Veidot stabilitāti grūti paredzamā pasaulē

NATO dalībvalstīm būtu jāizrāda sava vienprātība, investējot savas valsts aizsardzības budžetā

Turpmākās divas dienas pasaules uzmanība būs pievērsta Ņūportai Velsā, kur uz NATO samitu ieradīsies valstu un valdību vadītāji, kā arī atbildīgie ministri no 60 pasaules valstīm un 1500 mediju pārstāvji. Šis būs viens no nozīmīgākajiem notikumiem NATO vēsturē pēc aukstā kara beigām, īpaši ņemot vērā situāciju Ukrainā.

Kā viena no vadošajām NATO valstīm pēdējos 65 gadus Lielbritānija turpina piedalīties NATO operācijās visā pasaulē. Līdzās līdzšinējai dalībai misijā Afganistānā britu karavīri piedalās arī Baltijas gaisa telpas patrulēšanā, kā arī pretpirātisma misijās Sarkanajā jūrā un Āfrikas ragā. Lielbritānija veic šos ieguldījumus NATO, jo transatlantiskā alianse ir un paliek mūsu kopīgās drošības stūrakmens.

Mums ir svarīga gan mūsu, gan mūsu NATO partneru drošība. Laikā, kad Ukrainas konflikts saasinās, mums ir jāapliecina saviem partneriem Latvijā un tās kaimiņvalstīs, ka mēs viņus atbalstīsim, un vajadzības gadījumā tiks iedarbināts NATO līguma 5.pants. To Lielbritānijas ministri nepārprotami apliecināja nesenajās vizītēs Latvijā.

Viens no galvenajiem jautājumiem NATO samitā būs par Krievijas-Ukrainas krīzes ilgtermiņa ietekmi un veidu, kā alianse var turpināt garantēt kolektīvo drošību visām tās dalībvalstīm. 

Ir jāstiprina NATO spēja ātri reaģēt uz draudiem, arī uz tādiem, kas iepriekš nav pieredzēti, un tādā veidā jāsniedz drošības sajūta valstīm, kuras patlaban jūtas apdraudētas.

Otrkārt, samitā tiks iztirzāta situācija Afganistānā pēc starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas beigām un tiks spriests par turpmāko atbalstu afgāņu valdībai. Mums jāsniedz atbalsts afgāņiem pārejas procesā. Tāpat mums būtu jāpateicas NATO bruņoto spēku karavīriem par viņu ieguldījumu šajā misijā un jāuzņemas rūpes par veterānu un viņu ģimeņu labklājību.

Treškārt, NATO samitā ir jāvienojas, kā alianse pielāgosies, lai spētu reaģēt uz jauniem riskiem un izaicinājumiem, ko rada t.s. caurkritušās valstis*, reģionāli konflikti, terorisms un kiberuzbrukumi.

NATO dalībvalstīm būtu jāizrāda sava vienprātība, investējot savas valsts aizsardzības budžetā. Lielbritrānija ir gandarīta, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi likumu, kas paredz aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no IKP.

Tāpat samitā būtu jāvienojas, kā NATO var nodrošināt praktisku palīdzību valstīm, kurām ir jāstiprina savas aizsardzības spējas. Tas arī nozīmē, ka būtu jāizveido pasaulē plašākais globālās drošības tīkls, nostiprinot NATO attiecības ar partneriem citur pasaulē, panākot to, ka mums ir nepieciešamie kontakti, lai novērstu draudus, lai arī kur tie rastos.

Lielbritānija un Latvija strādās kopā, lai sasniegtu šos samita mērķus tāpat, kā esam sadarbojušies jau iepriekš – gan Lielbritānijas vadītajā Eiropas Savienības kaujas grupā, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveidē Rīgā, jaunsargu apmācībā un citos projektos. Mēs plānojam šo sadarbību paplašināt, lai nodrošinātu, ka mūsu bruņotie spēki ir pietiekami labi apmācīti un apbruņoti, lai spētu reaģēt uz krīzēm tuvākās un tālākās valstīs.

Autors ir Lielbritānijas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotais lietvedis

*Failed states