.gadā noslēgto Polijas – PSRS neuzbrukšanas līgumu.
Idejiski sagatavojot paredzamo Polijas sadalīšanu starp PSRS un Vāciju, Staļins nosauca Poliju par “fašistisku valsti” un izteica cerību, ka Polijas iznīcināšanas rezultātā Padomju Savienībai varētu rasties iespēja “paplašināt sociālistisko sistēmu uz jaunām teritorijām un iedzīvotājiem”. Arī Vācija piekrita PSRS nostādnei, ka abu lielvalstu intereses neprasa saglabāt “apcirpto” Poliju kā patstāvīgu valsti.
Rietumu lielvalstu vadošie valstsvīri un prese asi nosodīja PSRS rīcību, apzīmējot to par agresiju, bet Lielbritānija un Francija nepieteica Padomju Savienībai karu (kā tās to bija pieteikušas Vācijai), jo par primāro mērķi šīs Rietumu lielvalstis bija deklarējušas nacionālsociālisma gāšanu Vācijā. Rietumu lielvalstis prognozēja, ka Vācijas – PSRS draudzība nebūs ilga. Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis A.Kadogans rakstīja: „Mēs nezinām, uz ko gatavojas krievi – mēs negribam ar viņiem karot.” Lielbritānijas informācijas ministrija vismaz deklarēja, ka PSRS uzbrukumu nevar attaisnot padomju valdības izvirzītie argumenti.
PSRS pārmeta Igaunijai internētās poļu zemūdenes „Orzel” izbēgšanas pieļaušanu no Tallinas ostas. No šī brīža PSRS propaganda attīstīja „naidīgo valstu zemūdeņu” tēmu, apgalvojot, ka Polijas un dažu citu vārdā neminētu valstu zemūdenes slēpjoties Baltijas valstu ostās, atrodot šajās valstīs slepenu atbalstu. Teiktais neatbilda patiesībai, tāpēc Igaunijas un Latvijas telegrāfa aģentūras atspēkoja šos melus. Somu jūras līcī PSRS pati nogremdēja dažus savus vecos kuģus, lai atbildību par to uzveltu „naidīgo valstu zemūdenēm”.
PSRS karaspēks iebrukumu Polijā veica saziņā ar Vācijas valdību un Vācijas karaspēka virspavēlniecību. Pie Brestas vācu un padomju karaspēki sastapās jau 18.septembrī, bet 22.septembrī Brestā notika kopīga parāde. Maskavā 20.septembrī notika vācu – padomju militārās sarunas, kuru mērķis bija koordinēt darbību pret “poļu bandām” padomju un vācu okupācijas zonās.
Sākotnēji Vācijas karaspēks Polijā bija aizgājis līdz līnijai Ļvova – Vlodzimeža – Bresta – Belostoka, tādējādi okupējot Polijas lielāko daļu. Polijā abu lielvalstu karaspēki satikās. 22. septembrī tika pieņemts PSRS – Vācijas komunikē par demarkācijas līnijas nospraušanu starp Vācijas un PSRS karaspēkiem (līnija Nareva – Visla – Sana). Demarkācijas līnija tika novilkta tālāk uz rietumiem no vācu karaspēka ieņemtās frontes līnijas, tādēļ vairākos iecirkņos vācu karaspēka daļas tika atvilktas atpakaļ uz jauno līniju, atdodot vietu PSRS karaspēkam. Francijas prese šo atvilkšanu nodēvēja par „vācu imperiālisma atkāpšanos krievu imperiālisma priekšā”.
Virzoties uz demarkācijas līniju, PSRS karaspēks okupēja ne tikai baltkrievu un ukraiņu apdzīvotos apgabalus, bet arī lietuviešu zemes (Viļņas apgabalu) un pat plašus poliskus apgabalus līdz Varšavai. Rezultātā PSRS kontrolē nonāca gandrīz divas trešdaļas, bet Vācijas kontrolē – apmēram viena trešdaļa Polijas teritorijas.
Polijas armijas atliekas mēģināja atkāpties uz Austrumpoliju, kur tās savukārt likvidēja PSRS karaspēks. „Atbrīvotajās” teritorijās dažu dienu laikā tika nodibinātas pagaidu civilās pārvaldes, veidotas strādnieku gvardes. Vēlāk, organizējot „tautas sapulču” vēlēšanas Rietumukrainā un Rietumbaltkrievijā, PSRS panāca to aneksiju PSRS sastāvā un pievienošanos attiecīgi Ukrainas un Baltkrievijas padomju republikām. (Līdzīgu „tautas parlamentu” vēlēšanu un to rezultātu noorganizēšanas pieredzi PSRS izmantoja vēlāk Baltijā 1940.g. vasarā).
Ko redzam šodien? Izskatās, ka no vēstures kāds atkal nemācās…
Autors ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks
Komentāri (45)
dro 08.09.2014. 13.07
Tikai ar ekonomiskajām sankcijām nevarēs apturēt Krievijas agresiju, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.
Viņš skaidroja, ka nevar apturēt Ukrainas apšaudīšanu ar mīnmetējiem ar sankcijām, kuras savu ietekmi dos pēc vairākiem mēnešiem.
Tādēļ ir nepieciešams dot iespēju Ukrainai sevi aizstāvēt, piedāvājot militāro palīdzību. Tas nozīmējot nevis karaspēka sūtīšanu uz Ukrainu, bet divpusējus līgumus par modernu ieroču piegādi un ekonomisko palīdzību, skaidroja Pabriks.
Viņaprāt, pašlaik Ukrainai nepieciešama Maršala tipa palīdzība. «Mēs nevaram ļaut šo valsti sagraut. Ja Ukraina kritīs, tad būs grūti iedomāties, ka Krievijas neadekvātā politika neturpināsies,» teica politiķis, norādot, ka Krievija varētu vērsties pret Kazahstānu, kā arī varētu saspīlēties situācija arī uz NATO robežas.
Pabriks uzsvēra, ka Eiropas Savienības un NATO kolēģiem esot jāsaprot, ka
nevaram ļaut spēlēties ar sevi un Ukrainas valsti. Ukrainas stabilitāte noteiks, cik stabila būs drošība Eiropā.
Nopietni jāstiprina ne tikai valsts bruņotie spēki, bet arī policija, tostarp drošības policija, pirmdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka tas ir nepieciešams, lai valsts spētu adekvāti reaģēt, novēršot dažādu iespējamu pretvalstisku organizāciju rašanos un attīstību. Ministrs uzsvēra, ka policijai un robežsardzei šobrīd ir tikpat liela nozīme, kā valsts bruņotajiem spēkiem Tvnet
14
Dina > dro 08.09.2014. 15.01
>> lno
Un? Tavai zināšanai – sestdien Luganskas un Doņeckas pašvaldības parakstīja vienošanos, par to, ka abi rajoni tiek sapludināti un tiek veidota Novorossija … vajag vairāk ziņas lasīt. Un mazāk ticēt Latvijas melu propagandai … :)
Kas attiecas uz to, ka sākotnēji – vēl ziemas beigās, tika cerēts uz to, ka tās teritorija būs krietni vien lielāka – vismaz visi tie rajoni, kuros krievi ir pārsvarā … nu ko. Ukri apliecināja, ka ir gatavi pusi valsts asinīs nomazgāt, savukārt Rietumi pierādīja, ka ir gatavi to visu – genocīdu finansēt un iedzīvotāji noraustījās. Tagad tiks iets Krimas ceļš. Tas arī viss. Un jau šoziem masveidīgie dumpji Ukrainā būs tikai sākums … Krievija pagaidīs. Un paskatīsies, kā tagad Rietumi „glābs” savu marionešu režīmu … a tur glābšanai vajadzēs vairāakus SIMTUS miljardu …. kā rezultātā pigu viņi dabūs nevis miljardus. Eiropai pašai tūlīt ekonomikas un sociālā sfēras pa visām vīlēm juks ārā … lielā mērā pateicoties arī Krievijas atbildes sankcijām … : )
0
Dina > dro 08.09.2014. 13.25
>> lno
Pabriks, kā parasti, sapņo. Ukraina JAU ir sagrauta, tās ekonomikla, jau ir kolapsā, to JAU gaida defolts un auksta bada ziema. Un Maidana Nr.3 rēgs … Tik šoreiz paraškam (atškirībā no Janukoviča) neviens neturēs rokas sasietas un nekādi Vācijas un Polijas ārlietu ministri netrauksies kušināt bebuku, kad paraška ar savu bandītu palīdzību izšķaidīs protestētāju smadzenes pa Kreščatika bruģi … jo viņš taču cīnīsies „par demokrātiju” … : )
Kas attiecas uz palīdzību. Domāju, neviens vairs nešaubās, ka Novorossijai – būt. Cik saprotu, kā reize pret to un pret Krieviju pabriks tad arī plāno „pielietot” to palīdzību, apbruņojot ukrus. Un varu derēt, ka tad, kad viņ aapbruņotie ukri izprovocēs kārtējo militāro kolfliktu, šis te kundziņš būs pirmais, kurš atkal lēkās TV kameru priekšā pa skatuvi un kvieks par „krievu briesmām” ! … :)))
0
ilmisimo > dro 09.09.2014. 08.18
http://grani.ru/opinion/milshtein/m.232758.html
0
dro > dro 08.09.2014. 15.05
Экс-министр обороны Тенюх: РФ пойдет на все для создания сухопутного коридора с Крымом до зимы
http://gordonua.com/news/war/Eks-ministr-oborony-RF-poydet-na-vse-dlya-sozdaniya-suhoputnogo-koridora-s-Krymom-do-zimy-40332.html
0
dro > dro 08.09.2014. 15.02
В Москве на круглом столе выясняли взаимосвязь Бога и президента РФ Владимира Путина
Россиянам рассказали, можно ли поклоняться Путину как Богу на земле. http://gordonua.com/news/worldnews/V-Moskve-na-kruglom-stole-vyyasnyali-vzaimosvyaz-Boga-i-prezidenta-RF-Vladimira-Putina-40322.html
0
dro > dro 08.09.2014. 13.52
beta. Putlers jau sācis izpārdot Ķīnai savas naftas, gāzes atradnes.
0
Ansis Reinhards > dro 08.09.2014. 14.36
> lno
Paldies, izlasīju.
Ir ļoti grūti aptvert visu bildi, ja redzam atsevišķus fragmentus. Tas, ka lielais novorosijas projekts izgāzies, tas gan ir fakts. Paturēt “mazo” putleram nav izdevīgi, jo Doņecka un Luganska tad pašam jābaro. Un Krima rudenī, kad sāksies vētras, paliks pilnīgi bez paikas, nāksies piena pakas mest no gaisa… Tātad vajag “koridoru”. Tagad viss atkarīgs no rietumiem, vai ļaus putleram to koridoru uztaisīt.
0
dro > dro 08.09.2014. 14.39
beta. Bīstami zīlēt, šaubos vai pats Putlers zin šodien, ko darīs rīt?:)
0
dro > dro 08.09.2014. 14.28
Domāju, neviens vairs nešaubās, ka Novorossijai – būt.
___________________
:):):)
Iesaku Marka Soloņina blogu, iespējams pārāk optimistisku:
Проект “новороссия” закрыт http://echo.msk.ru/blog/solonin/1395238-echo/
0
esmeralda_se > dro 08.09.2014. 13.44
->beta
Ķīna noteikti krievijai nepalīdzēs, tieši otrādi, būs pirmā uz atlieku sadalīšanu.
XXI gs. otrās puses divpolārā pasaule nepavisam nebūs tāda, kā to iedomājas krievijā, cerot atjaunot PSRS.
Realitātē būs ASV – Ķīna.
0
Gaisma; Enģelis > dro 08.09.2014. 19.01
:lno
Nav nekādi joki. Es jau konservus sāku iepirkt, tagad jādomā par kādu šaujamo.
0
Ansis Reinhards > dro 08.09.2014. 15.18
> lno
Cik nervi atļauj, paklausos Solovjovu, kas svētdienas vakaros. Tur pēdējā laikā vieni un tie paši personāži, kas sit pie krūtīm un stāsta cik slikta Ukraina, Amerika un ES. Vakar piedalījās Peskovs, Putina preses sekretārs, rumpis pietuvināts galvenajai miesai… Teksti galvastiesu augstāki, pēc kuriem var pamonitorēt, ko domā Kremlī. Man likās, ka putlers ir apsēsts ar domu par vēlreizēju pasaules pārdali un no tās neatkāpsies. Ar Peskova muti runāja putlers, kas redz pasauli sadalītu trīs vai četrās daļās, kuras pārvalda trīs vai četri cilvēki, kas apsēžas un savā starpā sarunā kā kam būs būt. Mēs visi esam viņa ēdienkartē…
Ļoti ceru, ka rietumi to saprot, kaut putlers viņiem ir atvēlējis lielu pīrāga daļu un dusmojas par to, ka rietumi nenovērtē viņa dāsnumu…
Tas cilvēks ir sajucis kā jau kroplīga dvēselīte, kas tikusi pie neierobežotas varas ierobežotā teritorijā…
0
Ansis Reinhards > dro 08.09.2014. 14.08
> lno, Raicha
Piekrītu.
Par atradnēm, lasīju un klausījos.
It kā jau rietumus var saprast. Kļūdas ir izdarītas jau pasen, “auto zapravkas” priekšnieks putlers ir ielaists viesistabā un salicis kājas uz galda… Ej nu uz sitienu izmet laukā, ja priekšnieks var apvainoties un kaut ko nodedzināt…
Ilgtermiņā Krievija sabruks pati no sava smaguma, jo viss, kur beržas, izdilst. Krievijā viss beržas pa visām vietām… galvenokārt, ekonomikā. Tikai sagaidīt vajag. Mums vēl viegli, Ukrainai sarežģīti. Bet tas arī mobilizē un neļauj atslābināties, kā noticis ar rietumiem.
0
Ansis Reinhards > dro 08.09.2014. 13.33
> lno
Rietumi ir aptusnējuši un tas ir fakts. Bet labā ziņa ir tā, ka Polija ir gana liela un gana ietekmīga (Tusks jau ir Eiropadomes prezidents) un citas austrumbloka valstis labi saprot, ka putlers ir jāaptur, tāpēc jāpalīdz Ukrainai. Poļiem ir īpašs zobs uz Krieviju… viņi nenorimsies.
Būtu jārīkojas kompleksi, bet visefektīvāk putleram skābekli piegriezt varētu nodzenot naftas cenu nu kaut līdz 80 dolāriem. Tikai šaubos vai Obama to spēj.
Krievija ir palikusi viena, bez draugiem un sabiedrotajiem. Ķīna, kurai putlets mēģina piesmērēties, nosmels krējumu, bet nekādas alianses ar bidlostānu neveidos. Visticamāk ķīnieši to histērisko narcisu neciena.
Krievija ir viena un vientuļa, un jo vairāk trakos, jo tālāk visi atkāpsies…
0
Evita 08.09.2014. 10.56
Perfekts raksts, tikai sodien bez visiem nosauktajiem faktoriem tiek izmantoti tadi instrumenti, ka kontrolejama prese, ekonomiska santaza un vajadzigo politiku uzpirksana.
0
kristrun 08.09.2014. 11.25
Viss pareizi, to visu mēs noskaitīsim, pat nakts vidū pamodināti, tikai, kas man tagad būtu jādara? Jāpārtulko vāciski un jānosūta Merkelei ar Obamu? Jums nešķiet, ka kāds par to jau saņem cietu mēnešalgu?
0